Īstie putni

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Īstie putni
Neornithes (Gadow, 1893)
Rudais tinamu (Rhynchotus rufescens)
Rudais tinamu (Rhynchotus rufescens)
Mājas zvirbulis (Passer domesticus)
Mājas zvirbulis (Passer domesticus)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Apakštips Mugurkaulnieki (Vertebrata)
Klase Putni (Aves)
Apakšklase Īstie putni (Neornithes)
Iedalījums

Īstie putni jeb vēdekļastes putni (Neornithes) ir putnu klases (Aves) apakšklase, kas apvieno visas mūsdienās dzīvojošās putnu sugas un vairākas izmirušas aizvēsturiskās sugas, kuras ir priekšteces mūsdienu putniem.[1]

Kopīgās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Īsto putnu galvenā pazīme ir knābji bez zobiem, ļoti ātra vielmaiņa un ātra augšanas spēja. Lielākā daļa īsto putnu spēj lidot. Tiem ir raksturīga arī unikāla gremošanas un elpošanas sistēma, kas piemērotas putnu īpašībai lidot. Dažas sugas, piemēram, vārnas un papagaiļi ir vieni no inteliģentākajiem dzīvniekiem pasaulē. Vairākas putnu sugas māk pielietot un paši izgatavot palīglīdzekļus, ar kuriem vieglāk sasniegt barību, kā arī vairākas sabiedriskās putnu sugas spēj nodot savas zināšanas sugas brāļiem un jaunākajām paaudzēm.

Daudzas īsto putnu sugas ir migrējoši putni, kas ikgadus veic garākus vai īsākus pārlidojumus. Kopumā putni ir sabiedriski, tie komunicē viens ar otru, izmantojot gan ķermeņa valodu, gan balsi. Daudzas sugas apvienojas, lai ne tikai kopā pārceļotu, ligzdotu un barotos, tādējādi nodrošinot sugai augstāku izdzīvošanas iespēju, bet arī apvienojas, lai kopīgiem spēkiem uzbruktu un padzītu ienaidniekus. Lielākā daļa sugu veido monogāmus pārus, visbiežāk uz vienu vairošanās sezonu, samērā bieži uz vairākiem gadiem un dažas sugas uz mūžu. Vairākām sugām ir raksturīga poligāmija vai ārpus pāra attiecību sapārošanās. Retos gadījumos var novērot poliandriju. Olas parasti tiek iedētas ligzdā un tās perē vai nu abi vecāki, vai mātīte, ļoti retos gadījumos tikai tēviņš. Pēc izšķilšanās vecāki rūpējas par saviem mazuļiem.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Īstie putni tie iedalīti divās infrakārtās: paleognatos, kas apvieno tikai divas mūsdienās dzīvojošas kārtas, un neognatos, kas apvieno visas pārējās putnu sugas.[1] Tā kā zinātniekiem nav vienprātības par putnu sistemātiku, tad īsto putnu grupa apvieno apmēram 8800 - 10 200 mūsdienās dzīvojošu sugu. Ir vispārpieņemts, ka īstie putni attīstījās krīta periodā.[2] Visi sistemātiķi piekrīt, ka īstie putni pēc tam sadalījās paleognatos un neognatos, kuri savukārt vēlāk sadalījās divās grupās: nelielajā vistu un zosu grupā un visos pārējos - jaunajos putnos, pirms iestājās krīta-terciāra masveida izmiršana. To apliecina senākās atrastās vistveidīgās fosilijas (Austinornis), kas pieder pie īsto putnu grupas un kuru vecums ir apmēram 85 miljons gadu,[3] lai gan, iespējams, ka 130 miljonus gadus vecās Gallornis straeleni fosilijas arī pieder pie īsto putnu grupas.[4] Tomēr zinātniekiem nav vienprātības, vai īsto putnu sugu dažādība radās pirms dinozauru izmiršanas, vai pēc tam.[5]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Īsto putnu apakšklase (Neornithes)

Zinātniekiem nav vienprātības par kārtu sistematizāciju. Ir sistemātiķi, kas neognatu infrakārtā izdala arī šādas kārtas:

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Taxon: Subclass Neornithes
  2. Brown, J.W. & Van Tuinen, M. (2011) Evolving Perceptions on the Antiquity of the Modern Avian Tree, in Living Dinosaurs: The Evolutionary History of Modern Birds (eds G. Dyke and G. Kaiser), John Wiley & Sons, Ltd, Chichester, UK. doi: 10.1002/9781119990475.ch12
  3. Morphology, phylogenetic taxonomy, and systematics of Ichthyornis and Apatornis (Avialae: Ornithurae)
  4. Hope, Sylvia (2002). "The Mesozoic Radiation of Neornithes". In Chiappe, Luis M. & Witmer, Lawrence M. Mesozoic Birds: Above the Heads of Dinosaurs. pp. 339–388. ISBN 0-520-20094-2.
  5. Diversification of Neoaves: integration of molecular sequence data and fossils

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]