Pārdaugavas hercogiste

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ducatus Livoniae Ultradunensis
Herzogtum Livland
Księstwo Inflanckie

Pārdaugavas hercogiste
1561 (1566) – 1629 (1772)

1566. gadā hercogistei piešķirtais ģerbonis ar Sigismunda II Augusta iniciāļiem of autonoma hercogiste

1566. gadā hercogistei piešķirtais ģerbonis ar Sigismunda II Augusta iniciāļiem

Location of autonoma hercogiste
Polijas-Lietuvas kopvalsts ar Pārdaugavas hercogisti (Livland) pēc tās sadalīšanas poļu un zviedru daļās (1629-1660)
Pārvaldes centrs Rīga (administratora rezidence no 1581. gada)
Valoda(s) Vācu, latviešu, igauņu
Reliģija Luterānisms, katolicisms
Valdība Autonoma hercogiste
Valdnieki Hercogistes administratori
Gothards Ketlers
Nikolajs Radvils
Jānis Hodkevičs
Georgs Radvils
Vēsturiskais laikmets Agrīnie Jaunie laiki
 - Tika sadalīta Livonijas konfederācija
 - Dibināta 1561 (1566)
 - Livonijas karš
 - Polijas-Zviedrijas karš (1660-1629)
 - Otrais Ziemeļu karš
 - Lielais Ziemeļu karš
 - Likvidēta 1629 (1772)
 - Tika nodibināta Zviedru Vidzeme
Nauda Livonijas dālderis, marka, pusmarka, vērdiņš, šiliņš
Latvijas vēsture
Coat of Arms of Latvia
Aizvēsturiskās kultūras
Akmens laikmeta apmetnes Latvijā
Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā
Dzelzs laikmeta apmetnes Latvijā
Senlatvijas valstis un zemes
Kuršu zemes, Līvu zemes, Jersikas valsts
Zemgaļu valsts, Kokneses valsts
Sēļu zemes, Tālavas un Atzeles valstis
Livonijas krusta kari
Terra Mariana
Livonijas konfederācija
Kurzemes bīskapija, Rīgas arhibīskapija, Livonijas ordenis
Zemgales bīskapija
Sēlijas bīskapija
Livonijas karš
Livonijas karaliste
Ārvalstu atkarībā
Kurzemes un Zemgales hercogiste, Piltenes apgabals
Pārdaugavas hercogiste, Zviedru Vidzeme, Inflantijas vaivadija
Kurzemes guberņa, Vidzemes guberņa, Vitebskas guberņa
Modernās Latvijas izveide
Jaunlatvieši, Jaunā strāva
1905. gada revolūcija
Oberosts, Latviešu strēlnieki
Latvijas brīvības cīņas
Apvienotā Baltijas hercogiste, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas Republika (1918-1940)
Latvijas okupācija (1940), Latvijas okupācija 1941-1945
Latvijas PSR
Latvijas Tautas fronte
Dziesmotā revolūcija
Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana
Latvijas Republika (no 1990)
Hronoloģija
Nozīmīgākie tiesību akti Latvijas vēsturē

Latvijas portāls

Livonijas Pārdaugavas hercogiste, arī Livonijas hercogiste jeb Vidzemes hercogiste (latīņu: Ducatus Livoniae Ultradunensis, vācu: Herzogtum Livland, poļu: Księstwo Inflanckie, lietuviešu: Uždauguvio kunigaikštystė) bija autonoma hercogiste 16.-17. gadsimtā, kas atradās Lietuvas dižkunigaitijas, pēc tam Žečpospoļitas pārvaldībā. Tā tika nodibināta pēc Livonijas konfederācijas sabrukuma, tomēr izveidota tikai pēc Livonijas kara beigām. Poļu-zviedru kara rezultātā 1629. gadā no tās tika atdalīta Zviedru Vidzeme un atlikusī daļa līdz 1772. gadam bija plašāk pazīstama kā Inflantijas vaivadija (Livonijas provinces vārds poļu valodā).

Izveide (1561-1582)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Viļņas ūnijas noslēgšanas 1561. gadā visa Livonija formāli nonāca Lietuvas dižkunigaitijas pārvaldībā, tomēr lietuviešiem nebija varas pār zviedriem padevušos Ziemeļigauniju, dāņu hercoga Magnusa kontrolē esošo Kurzemes un Sāmsalas bīskapiju, Krievijas okupēto (1558-1582) bijušās Tērbatas bīskapijas teritoriju, kā arī Prūsijai izlēņoto Grobiņas apriņķi. Pēc padošanās akta parakstīšanas 1562. gada 5. martā Rīgas pilī Livonijas mestrs un citi pavēlnieki nolika savas pilnvaras. Kurzemes un Zemgales teritorijā nodibināja hercogisti, ko kā mantojuma lēni piešķīra pēdējam Livonijas ordeņa mestram Gothardam Ketleram. Viņam tika piešķirts hercoga tituls (Ducalem titulum) un Rīgas gubernatora tiesības.

Toties Daugavas otrā pusē esošā Livonijas daļa (bijusī Rīgas arhibīskapija, Rīgas pilsēta u.c. zemes) pēc padošanās akta noslēgšanas noteikumiem nokļuva tiešā personālūnijā ar Lietuvas dižkunigaitiju un tika nodēvēta par "Livonijas Pārdaugavas hercogisti". Tas nozīmēja, ka Lietuvas dižkunigaitis (un Polijas karalis) Sigismunds II Augusts vienlaicīgi bija arī šis teritorijas nominālais valdnieks - hercogs un lietoja titulu Sigismundus Augustus Dei gratia rex Poloniae, magnus dux Lithuaniae, nec non terrarum Cracoviae, Sandomiriae, Siradiae, Lanciciae, Cuiaviae, Kijoviae, Russiae, Woliniae, Prussiae, Masoviae, Podlachiae, Culmensis, Elbingensis, Pomeraniae, Samogitiae, Livoniae etc. Tomēr uz šo teritoriju pretendēja arī citi monarhi. Rīgas arhibīskaps Brandenburgas Vilhelms nevēlējās pieņemt visus noteikumus, bet arhibīskapijas koadjuktors Kristofs meklēja palīdzību pie Zviedrijas karaļa. Rīgas pilsēta pasludināja, ka pakļaujas tieši Svētās Romas impērijas ķeizaram un vēlas saglabāt brīvpilsētas statusu. Pēc arhibīskapa nāves 1563. gadā zviedri ieņēma daļu no Rīgas arhibīskapijas, tomēr ar lietuviešiem uzticīgā Gotharda Ketlera palīdzību viņi tika padzīti. Par arhibīskapijas administratoru tika iecelts Nikolajs Radvils. Tikai 1566. gadā, pēc Rīgas arhibīskapijas bruņniecības padošanās akta parakstīšanas ("Sigismunda Augusta privilēģija") tā tika nosaukta par "Livonijas hercogisti" Lietuvas lielkņazistes sastāvā. Par pirmo pārvaldnieku jeb "Livonijas hetmani" tika iecelts Jānis Hodkevičs (1566.-1578.), kurš par savu rezidenci izvēlējās Siguldas pili. 1569. gadā Ļubļinā tika parakstīta reālūnija starp Poliju un Lietuvu un izveidota Polijas-Lietuvas kopvalsts, kurai atteicās pievienoties Rīgas pilsēta. Tādējādi 1569. gadā pēc Žečpospoļitas izveides, tā kļuva par abu valstu kopēju domēni (kondomīniju).


Šajos apstākļos daļa Pārdaugavas Livonijas augstmaņu sāka atbalstīt domu pāriet Krievijas protekcijā. Vidzemes muižnieki Taube un Krūze Maskavā izkārtoja, ka Krievijas cars Jānis Briesmīgais piedāvāja Kurzemes un Sāmsalas bīskapam Magnusam kļūt par Livonijas karali. Magnuss šo piedāvājumu pieņēma un 1570.-1579. gadā lietoja titulu Magnus, Divine Gratia Rex Livoniae Dominus Esthoniae et Littia (Magnuss, Livonijas ķēniņš, igauņu un latviešu zemju kungs). Tādējādi krievu varā esošajā Livonijas teritorijā nodibinājās Livonijas ķēniņvalsts. 1576. gadā ievēlētais Polijas-Lietuvas karalis Stefans Batorijs par Pārdaugavas hercogistes administratoru 1578. gadā iecēla Georgu Radvilu un 1581. gadā panāca Rīgas pakļaušanos. Viņš uzsāka plašu karadarbību pret krieviem un piespieda Jāni Briesmīgo 1582. gadā (Jamzapoļskas miera līgums) atteikties no iekarojumiem Livonijā. Pēdīgi 1582. gadā tika izdota Livonijas satversme (Constitutiones Livoniae), kas regulēja hercogistes valsts iekārtu, paredzot, ka iekšējās lietas izlems Livonijas landtāgs. Province tika sadalīta trīs prezidijos (Cēsu, Tērbatas un Pērnavas), kurus pārvaldīja prezidenti, kas pakļāvās gubernatoram. Līvu un latviešu apdzīvotās teritorijas uz ziemeļiem no Gaujas tika iekļautas Pērnavas prezidijā. Tika atjaunota katoliska Livonijas bīskapija ar centru Cēsīs, jo Rīga aktīvi pretojās pretreformācijai. 1598. gadā prezidiji tika pārdēvēti par vaivadijām, atbilstoši provinču nosaukumiem visā kopvalstī.

Cīņas par hercogistes pakļaušanu (1600-1667)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Otrā Ziemeļu kara laikā krievi 1656.-1658. gadā anektēja Koknesi un nodibināja "Dmitrijevas vaivadiju", savukārt Lietuvas lielkņazistes karaspēks 1657.-1658. gadā gadā ieņēma Raunas, Cēsu un Valmieras pilis un uz laiku atjaunoja "Livonijas hercogistes" pašpārvaldi.

Inflantijas vaivadijas periods (1667-1772)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc zaudējuma Polijas-Zviedrijas karā (1600-1629) Polijas-Lietuvas varā palika tikai neliela daļa no Pārdaugavas hercogistes teritorijas, tomēr to turpināja saukt par Inflantijas vaivadiju (t.i. Livoniju). Pirmās Polijas-Lietuvas dalīšanas 1772. gadā to anektēja Krievijas impērija.

Administratīvais sadalījums (1598-1772)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Trīs Pārdaugavas hercogistes vaivadijas Polijas-Lietuvas kopvalsts kartē (1619).

Galvenie cietokšņi Latvijas teritorijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cēsu un Inflantijas vaivadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Georgs Fārensbahs (Jerzy Farensbach) (1598.-1602.)
  • Teodors Dēnhofs (Teodor Denhoff) (1620.-1622.)
  • Joahims Tarnovskis (Joachim Tarnowski) (1627.-1641.)
  • Tomass Sapieha (Tomasz Sapieha) (1641.-1643.)
  • Gerhards Dēnhofs (Gerard Denhoff) (1643.-1648.)
  • Nikolajs Korfs (Mikołaj Korff) (1659.)

Hercogistes monetārā sistēma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pārdaugavas hercogistes ģerbonis uz 1572. gadā Dolē kaltā šiliņa (*I*/SCHIL/LING/.72). Apliecoši uzraksti: * DVCATVS * LIVONIE (Livonijas hercogiste) un *MONE*NOVA*ARGENTE (jaunā sudraba monēta).
Pārdaugavas hercogistes ģerbonis uz Doles salā 1573. gadā kaltā Livonijas vērdiņa (FERD .73).). Apliecoši uzraksti: * DVCATVS * LIVONIE (Livonijas hercogiste) un *MONE*NOVA*ARGENTE (jaunā sudraba monēta).

Pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts nodibināšanas karalis Sigismunds II Augusts 1570. gadā lika uzsākt naudas kalšanu Pārdaugavas hercogistē. Tā kā Rīga nepakļāvās inkorporācijai kopvalstī, tad pirmā naudas kaltuve tika nodibināta Salaspilī, bet hercogistes administrators Jānis Hodkevičs to pārcēla uz Doles salu, kur 1572. gadā tika kalti Livonijas šiliņi, bet 1573. gadā arī vērdiņi, pusmarkas, markas un dālderi. Tā kā sudraba saturs šiliņos bija ļoti zems, tad to izmantoja vienīgi karaspēka algotņu dienesta apmaksai un drīz vien kalšanu pārtrauca[1].

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī:[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valstis vai to daļas mūsdienu Latvijas teritorijā Latvijas Republikas mazais ģerbonis.svg
Pirms:
Livonijas konfederācijas
Rīgas arhibīskapijas daļa
Livonijas ordeņa daļa
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
15611629
Pēc:
Inflantijas vaivadija
Zviedru Vidzeme
Pirms:
Livonijas ordenis
Kurzemes un Zemgales hercogiste
15611795
Pēc:
Kurzemes guberņa
Pirms:
Kurzemes bīskapija
Piltenes apgabals
15851796
Pēc:
Kurzemes guberņas autonoma daļa