Völkischer Beobachter

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Völkischer Beobachter
Völkischer Beobachter
Viens no pēdējiem Völkischer Beobachter izdevumiem (1945. gada 20. aprīlī). Titullapa veltīta Ādolfa Hitlera 56. dzimšanas dienai, kas bija desmit dienas pirms viņa pašnāvības.
Veids partijas laikraksts
Redaktors Dītrihs Ekarts, Vilhelms Veiss, Alfrēds Rozenbergs
Valoda vācu
Valsts Vācija
Pirmais izdevums 1918. gads
Regularitāte katru dienu

Völkischer Beobachter (latviešu: Tautiskais Apskatnieks) bija Nacionālsociālistiskā Vācu Strādnieku Partijas oficiālais laikraksts no 1920. līdz 1945. gadam. Sākotnēji tas iznāca reizi nedēļa, bet kopš 1923. gada 8. februāra katru dienu. Divdesmit piecus gadus šis laikraksts bija Nacionālsociālistiskā Vācu Strādnieku Partijas oficiālā viedokļa paudējs.

Nacionālsociālistiskās kustības kaujas orgāns par Lielvāciju (vācu: Kampfblatt der nationalsozialistischen Bewegung Großdeutschlands) radās no nacionālistiska piepilsētas laikraksta Minhenes Apskatnieks (vācu: Münchner Beobachter), kas bija pārgājis Thule biedrības īpašumā pēc tam, kad tās iepriekšējais izdevējs, Francs Zers, 1918. gada 22. jūnijā nomira. Rūdolfs fon Zebotendorfs par 5000 impērijas markām iegādājās laikraksta izdošanas licenci no Franca Zera atraitnes Ketas Birbaumeras. 1918. gada jūlijā Zebotendorfs pārņēma avīzes vadīšanu savās rokās. Sākotnēji avīze tika izdota ar veco nosaukumu, bet ar apakšnosaukumu Sporta avīze.

1918. gada augustā avīze ieguva nosaukumu Völkischer Beobachter. Thule biedrībai piederēja visas tiesības uz Völkischer Beobachter līdz 1921. gada 16. novembrim, kad ar Minhenes reģistrācijas tiesas lēmumu visas tiesības tika nodotas Ādolfam Hitleram. 1921. gadā Hitlers par 100 000 markām skaidrā izpirka Völkischer Beobachter no sava ordeņa maģistra Zebotendorfa. Dītrihs Ekarts kopš 1920. gada bija pirmais šī laikraksta galvenais redaktors. Viņa pēctecis šajā amatā bija Vilhelms Veiss. Sākotnēji laikraksta tirāža sastādīja apmēram 8 000 eksemplāru, bet līdz 1923. gadam tas pieauga jau līdz 25 000 eksemplāriem. Par iemeslu tam acīmredzot kalpoja Rūras reģiona okupācija. Šajā gadā par Völkischer Beobachter redaktoru kļuva Alfrēds Rozenbergs. Pēc NSVSP aizlieguma 1923. gada 9. novembrī, kas sekoja pēc neveiksmīgā Alus puča, avīzes darbība uz laiku tika apturēta.

1925. gadā, kad februārī tika atjaunota Nacionālsociālistiskās Vācu Strādnieku Partijas darbība, arī avīze atsāka savu darbību. Pirmo reizi Völkischer Beobachter iznāca kā Berlīnes laikraksts 1929. gada 1. janvārī. Tobrīd avīzes tirāža auga ļoti strauji, jo arvien vairāk pieauga pašas NSVSP popularitāte. 1931. gadā tirāža sasniedza jau 120 000 eksemplārus, bet 1944. gadā jau 1,7 miljonus.

Dažas dienas pirms Trešā reiha kapitulācijas, 1945. gada aprīļa beigās, Völkischer Beobachter izbeidza savu pastāvēšanu.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]