Salaspils kauja

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par 1605. gada kauju pie Salaspils. Par citām jēdziena Kauja pie Salaspils nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Lietuvas lielhetmanis Hodkevičs (centrā) pēc uzvaras Salaspils kaujā. Zemē guļ nogalinātais Vidzemes muižnieks H.Vrēde, kas bija izglābis Zviedrijas karali Kārli IX (J.Suholdovskis, 1858.)

Salaspils kauja bija lielākā Polijas-Zviedrijas kara (1600-1629) kauja, kas notika uz austrumiem no tagadējās Salaspils pilsētas 1605. gada 27. septembrī. Apvienotais Polijas-Lietuvas kopvalsts un Kurzemes un Zemgales hercogistes karaspēks Lietuvas dižkunigaitijas karavadoņa Jana Karola Hodkeviča vadībā sakāva Zviedrijas karaļa Kārļa IX karaspēku.

Kaujas priekšvēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1600. gadā Zviedrijas karaspēks karaļa Kārļa IX vadībā bija ieņēmis visu Pārdaugavas hercogistes teritoriju, izņemot galvenos nocietinājumus gar Daugavas upi, proti, Daugavgrīvas, Rīgas un Kokneses cietokšņus. 1601. gada pavasarī Lietuvas hetmanim J.K. Hodkevičam izdevās uzvarēt zviedrus Kokneses kaujā un pārtraukt cietokšņa aplenkumu. Tā gada rudenī liels Polijas-Lietuvas karaspēks karaļa Sigismunda III vadībā pārcēlās pār Daugavu pie Kokneses un atkaroja zviedriem visu Vidzemi un Dienvidigauniju.

1605. gadā Zviedrijas karaspēks atkal devās uzbrukumā un 4000 zviedru karavīru grāfa Frederika Joahima Mansfelda vadībā izcēlās krastā Daugavgrīvā un aplenca cietoksni, sākot gatavoties Rīgas aplenkšanai. Zviedrijas karaspēku vadīja karalis Kārlis IX un tā sastāvā bija aptuveni 2000 jātnieku un 9000 kājnieku, ieskaitot Vidzemes zemessardzi. Lietuvas lielhetmanis Jans Karols Hodkevičs spēja sapulcināt karaspēku, kura sastāvā bija 2600 jātnieki un 1300 kājnieki, ieskaitot Zemgales hercoga Frīdriha Ketlera vadīto 300 Kurzemes un Zemgales jātnieku karaspēku Daugavas kreisajā pusē. Armijas kodolu veidoja labi trenēta smagā kavalērija - t.s. "spārnotie huzāri". Zviedru karalis 26. septembra vakarā, neraugoties uz rudens lietavām, nolēma gar Daugavu doties pretī Hodkeviča karaspēkam un abas armijas sastapās pie Salaspils 18 km attālumā no Rīgas.

Salaspils kaujas shēma. Ar sarkanu krāsu iezīmētas lietuviešu, poļu un kurzemnieku karaspēka vienības, ar zilu - zviedru karaspēka vienības.

Kaujas norise[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zviedrijas armija rīta gaismā izvietojās pakalnē tagadējā Salaspils parka un Ķesterciema (HES ciemata) vietā. Polijas-Lietuvas armija izvietojās pie Ikšķiles lielceļa aptuveni viena kilometra attālumā no zviedriem, tagadējo Salaspils kapu apkārtnē. Pēc īsa uzbrukuma poļu-lietuviešu karaspēks veica māņu atkāpšanās manevru un ievilināja zviedru karaspēka avangardu staignājā pie tagadējās Salaspils pilsētas austrumu robežas Rīgas-Daugavpils šosejas kreisajā pusē.

Kopvalsts huzāru kavalērija kopā ar Kurzemes jātniekiem devās straujā uzbrukumā labajā flangā un sakāva zviedru jātniekus. Tad Hodkevičs pavēlēja uzbrukt arī kreisajā flangā un pilnīgi ielenca zviedru karaspēka priekšējo daļu. Panikā zviedri atkāpās un jau pēc pusstundas kauja beidzās ar pilnīgu zviedru karaspēka sakāvi. Kaujas laikā zviedru karalis Kārlis zaudēja savu zirgu un viņu no gūsta vai bojāejas izglāba kāds vidzemnieks Vrēde, kas noleca no sava zirga, ļaudams karalim aizjāt līdz Rīgai.

Pieminekļi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kaujas piemineklis ar Lietuvas, Polijas un Kurzemes ģerboņiem.

Literatūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]