Anatolija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Anatolija un Eiropa.

Anatolija (grieķu: Ανατολία (Anatolía), turku: Anadolu) - arī Mazāzija - ir ģeogrāfisks reģions Turcijā, kura nosaukums cēlies no grieķu vārda Aνατολή (Αnatolí), saullēkts vai Ανατολία (Anatolía), saullēkta [zeme], austrumi.[1] Vārds lietots jau kopš Jonijas laikiem (aptuveni 1000 g. p.m.ē.). Bizantiešu nosaukums Anatolikon, austrumu-, apzīmēja zemes uz austrumiem no Eiropas un no Bizantijas galvaspilsētas Konstantinopoles (tag. Stambula).[2] Vārda etimoloģija apstiprina uzskatu, ka Anatolija ir pussala, kuru apskalo Melnā jūra un Vidusjūra, bet tās austrumos atrodas Tauru kalni.

Turku Anadolu cēlies no grieķu vārdiem, kas lietoti abos Bosfora krastos jau pirms Konstantinopoles nostiprināšanās. Turku tautiskajā etimoloģijā vārda izcelsmi skaidro kā divu vārdu salikumu: ana, māte un dolu, pilns. Abu vārdu salikums nozīmē „mātes pilns” vai „pilns mātišķuma” un ir pamatā uzskatam pedagoģijā — mātes piens ir pamata devums vīrišķīgajai drosmei.[3] Netulkojot tik tieši, šis jēdziens tiek skaidrots arī kā „pilsētu māte” un šāds skaidrojums, iespējams, cēlies pirms islāma ienākšanas, kad vienīgais Āzijā pazīstamais starptautiskais spēks bija Bizantijas impērija, kas bija pakļāvusi visu šo reģionu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Henry George Liddell, Robert Scott, A Greek-English Lexicon
  2. "On the First Thema, Called Anatolikon. This theme is called Anatolikon, not because it is above and in the direction of the east whence the sun rises, but because it lies east of us who are the inhabitants of Byzantium and Europe." Constantine VII Porphyogenitus, De Thematibus, ed. A. Pertusi. Vatican: Biblioteca Apostolica Vaticana, 1952, pp. 59-61.
  3. Sam Kaplan, "Din-u Devlet All Over Again?", International Journal of Middle East Studies, 34:117 (2002)

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]