Rumēlija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Rumēlijas karte (1801).

Rumēlija (turku: Rumeli) kopš 15. gs. ir apzīmējums bijušās Osmaņu impērijas teritorijai Eiropā, kas agrāk piederēja Bizantijas impērijai (Balkānu dienvidu reģions un mūsdienu Grieķija). Vārds cēlies no turku Rûm, romiešu- un El, zeme.[1] Tieši tulkojot tā ir „Romiešu zeme” un šādi tika apzīmēta agrāk varenā Bizantija. 11. un 12. gs. tā tika saukta arī Anatolija, līdz to pilnībā atkaroja Bizantijai.

Rumēlijā bija iekļauti: Edirnes vilājets, Selanikas vilājets, Manastiras vilājets, Janjas vilājets, Skutari vilājets, Kosovas vilājets, Albānija, Bulgārijas dienvidu daļa un Konstantinopoles vilājeta Eiropas daļa. Tās galvaspilsēta bija Bitola.

Mūsdienu turku valodā vārda Rumēlija nozīmi pārņēmis vārds Trāķija (turku: Trakya), ar ko apzīmē Turcijas daļu Eiropā (Edirnes ils, Kirkraleri ils, Tekirdāgas ils un Stambulas ila Eiropas daļa), bet pats vārds tiek lietots ar vēsturisku nozīmi.

Pārvalde[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmais Rumēlijas beju bejs (turku: Beylerbey) bija Šahins Skolotājs pašā, sultāna Murada I skolotājs. Par savu administratīvo centru viņš izvēlējās Filibi (mūsdienu Plovdiva, turku: Filibe, bulgāru: Пловдив, grieķu: Φιλιππούπολις [Filippoupolis]). 1382. gadā administratīvo centru pārcēla uz Sofiju.

Osmaņu impērijas laika Rumēlijas beju beji:

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]