Zempera Opera
Zempera opera (vācu: Semperoper) ir Drēzdenes operas teātris, kas uzcelts pēc Gotfrīda Zempera projekta. Opera atrodas Drēzdenes centrā, "Vecpilsētā" (Altstadt) netālu no Augusta tilta starp Cvingeru un Elbu. Ēkas priekšējā fasāde piekļaujas pie Teātra laukuma, kura pretējā pusē atrodas Drēzdenes karaļu pils un katedrāle.
[izmainīt šo sadaļu] Būvniecības vēsture
Zempera opera ir 19. gadsimta vācu arhitektūras šedevrs. Tā oficiālais nosaukums ir "Saksijas valsts opera Drēzdenē", un tas ir trešais šajā vietā uzceltais teātris. Pirmo variantu radīja arhitekts Gotfrīds Zempers no 1838. gada līdz 1841. gadam, tomēr jau 1869. gadā teātris gāja bojā ugunsgrēkā. Šajā laikā Gotfrīds Zempers atradās emigrācijā ārzemēs, jo bija ņēmis aktīvu dalību bruņotās sacelšanās organizēšanā 1849. gadā. Neskatoties uz to, sabiedrības spiediena ietekmē, tieši viņam tiek lūgts izveidot jaunu projektu. Celtniecības darbus arhitekts uzticēja savam dēlam Manfredam Zemperam, jo pats nedrīkstēja atgriezties Vācijā. Izmantojot dažādas jaunas tehnoloģijas, jauno teātra ēku izdevās uzcelt ievērojami lielāku un plašāku ar daudziem uzlabojumiem, ieturot to itāļu renesanses stilā, un 1878. gadā, pēc septiņu gadu ilgušās celtniecības, teātris tika svinīgi atvērts. Klausītājus pārsteidza lieliskā akustika, kāda līdz tam vēl nebija dzirdēta. Kā pirmo uzveda Gētes "Ifigēniju" un Riharda Štrausa "Rožu karalieni".
Tāpat kā visa Drēzdene, arī operas nams tika sagrauts 1945. gada 13. februāra naktī angļu un amerikāņu uzlidojuma laikā, un tikai 1953. gadā drupas tika iekonservētas. Vēl pēc 24 gadiem tika uzsākta jaunas, trešās operas celtniecība. Pēc astoņu gadu ilga darba 1985. gada 13. februārī, tieši 40 gadus pēc liktenīgā uzlidojuma, šī iespaidīgā ēka bija pabeigta un pirmā izrāde, kas notika uz atjaunotās operas skatuves bija Karla Vēbera "Burvju strēlnieks". Kaut arī Gotfrīds Zempers vairāk kā simts gadus atpakaļ bija miris, tautā šo namu joprojām dēvē par Zempera operu. Amatnieki, mākslinieki un arhitekti izveidoja vienu no Vācijā iespaidīgākajām šāda veida celtnēm. Ārpusē, virs ieejas atrodas skulptora Johanesa Šilinga (Johannes Schilling) skulptūru grupa - dievs Dionīss un Arianda, portālu dekorē Šillera un Gētes skulptūras, bet operas priekšā atrodas piemineklis Saksijas karalim Johanam, kurš atveidots sēžam zirgā. Karalis Johans bija augsti izglītots cilvēks, kurš pārvaldīja daudzas valodas un pārtulkoja no itāļu valodas vācu valodā Dantes "Dievišķo komēdiju".
Lielāko pārsteigumu skatītājos tomēr izraisa nama iekšiene. Vestibili, halles, kāpnes, tas viss kopā ir viens liels mākslas darbs, tomēr nekas nespēj līdzināties skatītāju zālei. Šī 24 metrus garā un 27 metrus platā zāle ar lielisku akustiku, parteri un četriem balkoniem, spēj ietilpināt 1323 skatītājus, turklāt neviena sēdvieta neatrodas tālāk par 23 metriem no skatuves. Pēc Vācijas atkalapvienošanās opera tika oficiāli pārdēvēta par Saksijas valsts operu (Sächsische Staatsoper).
[izmainīt šo sadaļu] Literatūra
- Wolfgang Hänsch: Die Semperoper (Verlag für Bauwesen, Berlin, 2. Aufl., 1988, ISBN 3-345-00017-2)
- Winfried Höntzsch: Opernmetropole Dresden (Verlag der Kunst, Leipzig, 1996, ISBN 90-5705-003-X)
- Kurt Milde, Christian Borchert, Heinz Czechowski: Semperoper Dresden: Bilder einer Baulandschaft (Verlag der Kunst, Dresden, 3. Aufl., 1987, ISBN 3-364-00019-0)
- Heinrich Magirius: Die Semperoper zu Dresden (Edition Leipzig, Leipzig, 2. Aufl., 2000, ISBN 3-361-00515-9)
