Zempera Opera

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Zempera opera
Semperoper at night.jpg
Pamatinformācija
Adrese Theaterplatz 2
01067 Dresden
Pilsēta Drēzdene
Valsts Karogs: Vācija Vācija
Arhitekts Gotfrīds Zempers (1841)
Manfrēds Zempers (1878)
Volfgangs Henšs (1977)
Dibināta(-s) 1719
Vadība
Direktors Ulrike Heslere
Zāles
Lielā zāle 1323
Mēģinājumu zāle 200
www.semperoper.de/

Zempera opera (vācu: Semperoper) ir operas teātris Saksijas zemes galvaspilsētā Drēzdenē, Vācijā. Teātra ēka celta laika posmā no 1838. līdz 1841. gam pēc Gotfrīda Zempera projekta, netālu no vietas, kur no 1719. gada līdz ugunsgrēkam 1849. gadā atradās Drēzdenes pirmā operas ēka — Opernhaus am Zwinger. Zempera operas ēka atrodas Drēzdenes centrālajā daļā, netālu no Augusta tilta, starp Cvingeru un Elbas upi. Ēkas galvenā fasāde vērsta pret Teātra laukumu, kura pretējā pusē atrodas Saksijas karaļu pils un katedrāle.

Būvniecības vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zempera opera tiek uzskatīta par 19. gadsimta vācu arhitektūras šedevru un vienu no ievērojamākajiem opernamiem pasaulē. Pašreizējā operas ēka ir oriģinālās, 1841. gadā pabeigtās celtnes trešā versija, ēka divas reizes gājusi bojā un vienmēr tikusi atjaunota. Zempera opera tiek saukta tās autora, arhitekta Gotfrīda Zempera vārdā .

28 gadus pēc uzcelšanas, 1869. gadā, teātra ēka gāja bojā ugunsgrēkā. Joprojām dzīvais arhitekts Gotfrīds Zempers šajā laikā atradās emigrācijā ārzemēs, jo bija ņēmis aktīvu dalību bruņotās sacelšanās organizēšanā 1849. gadā. Neskatoties uz šiem apstākļiem, sabiedrības spiediena ietekmē, tieši viņam tika lūgts izstrādāt jaunu ēkas projektu. Celtniecības darbus arhitekts uzticēja savam dēlam Manfredam Zemperam, tākā pats nevarēja atgriezties Vācijā. Operas ēka nebija pilnīga vecās celtnes kopija. Izmantojot jaunākās būvniecības tehnoloģijas tika ievērojami palielināti ēkas gabarīti, vienlaikus teātra ēkā tika ieviesti arī daudzi tehniski uzlabojumi. Ēkas fasāžu arhitektūra un interjeri tika ieturēti itāļu renesanses stilistikā. 1878. gadā, pēc septiņu gadu ilgušās celtniecības teātra ēka tika svinīgi atklāta un nodota mākslinieku un publikas rīcībā. Ikvienu pārsteidza opernama lieliskā akustika — tāda, kāda līdz šim citās teātra ēkās nebija ierasta. Kā pirmo atjaunotajā operas ēkā uzveda Gētes "Ifigēniju" un Riharda Štrausa "Rožu karalieni".

Drēzdenes vecpilsēta ar Zempera operu attēla dziļumā. 1865. gads.

Dramatisks Zempera operai, tāpat kā visai Drēzdenes pilsētai izvērtās Otrā pasaules kara noslēgums. 1945. gada 13. februāra naktī sabiedroto (angļu un amerikāņu) bumbvedēju uzlidojuma laikā Zempera opera tika sagrauta. Tikai astoņus gadus vēlāk, 1953. gadā, ēkas drupas tika iekonservētas. Opernama rekonstrukcija sākās krietni vēlāk, tikai pēc 24 gadiem tika uzsākta faktiski jaunas, trešās operas ēkas celtniecība, par kuras projektu gan tika izmantots oriģinālais Zempera projekts. Pēc astoņu gadu ilga darba 1985. gada 13. februārī, tieši 40 gadus pēc liktenīgā uzlidojuma, šī iespaidīgā ēka bija pabeigta un pirmā izrāde, kas notika uz atjaunotā teātra ēkas skatuves bija Karla Marijas fon Vēbera "Burvju strēlnieks".

Ēkas galvenajā fasādē virs ieejas izvietota tēlnieka Johanesa Šilinga (vācu: Johannes Schilling) skulptūrālā grupa - dievs Dionīss un Arianda, portālu dekorēts ar Šillera un Gētes skulptūrām, bet laukumā iepretim operas ēkai atrodas piemineklis Saksijas karalim Johanam, kurš atveidots sēžam zirgā.

Īpašas ievērības vērti ir ne vien Zempera operas ēkas monumentālie būvapjomi un greznās fasādes, bet arī skatītāju zāle. Šī, 24 metrus garā un 27 metrus platā ar izcilu akustiku apveltītā telpa, kuru veido plaša partera daļa un četri balkoni, spēj ietilpināt 1323 skatītājus, turklāt neviena no sēdvietām neatrodas tālāk par 23 metriem no skatuves. Pēc Vācijas atkalapvienošanās Zempera opera tika oficiāli pārdēvēta par Saksijas valsts operu (vācu: Sächsische Staatsoper).

Attēlu galerija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Wolfgang Hänsch: Die Semperoper (Verlag für Bauwesen, Berlin, 2. Aufl., 1988, ISBN 3-345-00017-2)
  • Winfried Höntzsch: Opernmetropole Dresden (Verlag der Kunst, Leipzig, 1996, ISBN 90-5705-003-X)
  • Kurt Milde, Christian Borchert, Heinz Czechowski: Semperoper Dresden: Bilder einer Baulandschaft (Verlag der Kunst, Dresden, 3. Aufl., 1987, ISBN 3-364-00019-0)
  • Heinrich Magirius: Die Semperoper zu Dresden (Edition Leipzig, Leipzig, 2. Aufl., 2000, ISBN 3-361-00515-9)

Ārējas saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Semperoper