Roberts Maļeckis
| ||||||||||||||||
Roberts Simons Maļeckis (Malezki, dzimis 1899. gada 17. septembrī, miris 1938. gada 3. janvārī) bija Latvijas armijas kareivis, 1921. gadā apbalvots Lāčplēša ordeni par kauju Latvijas brīvības cīņu laikā 1920. gada 6. janvārī pie Mākušu ciema Latgalē.[1]
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1899. gada 17. septembrī Rīgā Marka (Morduhaja) Maļecka ģimenē.[2] Strādāja par pulksteņmeistaru, Bermontiādes laikā viņu 1919. gada 3. oktobrī mobilizēja Latvijas armijā un iedalīja Kurzemes divīzijas papildu bataljonā, bet 16. oktobrī — 1. Liepājas kājnieku pulkā. 1920. gada janvārī piedalījās Latgales atbrīvošanas kaujās, atvaļināts no armijas 1922. gada 18. janvārī. Kādu laiku strādāja pie saimnieka Piņķu pagastā, pēc tam dzīvoja Čiekurkalnā.
Pirms 1933. gada pārcēlās uz dzīvi Ļeņingradā PSRS, kur viņa brālis Jakovs bija Ļeņingradas pilsētas Sarkanās Gvardes rajona padomes priekšsēdētājs, strādāja par 218. militārā resora rūpnīcas instrumentālā ceha tehnologu Ļeņingradā. Lielā terora laikā 1937. gada 5. decembrī Maļecki arestēja un nošāva 1938. gada 3. janvārī.[2][3]