Atēnas

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Atēnas
Αθήνα
—  valsts galvaspilsēta  —
Dažādi objekti Atēnās
Official seal of Atēnas
Emblēma
Koordinātas: 37°58′N 23°43′E / 37.967°N 23.717°E / 37.967; 23.717Koordinātas: 37°58′N 23°43′E / 37.967°N 23.717°E / 37.967; 23.717
Valsts Karogs: Grieķija Grieķija
Perifērija (περιφέρειες) Atika
Nome (νομός) Atēnas
Administrācija
 - Mērs Giorgs Kaminis
Platība
 - Kopējā 38,964 km²
Maksim. augstums 338 m
Minim. augstums 70 m
Iedzīvotāji (2001. gadā)
 - kopā 745 514
Laika josla EET (UTC+2)
 - Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi 10x xx, 11x xx, 120 xx
Tālruņu kods 21
Mājaslapa: cityofathens.gr

Atēnas (grieķu: Αθήνα; sengrieķu: Ἀθῆναι) ir Grieķijas galvaspilsēta un valsts lielākā pilsēta. Viena no slavenākajām un tūristu apmeklētākajām pilsētām pasaulē. Tiek uzskatīta par Rietumu civilizācijas un demokrātijas šūpuli. Īpašs kultūras uzplaukums, kura nozīme rietumu kultūrā nav pārvērtējama, Atēnās bija 5. un 6. gadsimtā pirms mūsu ēras, kad Atēnās tika uzceltas vairums klasisko celtņu un darbojās Akadēmija. Tajā laikā Atēnās darbojās filozofi Sokrāts, Platons un Aristotelis, dramaturgi Aishils, Aristofāns, Eiripīds un Sofokls, vēsturnieks Hērodots, tēlnieks Feidijs un citi.

Atēnu ievērojamākā vieta ir Akropole ar Partenona templi tajā.

Atēnās ir notikušas divas Vasaras Olimpiskās spēles: 1896. un 2004. gadā. 2006. gadā šeit notika 2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atēnu akropole bija apdzīvota jau no neolīta. Pilsēta bija viens no Mikēnu kultūras centriem. Leģenda vēsta, ka Atēnas ir viens no retajiem Mikēnu kultūras centriem, kurš necieta doriešu iebrukumā (ap 1200. gadu p.m.ē.), ko apliecina arheoloģiskie izrakumi. Tomēr pēc doriešu iebrukuma pilsēta panīka.

Pilsēta atdzima ap 8. gadsimtā p.m.ē. kā pilsētvalsts, viens no Senās Grieķijas politiskajiem centriem. Iesākumā Atēnās valdīja karaļi, bet sociālo nemieru un Solona reformu rezultātā, Atēnās pamazām nostiprinājās demokrātija.

Par Atēnu "zelta laikmetu" tiek uzskatīts 5. gadsimts p.m.ē. pēc atēniešu uzvarām pār persiešiem Maratonas kaujā un Salamīnas kauja. Šajā laikā Atēnas dominēja Senajā Grieķijā, bet pilsētā darbojās daudzas izcilas personības un notika lieli būvniecības darbi.

Tomēr 431. gadā p.m.ē. pret Atēnām izcēlās Peloponēsas karš, kurā pilsēta zaudēja savam galvenajam konkurentam par dominēšanu Senajā Grieķijā - Spartai. Pēc laika Atēnas atguva savu ietekmi, tomēr 4. gadsimta otrajā pusē p.m.ē. par dominējošo spēku Senajā Grieķijā kļuva Maķedonija un 338. gadā p.m.ē. maķedoniešu karalis Filips II Hēronejas kaujā sakauj Atēnu un Tēbu apvienoto karaspēku un Atēnas zaudē savu neatkarību.

146. g. p.m.ē. Atēnas iekļaujas Romas sastāvā. Arī Romas laikos Atēnas ir svarīgs kultūras centrs, jo šeit vēl aizvien darbojas Akadēmija. Tomēr līdz ar kristietības izplatīšanos un kļūšanu par valsts reliģiju, Akadēmija ka pagāniskās domas centrs panīkst un Bizantijas imperators Justiniāns I 529. gadā Akadēmiju slēdz.

Bizantijas laikos Atēnas kļūst par provinciālu pilsētu, daudzi mākslas darbi tiek pārvietoti uz Konstantinopoli. 7. gadsimtā Peloponēsā iebrūk slāvu ciltis, tomēr ap 9. gadsimtu Grieķija atkal kļūst "grieķiska".

Pēc Ceturtā krusta kara, kad krustneši 1204. gadā ieņem un izlaupa Konstantinopoli, Atēnas kļūst par Atēnu grāfistes centru. Iesākumā grāfistē valdīja burgundieši, bet 1311. gadā Atēnu grāfisti sagrāba kataloņi un ieviesa kataloņu valodu par valsts valodu Atēnās.

1458. gadā Osmaņu impērijas valdnieks Mehmeds I ieņem Atēnas. Pilsēta pamazām panīkst un 17. gadsimtā ir tikai neliels ciematiņš.

1687. gadā pilsētai uzbrūk venēcieši un nopietni izposta Partenonu. 1822. gadā grieķu nemiernieki ieņem pilsētu, bet 1826. gadā turki to atkaro. Tomēr 1833. gadā turki atkāpjas un Atēnas, kuras tolaik ir gandrīz neapdzīvotas, ideoloģisku apsvērumu dēļ tiek izvēlētas par jaunās Grieķijas valsts galvaspilsētu.

Atēnu iedzīvotāju skaits lēcienveidīgi pieaug pēc Grieķu-turku kara 1921.gadā, kad vairāk kā miljons grieķu bēgļu no Mazāzijas pārvietojas uz mūsdienu Grieķijas teritoriju.

2.pasaules kara laikā Atēnas ieņem vācu karaspēks. Pēc tā aiziešanas 1944.gadā Atēnās notiek ielu cīņas Grieķijas pilsoņu kara laikā.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Iedz. skaits
1833 4 000[1]
1870 44 500[1]
1896 123 000[1]
1921 473 000[2]
1921 718 000[1]
1971 867 023[3]
1981 885 737
1991 772 072
2001 745 514[4]

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atēnās dzimuši:

  • Aleksandrs I (Αλέξανδρος Α΄; 1893—1920) — Grieķijas karalis (1917—1920)
  • Alkibiads (Αλκιβιάδης; 450—404 p.m.ē.) — politiķis
  • Andokīds (Ανδοκίδης; 440—390 p.m.ē.) — orators
  • Teo Angelopuloss (Θόδωρος Αγγελόπουλος; 1936—) — kinorežisors
  • Antifāns (Antiphanes; ap 408—334 p.m.ē.) — dramaturgs
  • Antistēns (Antisthenes; 444—365 p.m.ē.) — filozofs
  • Aristofāns (Αριστοφάνης; 448—385 p.m.ē.) — dramaturgs
  • Stavross Dimass (Σταύρος Δήμας; 1941—) — eirokomisārs
  • Feidijs (Pheidias; ap 490—ap 430 p.m.ē.) — tēlnieks
  • Georgs II (Γεώργιος Β΄; 1890—1947) — Grieķijas karalis (1922—1924, 1935—1947)
  • Higins (Hyginus; ?—140) — pāvests
  • Irēna (Ειρήνη; ap 752—803) — imperatore
  • Izokrāts (Ισοκράτης; 436—338 p.m.ē.) — retors
  • Kostass Karamanliss (Κωνσταντίνος Καραμανλής; 1956—) — Grieķijas premjers (2004—)
  • Kimons (Κίμων; 510—450 p.m.ē.) — politiķis
  • Aleksandrijas Klemenss (Titus Flavius Clemens; II gs. vidus—211/216) — teologs
  • Konstantīns I (Κωνσταντίνος Α΄; 1868—1923) — Grieķijas karalis (1913—1917, 1920—1922)
  • Konstantīns II (Κωνσταντίνος Β΄; 1940—) — Grieķijas karalis (1964—1974)
  • Ksenofonts (Ξενοφῶν; ap 434—359 p.m.ē.) — vēsturnieks
  • Līsijs (Λυσίας; 459—ap 380 p.m.ē.) — retors
  • Spiridons Louiss (Σπυρίδων Λούης; 1873—1940) — vieglatlēts
  • Žans Moreass (Jean Moréas; 1856—1910) — dzejnieks
  • Melina Merkouri (Μελίνα Μερκούρη; 1920—1994) — aktrise un aktīviste
  • Menadrs (Μένανδρος; 342—291 p.m.ē.) — dramaturgs
  • Aleksandross Panagouliss (Αλέξανδρος Παναγούλης; 1939—1976) — dzejnieks un aktīvists
  • Pauls (Παύλος; 1901—1964) — Grieķijas karalis (1947—1964)
  • Perikls (Περικλής; ap 495—429 p.m.ē.) — politiķis
  • Platons (Πλάτων; 427—ap 347 p.m.ē.) — filozofs*
  • Prāksitels (Praxiteles; 390—320 p.m.ē.) — tēlnieks
  • Sofokls (Σοφοκλής; 497/496—406 p.m.ē.) — dramaturgs
  • Sokrāts (Σωκράτης; ap 470—399) — filozofs*
  • Solons (Σόλων; ap 638—558 p.m.ē.) — politiķis un dzejnieks
  • Tukidīds (Θουκυδίδης; ap 460—395 p.m.ē.) — politiķis un dzejnieks
  • Kasenofons Zolotass (Ξενοφών Ζολώτας; 1904—2004) — Grieķijas premjers (1989—1990)

*- ļoti iespējams, ka ir dzimuši Atēnās.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Tung, Anthony (2001). "The City of the Gods Besieged". Preserving the World's Great Cities:The Destruction and Renewal of the Historic Metropolis. New York: Three Rivers Press. 260, 263, 265. lpp. ISBN 0-609-80815-X.
  2. Tung, Anthony (2001). "The City the Gods Besieged". Preserving the World's Great Cities: The Destruction and Renewal of the Historic Metropolis. New York: Three Rivers Press. 266. lpp. ISBN 0-609-80815-X.
  3. World Gazetter City Pop:Athens. www.world-gazetter.com.
  4. Population of Greece. General Secretariat Of National Statistical Service Of Greece. www.statistics.gr (2001). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-07-01. Atjaunināts: 2007-08-02.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]