Sigismunds III Vāsa

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Sigismunds III Vāsa
Zygmunt III Waza
Sigismund
Sigismund III of Poland-Lithuania and Sweden (Martin Kober).jpg
Sigismunds namnteckning. The signature, Sigismund III of Poland.jpg
Tituls Polijas karalis, Lietuvas lielkņazs
Pie varas 1587. gada 18. septembris
- 1632. gada 19. aprīlis
Kronēšana 1587. gada 27. decembrī
Priekšgājējs Anna Jagellona
(Anna Jagiellonka) un
Stefans Batorijs
(Stefan Batory)
Pēctecis Vladislavs IV
(Władysław IV Waza)
Tituls Zviedrijas karalis
Pie varas 1592. gada 17. novembris
- 1599. gada 24. jūlijs
Kronēšana 1594. gada 19. februārī
Priekšgājējs Juhans III
(Johan III)
Pēctecis Kārlis IX
(Karl IX)
Dinastija Vāsu dinastija
Tēvs Juhans III
(Johan III)
Māte Katrīna Jagellona
(Katarina Jagellonica av Polen)
Pirmā sieva Anna Habsburga
(Anna Habsburżanka)
Bērni Vladislavs IV
(Władysław IV Waza)
Otrā sieva Konstance Habsburga
(Konstancja Habsburżanka)
Bērni Jans II Kazimirs
(Jan II Kazimierz Waza)
Jans Alberts Vāsa
(Jan Albert Waza)
Dzimis 1566. gada 20. jūnijā
Gripsholmas pils, Karogs: Zviedrija Zviedrija
Miris 1632. gada 30. aprīlī
Varšava, Herb Rzeczypospolitej Obojga Narodow.svg Žečpospoļita
(tagad Karogs: Polija Polija)
Apglabāts Vāvelas katedrāle, Krakova

Sigismunds III Vāsa (poļu: Zygmunt III Waza, lietuviešu: Zigmantas Vaza, baltkrievu: Жыгімонт Ваза, zviedru tradīcijā saukts vienkārši par Sigismundu zviedru: Sigismund; dzimis 1566. gada 20. jūnijā, miris 1632. gada 30. aprīlī) bija Vāsu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs no 1587. gada līdz savai nāvei 1632. gadā un Zviedrijas karalis no 1592. gada līdz 1599. gadam, kad tika gāzts no troņa. Pretendēja arī uz Krievijas cara troni.

Pilns tituls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kā Polijas karalis Sigismunds svarīgākos valsts dokumentus cita starpā parakstīja kā "Livonijas lielhercogs", kas norādīja uz to, ka pēc Livonijas iekarošanas viņam bija tiesības uz tās valdnieka pārmantojamo titulu:

"Sigismunds Trešais, no Dieva žēlastības Polijas karalis, Lietuvas, Rutēnijas, Prūsijas, Mazovijas, Žemaitijas, Livonijas lielhercogs, un arī zviedru, gotu un vandāļu karalis ar mantojuma tiesībām."

(Sigismundus Tertius Dei gratia rex Poloniæ, magnus dux Lithuaniæ, Russiæ, Prussiæ, Masoviæ, Samogitiæ, Livoniæque, necnon Suecorum, Gothorum Vandalorumque hæreditarius rex.)

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sigismunds III Vāsa piedzima un uzauga luterāniskajā Zviedrijā, tomēr tika audzināts katolismā. 1587. gadā tika ievēlēts par Polijas karali, kaut arī uz troni pretendēja arī Austrijas erchercogs Maksimilians III, kuru Sigismunds III sakāva Silēzijā. 1596. gadā pārcēla valsts galvaspilsētu no Krakovas uz Varšavu. 1605. gadā Sigismunds III centās ierobežot seima varu, tāpēc 1606. gadā notika Zebžidovska sacelšanās (rokošs), kas tika apspiesta. 1605. gadā iesaistījās Polijas-Maskavijas karā (dimitriādē).

Centās personālūnijā nodibināt apvienotu Polijas-Lietuvas-Zviedrijas valsti, kas 1592. gadā arī izdevās. Tomēr 1595. gadā zviedri Sigismunda tēvoča Kārļa IX vadībā gāza Sigismundu no Zviedrijas troņa. Sigismunds III lielu daļu no mūža veltīja Zviedrijas troņa atgūšanai, izraisot gandrīz nepārtrauktus karus ar Zviedriju. Otrs šo karu iemesls bija cīņa par Livonijas kontroli. Liela daļa no tiem notika arī mūsdienu Latvijas teritorijā (skat. Kokneses kauja, Salaspils kauja). Sigismunds III Vāsa piedalījās arī Moldāvijas magnātu karos pret Osmaņu impēriju. Tajā pašā laikā Krievijā beidzās Juku laiki un tronī nostiprinājās Romanovu dinastija, bet par Prūsijas hercogiem kļuva Hohencollerni.

Tiek uzskatīts, ka Sigismunds III Vāsas valdīšana ir Zelta laikmenta beigas Žečpospoļitā, lielā mērā Sigismunda gandrīz nepārtraukto karu ziemeļos, austrumos un dienvidos dēļ, kas novājināja valsti.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Vāsas dinastijas valdnieks Arms of the House of Vasa.svg
Priekštecis:
Anna Jagellona
Stefans Batorijs
Polijas karalis
15871632
Pēctecis:
Vladislavs IV
Priekštecis:
Anna Jagellona
Stefans Batorijs
Lietuvas dižkunigaitis
15871632
Pēctecis:
Vladislavs IV
Priekštecis:
Juhans III
Zviedrijas karalis
15921599
Pēctecis:
Kārlis IX
reģents