Viljams Hārvejs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Viljams Hārvejs
William Harvey
Viljams Hārvejs
Personīgā informācija
Dzimis 1578. gada 1. aprīlī
Folkstona, Kenta, Karogs: Anglija Anglija
Miris 1657. gada 12. jūnijā (79 gadi)
Londona, Karogs: Anglija Anglija
Tautība anglis
Zinātniskā darbība
Zinātne medicīna
Darba vietas Sv. Bartolomeja slimnīca Londonā,
Oksfordas universitāte
Alma mater Kembridžas universitāte,
Padujas universitāte
Pasniedzēji Hieronīms Fabrīcijs,
Čezāre Kremonīni
Sasniegumi, atklājumi lielais asinsrites loks

Viljams Hārvejs (angļu: William Harvey, dzimis 1578. gada 1. aprīlī, miris 1657. gada 12. jūnijā) — angļu mediķis, kurš pirmais Rietumu pasaulē pamatā pareizi izskaidroja cilvēka asinsrites sistēmu.

Hārvejs dzimis Kentā, bagāta jomena, kurš nodarbojās ar Levantes tirdzniecību, ģimenē. Gāja skolā Kenterberijā, 1597. gadā Kembridžas universitātē ieguva bakalaura grādu. Vēlāk skolojās Padujas universitātē pie ievērojamā anatoma Hieronīma Fabrīcija un filozofa Čezāres Kremonīni. Pēc mācībām Viljams Hārvejs atgriezās Anglijā. 1628. gadā Hārvejs Frankfurtē publicēja traktātu Exercitatio Anatomica de Motu Cordis et Sanguinis in Animalibus (Anatomiskie pētījumi par dzīvo būtņu sirds un asins kustību), kurā, pamatojoties uz eksperimentiem ar dzīvniekiem, pierādīja, ka asinis ķermenī riņķo noslēgtā sistēmā.

Līdz Viljama Hārveja atklājumam valdošais bija sengrieķu ārsta Galēna un Aristoteļa uzskats, ka venozās asinis izstrādā aknas, bet arteriālās — sirds. Tās plūst virzienā uz ķermeni, un tiek patērētas. XIII gadsimtā sīriešu zinātnieks Ibn Nafīss, bet XVI gadsimtā aragonietis Miguels Servets aprakstīja mazā asinsrites loka darbību, tomēr Ibn Nafīsa uzskati tika ignorēti, bet Serveta manuskripti bija nozaudēti. Hārvejs eksperimentāli pierādīja, ka, ja asinis rastos sirdī, tai būtu jāražo ap 200 kg asiņu dienā, kas nav ticams. Hārvejs tāpat parādīja, ka ir divi asinsrites loki — mazais un lielais.

Viljams Hārvejs bija karaļu Džeimsa I un Čārlza I mediķis.

Kaut arī Hārveja idejas daži ārsti kritizēja, visumā tās tika atzītas par pareizām jau viņa dzīves laikā, tomēr medicīnas praksē vēl aizvien bieži lietoja asins nolaišanu.

1646. gadā Hārvejs Kembridžā izdeva darbu Exercitationes duae de circulatione sanguinis (Asinsrites pētījumi), bet 1651. gadā publicēja Exercitationes de generatione animalium (Pētījumi par dzīvnieku dzimšanu).

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]