Svjatoslavs Igorevičs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kijevas kagans Svjatoslavs laivā ieradies Donavas krastā uz miera sarunām ar Austrumromas imperatoru Jāni Cimiski (1916.gada K.Ļebedeva zīmējums pēc Leona Diakona 10.gs.apraksta)
Austrumromas imperatora Jāņa Cimiska (pa kreisi) sarunas ar rusu kaganu Sfendoslavu (miniatūra no 12.gs. manuskripta).

Svjatoslavs Igorevičs vai Svendoslavs (grieķu: Σφενδοσθλάβος, baznīcslāvu:Ст҃ославъ, Свѧтославъ, ukraiņu: Святослав Хоробрий, vikingu: Svein; dzimis 942. gadā, miris 972. gadā) bija Kijevas (Kenugardas) kagans no 959. vai 962. gada līdz savai nāvei 972. gadā, kad viņu, atgriežoties mājup no karagājiena uz Bizantiju, nogalināja pečeņegi.

Vārda cilme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Svjatoslava vārds ir viņa varjagu vārda "Svens" vārda apvienojums ar slāvu vārdu "slava", kas nozīmē "Svens slavenais". Pēc cita uzskata Svjatoslava vārds ir viņa priekšteču vārdu Helgi ("Svētais") un Rūriks ("slava") jaundarinājums [1]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar sarkanu līniju apjozta Gardarīkes teritorija Svjatoslava valdīšanas sākumā (ap 960. gadu), ar oranžu līniju viņa iekarojumi (964.-970.), ar violetu līniju Austrumromas impērijas teritorija.

Svjatoslavs bija Kijevas rūsu kņaza (kagana) Ingvara (Igora) un viņa sievas Helgas (Olgas) dēls. Nestora hronikas tekstā viņa vārds pirmo reizi pieminēts sakarā ar viņa piedzimšanu 942. gadā.[2] Pēc tēva nāves līdz viņa pilngadības sasniegšanai Kijevā valdīja viņa māte Olga. Hronikā tālāk minēts, ka 946. gadā viņa māte Olga kopā ar Svjatoslavu vadījusi karagājienu pret drevļaniem, kas bija nogalinājuši Kijevas kaganu Ingvaru, pie kam četrgadīgais dēls pirmais metis šķēpu uz ienaidniekiem. Ar jaunā valdnieka audzināšanu nodarbojās varjagu karavadoņi Svengelds (Свенгелдъ) un Asmuds (Асмудъ). Pēc kāda 949. gada ieraksta Bizantijas imperatora Konstantīna VII hronikā var secināt, ka šajā laikā Svjatoslavs jau valdījis Nemogārdā (Novgorodā). Šajā hronikā Svjatoslavs bez valdnieka titula pieminēts sakarā ar 957. gadā notikušo kņazienes Helgas (Olgas) viesošanos Konstantinopoles galmā.

Pēc pilngadības sasniegšanas Svjatoslavs tika iecelts par Kijevas kaganu un esot liedzies 962. gadā pieņemt kristīgo ticību sarunās ar Svētās Romas impērijas ķeizara Otto I sūtņiem. 964. gadā viņš devās karagājienā pret vjatičiem, 965. gadā lejup gar Volgas upi pret hazāriem, tad uz Donas lejteci uz Sarkelu un Tmutarkaņu, kuras iedzīvotāji arī atzina Kijevas kagana varu.

967. gadā Konstantinopoles imperators Nikifors Foka nosūtījis uz Kijevu sūtņus ar lielu daudzumu zelta, lai pierunātu Svjatoslavu doties karagājienā pret Donavas bulgāriem, kas bija sākuši karu ar Bizantiju. 968. gadā Svjatoslava karaspēks ieņēma Bulgārijas galvaspilsētu Preslavu (Nestora hronikā: Пєрєӕславец) un esot gatavojies šeit dibināt savu rezidenci, bet jau nākamajā gadā viņš bija spiests atgriezties Kijevā sakarā ar pečeņegu uzbrukumu. 969. gada jūlijā nomira viņa māte Olga un Svjatoslavs pirms došanās jaunā karagājienā uz Donavas lejteci, kur Bizantijas imperators Nikifors bija ievedis savu karaspēku, viņš sadalīja savus valdījumus starp trīs dēliem - Jaropolku, Helgi (Oļegu) un Valdemāru (Vladimiru). 970. gada pavasarī Svjatoslavs kopā ar bulgāriem, pečeņegiem un maģāriem uzbruka Bizantijas grieķiem Trāķijas teritorijā.

Šoreiz Svjatoslava vadītais karaspēks tika sakauts un 971. gada jūlijā viņš Donavas labā krasta cietoksnī Silistrā (hronikā: Дерьстр) pēc trīs mēnešu aplenkuma bija spiests noslēgt miera līgumu ar jauniecelto imperatoru Jāni Cimiski, atsakoties no saviem iekarojumiem Bulgārijā un Melnās jūras ziemeļu krastā. Nestora hronikā rakstīts, ka mājupceļā uz Kijevu pie Dņepras krācēm Svjatoslava karaspēku sakāva pečeņegi, viņš tika nogalināts un pečeņegu hans Kurja esot licis no viņa galvaskausa izgatavot dzeramo kausu.

Svjatoslava ciltskoks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. А.М. Членов. К вопросу об имени Святослава. Rakstu krājums "Личные имена в прошлом, настоящем и будущем: проблемы антропонимики." Maskava, 1970.
  2. Ипатьевская летопись. — СПб., 1908. — Стлб. 21-35.
  3. Iekavās senākais vikingu vārda variants
Rurika dinastijas valdnieks Yarthewise.png
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Ingvars (Igors)
Olga kā reģente
Kijevas kagans
ap 962.- 972.
Pēctecis:
Jaropolks Svjatoslavičs