Eiro
| Eiro, € | |||||
|
|||||
| ISO 4217 kods | EUR | ||||
| Oficiāla lietošana |
 Eirozona (17)Laists apgrozībā (3)
|
||||
| Neoficiāla lietošana |
4 valstīs
|
||||
| Piesaistīts |
10 valūtām
|
||||
| Inflācija | 1,5%, 2010. gada martā | ||||
| Centrālā banka | Eiropas Centrālā Banka | ||||
Eiro jeb eira[1] (svešvalodās: ευρώ, euro, euró, evro, ewro, евро utml.; starptautiskais apzīmējums — EUR) ir kopējā valūta septiņpadsmit Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas veido Eiropas Monetāro Savienību. Tā ir izveidojusies kā vislielākā monetārā reforma Eiropā kopš Romas impērijas laikiem, apvienojot praktiski visu Eiropu vienā naudas tirgū un veicinot politisko integrāciju.
Eiro kā valsts valūtu lieto Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā un Vācijā.
Satura rādītājs |
Valūtas nosaukums [izmainīt šo sadaļu]
Kaut arī oficiālajos dokumentos pēc Eiropas Komisijas lēmuma visās ES valstīs būtu jālieto tikai euro (šādi tas tika iekļauts arī latviskajā ES konstitūcijlīguma tekstā), tomēr Latvijas Republikā spēkā esošais Valsts valodas likums nosaka, ka jaunus terminus latviešu valodā apstiprina Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija (TK) un ka oficiālajā (publiskajā) saziņā ir jālieto apstiprinātie termini. 2002. gadā TK nolēma, ka «eira» ir ieteicamā šā termina forma. Šo lēmumu apstrīdēja Valsts valodas centra eksperti, norādot, ka forma eiro ir jau nostiprinājusies valodā, tāpēc to mainīt nebūtu ieteicams.
Speciālistu starpā vienots viedoklis joprojām nav sasniegts, bet var atzīmēt, ka Latvijas Banka lieto formu eiro.
Terminoloģijas komisija uzskata, ka «eiro» izzudīs no literārās jeb rakstu valodas aprites, tāpat kā tas ir noticis ar citiem nelokāmiem aizguvumiem, kuri ir kļuvuši lokāmi. Tomēr uz Latvijas banknotēm būs rakstīts euro latīņu un "ευρω" grieķu rakstībā, neatkarīgi no vietējo institūciju lēmumiem.
Eiro simtdaļa ir saucama par centu (nevis par eirocentu).
Naudas zīmes [izmainīt šo sadaļu]
Eiro banknotēm un monētu reversa pusēm ir vienāds dizains, taču monētu aversa pusei katra valsts var izvēlēties savu dizainu. Neskatoties uz atšķirībām monētu dizainā, visas naudas zīmes ir derīgas visā Eirozonas terirorijā. Izņēmums ir zelta un sudraba piemiņas monētas, kas ir derīgs maksāšanas līdzeklis tikai izdevējvalsts teritorijā. Nīderlandē un Somijā cenas tiek noapaļotas, lai izvairītos no 1 un 2 centu lietošanas — lai gan šīs monētas joprojām ir derīgs maksāšanas līdzeklis, tās netiek izdotas kā atlikums un tiek kaltas nelielā daudzumā kolekcionāriem.
Monētu kopīgajā pusē ir karte un denominācija. Monētu nominālvērtības ir 1, 2, 5, 10, 20 un 50 centi un 1 un 2 eiro. Denominācija uz kopīgās puses ir norādīta latīņu alfabētā un ar arābu cipariem, taču valstis, kurās tiek izmantots cits alfabēts, var denomināciju attiecīgajā alfabētā norādīt valsts pusē. Kartē uz lielākās daļas monētu sākotnēji bija attēlotas 15 valstis, kas bija Eiropas Savienības dalībvalstis eiro ieviešanas brīdī, bet kopš 2007. gada tiek izmantota visas Eiropas karte, kurā ietilpst gan jaunās dalībvalstis, gan valstis, kas nav Eiropas Savienības sastāvā. Uz 1, 2 un 5 centu monētām ir attēlots globuss ar pasaules karti uz kuras joprojām nedaudz tiek izceltas sākotnējās 15 dalībvalstis.
Monētu valsts pusē visām valstīm ir jāiekaļ 12 zvaigznes, izlaiduma gads un graviera iniciāļi. Saskaņā ar Eiropas Padomes 2008. gadā izdotajām vadlīnijām jaunākā izlaiduma monētās ir jāiekaļ arī valsts nosaukums vai tā saīsinājums un tās nedrīkst atkārtot denomināciju vai valūtas nosaukumu latīņu alfabētā, taču Vācija, Grieķija un Austrija šīs vadlīnijas neievēro. Valstis var brīvi izvēlēties citus šīs monētas puses dizaina elementus. Tāpat arī 2 eiro monētas joslas dizains ir katras valsts izvēle. Standarta eiro monētu dizainu nevar mainīt, izņemot, ja ir jauns valsts galva (monarhijas uz monētām parasti attēlo savu monarhu) vai lai saskaņotu tās ar jaunajiem dizaina noteikumiem. Katra valsts ne biežāk kā reizi gadā drīkst izlaist arī 2 eiro piemiņas monētu ar īpašu dizainu, kas (atšķirībā no zelta un sudraba piemiņas monētām) ir paredzētas apgrozībai un derīgas visā Eirozonā.
Banknošu nominālvērtības ir 5, 10, 20, 50, 100, 200 un 500 eiro. Tās atšķiras pēc krāsas un izmēra, un to dizains ir veltīts periodiem Eiropas arhitektūrā. Banknošu priekšpusē ir attēloti logi vai vārti, bet aizmugurē — tilti, kas simbolizē saiknes starp valstīm un ar nākotni. Attēlotā arhitektūra ir stilizēta, lai atgādinātu dažādu valstu arhitektūras pieminekļus. Eiropas Centrālā Banka ir iecerējusi uzlabot banknošu dizainu reizi 7—8 gados. Uz visām banknotēm ir Eiropas Centrālās Bankas nosaukuma saīsinājums piecos dažādās valodās iespējamajos variantos, bankas prezidenta paraksts, valūtas nosaukums dažādos alfabētos, Eiropas Savienības karogs, Eiropas karte banknotes reversā un to dizainā ir iekļautas 12 zvaigznes.
Skatīt arī [izmainīt šo sadaļu]
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ Aldis Lauzis. Mainīsim latus – eiro vai eirās? (latviski). DELFI. Atjaunināts: 2013. gada 22. janvārī.
Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]
 |
Šis ar ekonomiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
