1. aprīlis

1. aprīlis ir gada 91. diena pēc Gregora kalendāra (92. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikusi 274 diena.

Notikumi

• 1826. — Semjuels Morijs (Samuel Morey) patentēja iekšdedzes dzinēju.
• 1867. — Singapūra kļūst par Lielbritānijas koloniju.
• 1924.:
  • Ādolfs Hitlers tika notiesāts ar pieciem gadiem cietumsoda par piedalīšanos Alus pučā.
  • Izveidoti Karaliskie Kanādas gaisa spēki.
• 1937. — Adena kļūst par Lielbritānijas koloniju.
• 1939. — ģeneralisimuss fransisko Franko paziņoja par Spānijas pilsoņu kara beigām, kad bija padevušies pēdējie republikāņu spēki.
• 1945. — Otrais Pasaules karš: ASV spēki, izceļoties Okinavā, uzsāka pēdējo kampaņu kara gaitā, sākās Okinavas kauja.
• 1946.:
  • 7,8 baļļu stipra Aleutu salu zemestrīce izraisīja cunami, kas skāra Havaju salas, bojā gāja 159 cilvēki.
  • Dibintāta Malajas Savienība.
• 1948. — Fēru Salas ieguva autonomiju Dānijas sastāvā.
• 1948. — Īrijas Brīvvalsts tika izveidota par Īrijas Republiku.
• 1957. — Bundesvērā tika iesaukti pirmie jauniesaucamie.
• 1959. — pieņemts pašreizējais Mauritānijas karogs un ģerbonis.
• 1967. — Atvērts ASV Transporta departaments.
• 1976. — Stīvs Džobss un Stīvs Vozņaks dibināja Apple Computer.
• 1981. — PSRS ieviests Vasaras laiks.
• 2001.:
  • īpašajiem policijas spēkiem padevās bijušais Dienvidslāvijas Federatīvās Republikas prezidents Slobodans Miloševičs, kuru apsūdzēja kara noziegumos.
  • Nīderlandē tika legalizētas viendzimuma laulības, kļūstot par pirmo valsti, kur tādas ir atļautas.
• 2002. — Nīderlandē tika legalizēta eitanāzija, kļūstot par pirmo valsti, kur tāda ir likumīgi atļauta.
• 2007. — Austrālijas pilsētā Melburnā beidzās divpadismitais Pasaules ūdensporta čempionāts.

Dzimuši

• 1578. — Viljams Hārvejs (William Harvey), angļu ārsts (miris 1657.)
• 1809. (j.s., pēc v.s. 20. martā) — Nikolajs Gogolis (Николай Васильевич Гоголь), ukraiņu izcelsmes krievu rakstnieks (miris 1852.)
• 1815. — Oto fon Bismarks (Otto von Bismarck), Vācijas kanclers (miris 1898.)
• 1895. — Oto Heinrihs Drekslers (Otto-Heinrich Drechsler), Vācijas amatpersona (miris 1945.)
• 1899. — Gustavs Celmiņš, latviešu karavīrs, politiķis (miris 1968.)
• 1904. (j.s., pēc v.s. 20. martā) — Nikolajs Berzarins (Николай Эрастович Берзарин), PSRS ģenerālpulkvedis (miris 1945.)
• 1929. — Milans Kundera (Milan Kundera), čehu rakstnieks
• 1938. — Uldis Ivars Grava, Latvijas politiķis
• 1944. — Romualds Ancāns, latviešu aktieris (miris 2011.)
• 1968. — Jānis Šmits, Latvijas politiķis un luterāņu mācītājs
• 1971. — Šindži Nakano, Japānas autosportists
• 1973. — Sergejs Volkovs (Сергей Александрович Волков), Krievijas kosmonauts
• 1974. — Paolo Betīni (Paolo Bettini), itāliešu riteņbraucējs
• 1982. — Andreass Torkildsens (Andreas Thorkildsen), norvēģu šķēpmetējs
• 1990. — Jurijs Hlibovs, Latvijas futbolists

Miruši

• 1412. — Albrehts Mēklenburgs (Albrekt av Mecklenburg, 1338-1412) - Zviedrijas karalis (dzimis ap 1338.)
• 1548. — Sigismunds I Vecais (Zygmunt I Stary), Polijas karalis, Lietuvas lielkņazs (dzimis 1467.)
• 1968. — Ļevs Landavs (Лев Давидович Ландау), padomju fiziķis (dzimis 1908.)
• 1976. — Makss Ernsts (Max Ernst), vācu mākslinieks (dzimis 1891.)

Svētku un piemiņas dienas

• Joku diena