Tronheima

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Tronheima
Trondheim
—  Pilsēta  —
Nidelvas upe Tronheimā
Nidelvas upe Tronheimā
Ģerbonis: Tronheima
Ģerbonis
Tronheima
Red pog.png
Tronheima
Koordinātas: 63°25′47″N 10°23′36″E / 63.42972°N 10.39333°E / 63.42972; 10.39333Koordinātas: 63°25′47″N 10°23′36″E / 63.42972°N 10.39333°E / 63.42972; 10.39333
Valsts Karogs: Norvēģija Norvēģija
Filke Sertrennelāga
Dibināta 997. gadā
Platība
 - Kopējā 342 km²
 - Sauszeme 324 km²
Iedzīvotāji (01.01.2011.)[1]
 - kopā 173 486
 - blīvums 535,5/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 - Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa: trondheim.kommune.no
trondheim.com

Tronheima (norvēģu: Trondheim) ir pilsēta Norvēģijas centrālajā daļā, osta Ziemeļjūras krastā. Trešā lielākā Norvēģijas pilsēta. Ievērojams izglītības centrs - šeit atrodas divas universitātes ar 30 000 studentiem. Tūrisma centrs - ievērojamākā celtne ir no 1070. līdz 1300. gadam celtā Tronheimas katedrāle - svarīgākā Norvēģijas baznīca, vistālāk uz ziemeļiem esošā viduslaiku katedrāle un līdz 1906. gadam Norvēģijas karaļu kronēšanas vieta.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tronheimai ir īpaša vieta Norvēģijas agrīnajā vēsturē. Šeit Nidelvas upes grīvā ir senās Norvēģijas tautas sapulces - Øretinget vieta. Šajā vieta 872. gadā tika ievēlēts pirmais droši zināmais Norvēģijas karalis Haralds I (valdīja 872-933). 997. gadā Olafs I pieminēja Tronheimas pilsētu, nosaucot to par Kaupangenu (Kaupangen).

Tomēr visus viduslaikus Tronheima bija pazīstama ar nosaukumu Nidarosa (Nidaros), un līdz 1217. gadam bija Norvēģijas galvaspilsēta. Ap 1000. gadu pilsētā dzīvoja Leifs Eriksons. 1179. gadā apkārtnē Svere Sigurdsons guva uzvaru pār troņa pretendentu Erlingu Skaki (Erling Skakke). Tronheima bija arhibīskapijas centrs no 1152. gada un visus viduslaikus bija svētceļojumu mērķis no apkārtējām zemēm.

XVII gadsimta vidū osta nogruvumos aizsērēja un bija mazāk lietojama. No XVI gadsimta beigām līdz XIX gadsimta vidum pilsēta 10 reizes nopietni cieta ugunsgrēkos. 1658. gadā 10 mēnešus Tronheima bija Zviedrijas sastāvā, pamatojoties uz Roskildes miera līgumu.

1930. gadā, pēc Kristiānijas pārdēvēšanas par Oslo, tika pieņemts lēmums par Tronheimas pārsaukšanu vecajā Nidarosas vārdā, tomēr iedzīvotāju sašutuma dēļ lēmums tika atcelts.

2.pasaules kara laikā Tronheimā bija liela vācu zemūdeņu bāze (DORA 1), no kurienes tās uzbruka Sabiedroto konvojiem Atlantijas okeānā.

Cilvēki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Trondheimā dzimuši:

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]