Zviedrijas futbola izlase

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Zviedrijas futbola izlase
Iesauka(s) Blågult (Zili-dzeltenie)
Asociācija Zviedrijas Futbola Asociācija
Konfederācija UEFA
Galvenais treneris Valsts karogs: Zviedrija Ēriks Hamrens
Trenera asistents Markuss Albeks
Kapteinis Zlatans Ibrahimovičs
Visvairāk spēļu Tomass Ravelli (143)
Visvairāk vārtu Svens Rīdels (49)
Mājas stadions Friends Arena
FIFA kods SWE
FIFA rangs 23
Augstākais FIFA rangs 2 (1994. gada novembris)
Zemākais FIFA rangs 43 (2010. gada februāris)
Elo rangs 10
Augstākais Elo rangs 2 (1950. gada jūnijs)
Zemākais Elo rangs 49 (1980. novembris)
Mājas forma
Izbraukuma forma
Pirmā spēle
Valsts karogs: Zviedrija Zviedrija 11 - 3 Valsts karogs: Norvēģija Norvēģija
(Gēteborga, Zviedrija; 12.07.1908.)
Lielākā uzvara
Valsts karogs: Zviedrija Zviedrija 12 - 0 Latvija Valsts karogs: Latvija
(Stokholma, Zviedrija; 29.05.1927.)
Lielākais zaudējums
Valsts karogs: Anglija Anglija 12 - 1 Zviedrija Valsts karogs: Zviedrija
(Londona, Anglija; 20.10.1908.)
Pasaules kauss
Piedalīšanās 11 (Pirmoreiz 1934)
Labākais rezultāts 1958
Eiropas čempionāts
Piedalīšanās 5 (Pirmoreiz 1992)
Labākais rezultāts Pusfināls, 1992

Zviedrijas nacionālā futbola izlase pārstāv Zviedrijas valsti starptautiskās futbola sacensībās, un to kontrolē Zviedrijas Futbola Asociācija. Zviedrija mājas spēles aizvada Friends Arena Stokholmā, un viņu galvenais treneris ir Ēriks Hamrens. Zviedri pirmo reizi piedalījās Pasaules kausā 1934. gadā. Kopš tā laika, Zviedrija ir piedalījusies 11 pasaules kausos un piecos Eiropas čempionātos. Viņi palika otrajā vietā 1958. gada Pasaules kausā, un trešie 1950. gadā un 1994. gadā. Zviedru sasniegumi iekļāva arī zelta medaļu 1948. gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs un bronzas medaļas 1924. un 1952. gadā. Viņi sasniedza pusfinālu 1992. gada Eiropas čempionātā.

Tradicionāli, Zviedrijas galvenie sāncenši ir Dānija un Norvēģija, lai gan gadu laikā ir attīstījušās arī citas sāncensības.Zviedrija nekvalificējās 2010. gada Pasaules kausam, grupu turnīra laikā, palaizdami pa priekšu portugāļus. Kā rezultātā galvenais treneris Larss Lāgerbeks atkāpās un Ēriks Hamrens tika apstiprināts par jauno treneri. Zviedru tagadējais kapteinis ir Zlatans Ibrahimovičs un vicekapteinis Anderss Svensons.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zviedri, tradicionāli ir bijusi stipra komanda starptautiskajā futbolā, to apliecinot vienpadsmit reizes spēlējot Pasaules kausā un iegūstot trīs medaļas Olimpiskajās spēlēs. Zviedri palika otrajā vietā 1958. gada Pasaules kausā, kad tā bija rīkotājvalsts, finālā zaudējot Brazīlijai ar 2-5. Zviedri divreiz ir palikuši trešajā vietā, 1950. gadā un 1994. gadā. 1938. gadā, viņi palika ceturtie.

Agrākā vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zviedrija savu pirmo starptautisko spēli nospēlēja pret Norvēģiju, 1908. gada 12. jūlijā un uzvarēja to ar 11–3. Citas spēles 1908. gadā bija pret Angliju, Lielbritāniju, Nīderlandi (divreiz) un Beļģiju. Zviedri zaudēja visās piecās spēlēs.

Tajā pašā gadā Zviedrija pirmo reizi piedalījās Olimpisajās spēlēs. Zviedri olimpiādes spēlē, zaudēja Lielbritānijas olimpiskajai komandai ar 1-12 un tā kļuva par lielāko sakāvi Zviedrijas futbola vēsturē.

No 1910. gada līdz 1930. gadam Zviedrija spēlēja tikai draudzības spēles; 1916. gadā Zviedri pirmo reizi uzvarēja Dāniju.

Zviedrija spēlēja 1912. gada Olimpiskajās spēlēs (kā saimnieki), 1920. gada un 1924. gada Olimpiskajās spēlēs, kur Zviedrija ieguva bronzu - savu pirmo medaļu.

1938. gada Pasaules kauss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1938. gada čempionāts bija otrā reize, kad Zviedrija kvalificējās Pasaules kausam. Pirmajā raundā viņiem bija paredzēts spēlēt pret Austriju, bet pēc tam, kad Vācija okupēja Austriju, tā vairs nevarēja piedalīties turnīrā. Tāpēc Zviedrija uzreiz nokļuva ceturtdaļfinālā, kur bija jāspēlē pret Kubu. Viņi pieveica Kubu ar 8-0, Tore Kellers un Gustavs Vetterstroms guva katrs pa trim vārtiem. Pusfināla mačā pret Ungāriju zviedri zaudēja ar 1-5. Zviedrijas nākamais mačs bija par trešo vietu, pret Brazīliju. Tajā spēlē Zviedrija zaudēja ar 2-4 un pabeidza turnīru ceturtajā vietā, pirmo un vienīgo reizi Zviedrijas futbola vēsturē.

1948. gada vasaras Olimpiskās spēles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmajā raundā zviedri spēlēja pret Austriju. Austrijas komanda kvalificējās bez saviem profesionālajiem spēlētājiem, tas bija pārsteigums, jo Austrijas līgā bija daudz profesionālu spēlētāju, kuriem bija atļauts piedalīties turnīrā. Spēle notika White Hart Lane stadionā Londonā un Zviedrija uzvarēja ar 3-0. Otrajā spēlē, Zviedrija spēlēja pret Koreju un uzvarēja ar 12-0, viena no lielākajām starpībām, ar kādām Zviedrija ir uzvarējusi. Pusfinālā Zviedrija spēlēja pret dāņiem un uzvarēja tos ar 4-2.

Fināls notika leģendārajā Wembley stadionā Londonā. Spēli apmeklēja 40,000 cilvēku, kas bija liels skaits tajās dienās. Zviedrija finālā spēlēja pret Dienvidslāviju un uzvarēja ar 3-1, vārtus iesita Gunnars Grens (24', 67'), Stepans Bobeks (42') un Gunnars Nordāls (48'). Šī bija pirmā Zviedrijas uzvara kādā starptautiskā turnirā.

1950. gada Pasaules kauss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zviedrijas futbola asociācija neatļāva nevienam profesionālam futbolistam piedalīties1950. gada Pasaules kausā. Rezultātā, turnīra laikā, Zviedrijas izlasē spēlēja tikai amatieri.

Kvalificējoties turnīram, kā viena no sešām Eiropas nacionālajām komandām, Zviedrija spēlēja vienā grupā ar Itāliju un Paragvaju. (Indija izstājās no grupas.)

Pirmajā spēlē zviedri uzvarēja itāļus ar 3–2, spēle notika Sanpaulū. Otrajā spēlē bija neizšķirts 2–2 pret Paragvaju. Ar visvairāk punktiem grupā, zviedri kvalificējās nākamajam raundam.

Viņu pirmā spēle nākamajā kārtā bija pret Brazīliju. Spēle notika Maracaná stadionā un spēli kopā apmeklēja 138,000 skatītāju, līdz šai dienai tā ir visapmeklētākā spēle Zviedrijas futbola vēsturē. Spēle beidzās ar 7-1 par labu Brazīlijai.

Nākamā spēle bija pret Urugvaju, ar ko Zviedrija spēlēja pirmo reizi Pasaules kausa vēsturē. Spēle notika Sanpaulū un Urugvaja uzvarēja ar 3-2, kas nozīmēja, ka zviedri vairs nevarēs turpināt cīnīties par zeltu.

Pēdējā spēle zviedriem turnīrā bija pret Spāniju. Zviedrija uzvarēja ar 3–1, vārtus iesita Stigs Sundkvists (15'), Brors Melbergs (34') un Karls-Ēriks Palmers (79'). Zviedri palika trešie un izcīnija savu pirmo Pasaules kausa medaļu.

1958. gada Pasaules kauss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zviedrija izcīnija sudraba medaļu 1958. gada Pasaules kausā.

1956. gadā Zviedrijas futbola asociācija atļāva profesionāliem futbolistiem pārstāvēt valsti izlasē, dodot zviedru faniem cerības 1958. gada Pasaules kausā. Zviedrija - rīkotājvalsts, bija vienā grupā ar Meksiku, Ungāriju un Velsu.

Pirmā spēle bija pret Meksiku un tā tika aizvadīta Zviedrijas nacionālajā stadionā - Råsunda Stadium, Solnā, un to apmeklēja apmēram 32,000 cilvēku. Zviedrija uzvarēja spēli ar 3–0 un pārņēma vadību 3. grupā. Nākamā spēle bija pret Ungāriju, kas palika otrajā vietā 1954. gada Pasaules kausā Šveicē un bija arī 1952. gada vasaras Olimpisko spēļu čempione. Arī šī spēle notika Råsunda stadionā, Zviedri to uzvarēja ar 2-1, abus vārtus iesita Kurts Hamrins. Nākamā spēle pret Velsu noslēdzās neizšķirti 0-0.

Tiekot līdz ceturtdaļfinālam un spēlējot Råsunda stadionā jau ceturto reizi šajā turnīrā, Zviedri tikās ar PSRS un uzvarēja ar 2-0.

Pusfināls Ullevi stadionā, Gēteborgā, bija vienīgā spēle turnīrā, ko Zviedrija nespēlēja Råsunda stadionā. 50,000 liels skatītāju pūlis apmeklēja labāko spēli, ko Zviedrija aizvadīja šajā turnīrā. Rietumvācija bija vadībā ar 1-0, kad Ērihs Juskoviaks tika noraidīts 59. minūtē. Zviedrija uzvarēja ar 3–1.

Fināls Råsunda stadionā notika starp 1950. gada Pasaules kausa finālisti Brazīliju un rīkotājvalsti Zviedriju. Kopējais apmeklētāju skaits bija apmēram 52,000 cilvēku. Brazīlija pirmo reizi kļuva par pasaules čempioni, sagraujot Zviedriju ar 5-2. Zviedrijai tādējādi šis kļuva par lielāko sasniegumu pasaules čempionātos. Pēc finālmača Brazīlijas futbolisti godināja rīkotājvalsti, skrienot apkārt futbola laukumam ar Zviedrijas karogu.

1960. gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc veiksmīga 1958. gada čempionāta, Zviedrijas veiksme samazinājās. 1962. gada čempionāta kvalifikācijas raundā, Zviedrija uzvarēja savā grupā (iesitot 10 vārtus, bet ielaižot tikai 3), taču tai vēl bija jāuzvar Šveice izslēgšanas spēlēs. Spēle notika Rietumberlīnē un Šveice uzvarēja ar 2–1.

Zviedri piedalījās 1964. gada Eiropas čempionātā. Viņi sāka izslēgšanas spēles pret Norvēģiju, uzvarot pirmajā spēlē un nospēlējot neizšķirti otrajā. Nākamajā kārtā zviedri uzvarēja Dienvidslāviju ar 3-2. Ceturtdaļfinālā zviedri spēlēja pret esošajiem Eiropas čempioniem - PSRS. Pirmajā spēlē bija neizšķirts, bet otrajā Zviedrija zaudēja ar 1-3.

1966. gada Pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīra laikā, Zviedrija spēlēja UEFA kvalifikācijas otrajā grupā. Zviedrija kvalifikāciju sāka pret Rietumvāciju un nospēlēja neizšķirti, pēc tam viņi uzvarēja Kipru ar 3-0. Bet tikai grupas uzvarētāja tika tālāk, Zviedrija izkrita nākamajā spēlē, zaudējot Rietumvācijai.

Zviedrija veiksmīgi iekļuva 1968. gada Eiropas čempionātā, taču viņi netika tālāk par otro grupu.

Zviedrijas galvenais panākums sešdesimtajos gados bija iekļūšana 1970. gada Pasaules čempionātā, uzvarot UEFA kvalifikācijas piektajā grupā, priekšā Norvēģijai un Francijai. Zviedrija turnīra grupā palika trešajā vietā, tādējādi izstājoties no turnīra. Zviedrijas grupas uzvarētāji - Itālija aizkļuva līdz finālam, kur zaudēja Brazīlijai.

1974. gada Pasaules kauss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1974. gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā, Zviedrija bija vienā grupā ar Austriju, Ungāriju un Maltu. Zviedri palika otrajā vietā un kvalificējās Pasaules kausam Meksikā.

Ar Zviedriju vienā grupā bija arī Urugvaja, Nīderlande un Bulgārija. Pirmā spēle pret Bulgāriju beidzās ar neizšķirtu. Arī otrajā spēlē pret Nīderlandi bija neizšķirts. Pēdējā spēle grupā bija pret Urugvaju. Tajā spēlē Zviedrija izcīnija pirmo uzvaru turnīrā, viņi uzvarēja Urugvaju ar 3–0, vārtus iesita Rolands Sandbergs (74') un Ralfs Edstroms (46', 77'). Zviedri palika otrajā vietā grupā un nokļuva nākamajā kārtā.

Nākamajā grupu kārtā, Zviedrija zaudēja Polijai ar 0-1. Situācija pēc zaudējuma poļiem, bija tāda: ja Zviedrija zaudētu Rietumvācijai tikai ar vienu vārtu pārsvaru un Dienvidslāvija uzvarētu Poliju, zviedri būtu otrie grupā un varētu spēlēt par bronzas medaļām. Tā kā Polija uzvarēja Dienvidslāviju ar 2–1, Zviedrijai vajadzēja uzvarēt rīkotājvalsti - Rietumvāciju, lai grupā būtu otrie.

Spēle pret Rietumvāciju notika Diseldorfā un to apmeklēja 66,500 cilvēku. Zviedru uzbrucējs Ralfs Edstroms izvirzīja skandināvus vadībā ar 1–0, pēc spēlētām 29 minūtēm. Spēles otrajā pusē Rietumvācija pārņēma kontroli pār spēli. Vācija uzvarēja ar 4–2. Pēc turnīra vācu spēlētāji atzina, ka spēle pret Zviedriju bija labākā visā turnīrā. Pēdējā spēle pret Dienvidslāviju, kas notika Diseldorfā, beidzās ar Zviedrijas uzvaru. Zviedri uzvarēja šo spēli ar 2–1. Viņi pabeidza turnīru piektajā vietā.

1979–1990[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc veiksmīgajiem septiņdesmitajiem gadiem, kad Zviedrija sasniedza visus trīs Pasaules kausus, zviedri nomainīja treneri no Georga Ēriksona uz Larsu Arnesonu. Arnesons bija veiksmīgs treneris Östers IF klubā, pirms kļuva par izlases treneri. Pēc neveiksmīgā mēģinājuma kvalificēties 86. gada Pasaules kausam, Olle Nordins pārņēma komandas vadību. Zviedrija neiekļuva nevienā Pasaules kausā vai Eiropas čempionātā, astoņdesmito gadu laikā, bet uzvarēja 1990. gada Pasaules kausa kvalifikācijas grupā, priekšā Anglijai un pirmo reizi iekļuva turnīrā pēdējo 12 gadu laikā . Tomēr Pasaules kauss priekš viņiem beidzās pēc trīs zaudējumiem grupu turnīrā pret Brazīliju, Skotiju un Kostariku.

1992. gada Eiropas čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kā 1992. gada čempionāta saimnieki, Zviedrija pirmo reizi spēlēja Eiropas čempionātā. Viņi bija vienā grupā ar Dāniju, Franciju un Angliju. Zviedrija no grupas izgāja kā uzvarētāja, priekšā nākamajiem čempioniem - dāņiem. Pusfinālā Zviedrija zaudēja Vācijai ar 2–3. Vieta pusfinālā ir Zviedrijas labākais panākums Eiropas čempionātos, līdz šai dienai.

1994. gada Pasaules kauss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zviedrija kvalificējās Pasaules kausam pirmajā vietā savā kvalifikācijas grupā, priekšā Bulgārijai. Čempionātā zviedri spēlēja B grupā ar Brazīliju, Kamerūnu un Krieviju . Pirmajā spēlē pret Kamerūnu likās, ka atkal spēle beigsies ar 1–2 zaudējumu, (pēc 1990 Pasaules kausā zviedri zaudēja visās trīs spēlēs ar 1-2), bet 75. minūtē Martins Dālins guva vārtus un mačs beidzās 2–2. Nākamajā spēlē pret Krieviju, krievi izvirzījās vadībā ar 1–0. Zviedri panāca izlīdzinājumu, ar Tomasa Brolina soda sitienu un diviem Martina Dālina vārtiem, gala rezultāts bija 3-1. Nākamā spēle pret Brazīliju beidzās neizšķirti 1-1, vārtus guva Kenets Andersons ('23) un Romario ('47).

Pirmajā izslēgšanas kārtas mača, viņi tikās ar Saūda Arābiju, un uzvarēja ar 3–1. Divus vārtus guva Kenets Andersons un vienus Martins Dālins. Ceturtdaļfināla mačs pret Rumāniju kļuva neaizmirstams zviedru faniem. Pēc tam, kad Zviedrija izvirzījās vadībā otrā puslaika beigās, rumāņi, tomēr panāca izlīdzinājumu pēdējas minūtēs, un mačs turpinājās papildlaikā. Rumānietis Florins Radukio, kurš iesita Rumānijas pirmos vārtus, iesita vēlreiz 101. minūtē, izvirzot rumāņus vadībā. Bet piecas minūtes pirms beigām Kenets Andersons guva vārtus ar galvu un izlīdzināja rezultātu 2–2. Soda sitieni sākās ar zviedra Hakana Milda kļūmi, bet Tomass Ravelli atvairīja divus soda sitienus no Dana Petresku un Miodraga Belodedičī, dodot zviedriem uzvaru un padarot sevi par varoni. Zviedrija pusfinālā tikās ar Brazīliju. Viņi iesita vārtus pret Brazīliju grupu turnīrā, bet otro reizi to neatkārtoja. Pēc tam, kad Jonas Terns tika noraidīts no laukuma, Romario guva vienīgos vārtus mačā, 80. minūtē.

Spēlē par trešo vietu zviedri spēlēja pret Bulgāriju, kas pusfinālā zaudēja Itālijai. Zviedrija guva četrus vārtus pirmajā puslaikā, bet otrais puslaiks pagāja bez vārtiem. Zviedrija izcīnija bronzas medaļas, labākais sasniegums Pasaules kausā kopš 1958. gada sudraba medaļas. Tas ļāva Zviedrijai uz vienu mēnesi pakāpties uz otro vietu FIFA Pasaules rangā, 1994. gada novembrī.

Viņi turnīru pabeidza, kā komanda kas iesitusi visvairāk vārtu - 15.

2000. gada Eiropas čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zviedri kvalifičejās šim turnīram, uzvarot visās spēlēs, izņemot izbraukuma maču pret Angliju (0–0), un ielaižot tikai vienus vārtus. Čempionāts, tomēr bija liela vilšanās. Zviedrija atklāšanas mačā zaudēja Beļģijai ar 1–2. Johans Mjelbijs iesita vārtus par labu Zviedrijai 53. minūtē, pēc beļģu vārtsarga Filipa De Vildes kļūdas, Beļģijai vārtus guva Bārts Gors 43. minūtē un Emile Mpenza 46. minūtē. Pēc tam Zviedrija nospēlēja neizšķirti 0–0 pret Turciju un zaudēja Itālijai ar 1-2. Vārtus iesita Henriks Larsons, bet Itālijai vārtus guva Luidžī Di Bjadžio un Alesandro Del Pjēro. Zviedri grupā palika pēdējie. Itālija finišēja pirmā, otrā bija Turcija.

2002. gada Pasaules kauss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zviedrija bija viena no nāves grupas komandām, F grupā bija arī spēcīgie argentīnieši un angļi, kā arī Nigērija. Pirmais mačs bija pret Angliju. Sols Kempbels izvirzīja angļus vadībā, pēc Deivida Bekhema izpildītā stūra sitiena. Otrajā puslaikā zviedri pilnībā pārņēma iniciatīvu, veidojot daudzus vārtu gūšanas momentus. Izlīdzinošos vārtus guva pussargs Niklass Aleksandersons, pēc spēcīga sitiena ar kreiso kāju. Spēle beidzās neizšķirti 1–1. Nākamā spēle bija pret Nigēriju. Jūliuss Agahova izvirzīja Nigēriju vadībā. Zviedri panāca izlīdzinājumu, vārtus gūstot Henrikam Larsonam. Vēlāk spēlē pret Larsonu tika izdarīts pārkāpums soda laukumā un zviedri varēja izpildīt soda sitienu, to izpildīja pats Larsons. Zviedrija uzvarēja ar 2–1.

Pēdējā grupu turnīra mačā,Zviedrija tikās ar Argentīnu, kurai vajadzēja tikai uzvaru pēc zaudējuma angļiem ar 0–1 iepriekšējā spēlē. Pussargs Anderss Svensons iesita lielisku brīvsitienu no 30 metriem. Vēlāk Andreass Andersons trāpija vārtu pārliknim. Matiass Jonsons pārkāpa noteikumus soda laukumā un Argentīna varēja izpildīt soda sitienu. Ariels Ortega uzsita tieši virsū zviedru vārtsargam Magnusam Hedmanam, Bet Ernans Krespo savāca atlekušo bumbu un raidīja to vārtsargam starp kājām, gūstot vārtus. Šis bija strīdīgs vārtu guvums, jo Krespo ieskrēja laukumā, tieši tajā brīd, kad Ortega izpildīja sitienu. Spēle beidzās 1–1, un Zviedrija uzvarēja grupā, Anglija palika otrā, Argentīna treša un Nigērija pēdējā.

Astotdaļfinālā Zviedrija spēlēja pret Senegālu. Henriks Larsons ātri izvirzīja zviedrus vadībā, pēc Andersa Svensona izpildītā stūra sitiena. Senegālai izlīdzinājumu panāca Henrijs Kamara. Senegāla guva vēlvienus vārtus, taču tos neieskaitīja dēļ aizmugures. Spēle turpinājās pagarinājumā, līdz zelta vārtiem. Uzlecošā zvaigzne Zlatans Ibrahimovičs iznāca laukumā un gandrīz vinnēja spēli. Viņš veica lielisku skrējienu pa labo malu, garām dažiem Senegālas spēlētājiem un sita ar savu vājo - kreiso kāju no sarežģīta leņķa, tieši virsū vārtsargam Tonijam Silvam. Larsons un Svensons bija lieliskās pozīcijās, lai tiem piespēlētu, tomēr viņš izvēlējās sist. Vēlāk Anderss Svensons veica lielisku māņu kustību pret aizsargu un izdarīja spēcīgu sitienu, kas trāpija pa stabu. Silvam nebūtu cerību to atvairīt. Pēc tam Henrijs Kamara izpildīja vāju sitienu, kas lidoja garām Hedmanam, trāpija pa stabu un ielidoja vārtos. Līdz ar to Zviedrija izstājās no turnīra.

Zviedrijas nacionālā izlase 2006. gadā

2004. gada Eiropas čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zviedrija sāka turnīru Portugālē ar maz cerībām. Bet pēc graujošās 5–0 uzvaras pār Bulgāriju, viņi kļuva par vieniem no favorītiem. Fredriks Ljungbergs sāka vārtu birumu, pēc teicamas Zlatana Ibrahimoviča piespēles. Henriks Larsons iesita vēl divus vārtus otrajā puslaikā. Viņš pirmos vārtus iesita ar galvu, pēc tam, kad teicami saņēma Ērika Edmana piespēli. 4–0 panāca Ibrahimovičs realizējot soda sitienu. Uz maiņu uznākušais Markuss Albeks iesita pēdējos vārtus spēlē. Pēc 5–0 uzvaras, Zviedrija kļuva par komandu no kuras baidījās, un daudzi bija pārsteigti par Zviedrijas uzbrūkošo stilu, jo tā vairāk bija zināma, kā komanda, kas spēlē aizsardzības futbolu.

Nākamā spēle bija pret grūtajiem pretiniekiem itāļiem. Pēc nospēlētām 36 minūtēm Antonio Kasāno iesita pirmos vārtus spēlē no Kristiāna Panučī piespēles. Zviedru vārtsarga Andreasa Izaksona lieliskā spēle ļāva zviedriem izturēt turpmāko spēli, un pēc 84 nospēlētām minūtēm zviedri beidzot panāca izlīdzinājumu. Zlatans Ibrahimovičs veica labu sitienu ar papēdi un bumba nonāca vārtos.

Zviedrijas pēdējā spēle grupā notika pret Dāniju. Jau iepriekš bija zināms, ja Zviedrija un Dānija nospēlētu 2–2, Itālija tiktu izslēgta no turnīra. Un tieši tas arī notika. Dānija lielu spēles daļu bija vadībā ar 2–1. Spēles beigās, Matiass Jonsons guva vārtus pēc vairākiem rikošetiem. Itālijai turnīrs bija beidzies, bet gan Dānija, gan Zviedrija iekļuva ceturtdaļfinālā.

Ceturtdaļfinālā zviedriem bija jātiekas ar Holandi. Spēles regulārais laiks beidzās bez vārtiem, bet ne bez iespējām gūt vārtus. Labākā iesēja gūt vārtus bija Fredrikam Ljungbergam, bet viņš trāpija pa vārtu stabu. Tā kā spēle beidzās bez vārtiem, tā turpinājās ar soda sitieniem. Pēc daudziem sitieniem, bija Ūlofs Melberga kārta sist. Holandiešu vārtsargs Edvīns van der Sārs atvairīja Melberga sitienu, un Holande uzvarēja. Zviedrijai turnīrs beidzās.

2006. gada Pasaules kauss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zviedrija 2006. gada čempionātā tika ielozēta B grupā. Viņu komanda sastāvēja no spēlētājiem, kuru klubi atrodas vienpadsmit valstīs. Zviedrija sāka Pasaules čempionātu lēni, ar bezvārtu neizšķirtu pret Trinidādu un Tobāgo, neskatoties uz to, ka lielāko daļu spēles, spēlēja ar viena vīra pārsvaru. Nākamajā spēlē pret Paragvaju, izskatījās, ka būs vēlviens bezvārtu neizšķirts, taču Fredriks Ljungbergs guva vārtus 89. minūtē un deva Zviedrijai uzvaru ar 1–0. Pēdējā spēlē Zviedrija atkal nospēlēja neizšķirti, šoreiz pret Angliju, 2–2, taču ar izcīnītajiem pieciem punktiem pietika, lai grupā paliktu otrie un kvalificētos nākamajai kārtai. Zviedrijai turnīrs, tomēr, beidzās pēc zaudējuma Vācijai ar 0-2.

2008. gada Eiropas čempionāts, un 2010. gada Pasaules kausa kvalifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zviedrija palika otrajā vietā 2008. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra F grupa, aiz Spānijas, tādējādi kvalificējoties finālturnīram.

Pirmajā čempionāta spēlē, viņi uzveica toreizējos Eiropas čempionus - grieķus ar rezultātu 2–0, vārtus guva Zlatans Ibrahimovičs un Peters Hansons. Nākamā spēle bija pret Spāniju, ar ko viņi spēlēja jau kvalifikācijas turnīrā. Izskatījās, ka spēle beigsies neizšķirti, bet 92. minūtē Dāvids Vilja iesita uzvaru nesošos vārtus. Pēdējā grupas mačā pret Krieviju, zviedri zaudēja ar 0–2 un tika izslēgti no turnīra.

2010. gada Pasaules kausa kvalifikācija zviedriem beidzās katastrofāli. Pirmajā spēlē Tirānā, viņi spēja nospēlēt tikai neizšķirti 0-0 pret Albāniju, zviedri paredzēja, ka izcīnīs vieglu uzvaru. Četras dienas vēlāk zviedri pieveica Ungāriju ar 2–1, vārtus guva Kims Šelstrems un Semjuels Holmens. Viņi divreiz nospēlēja neizšķirti ar Portugāli gan Stokholmā, gan Porto. Abas spēles beidzās 0–0. Zviedrija mājās zaudēja Dānijai, vārtus gūstot Tomasam Kalenbergam, pēc aizsargu kļūdas. Zviedri uzvarēja Dāniju divus gadus atpakaļ ar 3-0. Zviedrija atguvās ar 4–0 uzvaru pār Maltu. Gan pret Ungāriju, gan pret Maltu, Zviedrija uzvaras vārtus guva spēles izskaņā. Viņi atkal zaudēja dāņiem, šoreiz Parken Stadium Kopenhāgenā, pēc Jakoba Poulsena vārtu guvuma. Tikmēr, Portugāle uzveica Ungāriju ar 3–0, nostādot portugāļus kopvērtējuma līderos. Zviedrija pieveica Albāniju ar 4–1, tomēr, Zviedrija nekvalificējās čempionātam, jo Portugāle pieveica Maltu ar 4-0. Larss Lāgerbeks uzrakstīja atlūgumu un Ēriks Hamrens tika apstiprināts, kā jaunais izlases treneris.

2012. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zviedrija 2012. gada čempionāta kvalifikāciju uzsāka ar jaunu treneri, Ēriku Hamrenu, sāka ar divām uzvarām pret Ungāriju un Sanmarīno.

Atbalstītāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmie Zviedrijas atbalstītāji parādījas 1912. gada Olimpiskajās spēlēs. Atbalstītāji Zviedrijas izbraukuma spēlēs pirmo reizi parādījās 1974. gada Pasaules kausā Rietumvācijā, un kopš tā brīža Zviedrija ir atbalstīta lielajos turnīros. 2006. gada Pasaules kausa laikā, īpaši grupu turnīra mačā pret Paragvaju, spēli apmeklēja 50,000 Zviedrijas fanu, plus 50,000 fanu, kas spēli vēroja ārpus stadiona. Zviedru fani tika nosaukti par labākajiem 2006. gada čempionātā, dēļ viņu milzīgā daudzuma, draudzīguma un mīlestības pret spēli.

Stadions[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Råsunda stadions

Zviedrijas nacionālais stadions ir Råsunda Fotbollsstadion, bet 2012. gadā to aizstās Swedbank Arēna. Saskaņā ar FIFA, Råsunda Stadions ir uzskatāms par klasisku arēnu, vienu no diviem stadioniem pasaulē, otrs ir Rose Bowl Stadions Pasadenā, Kalifornijā, ASV. Råsunda stadionā notika gan vīriešu, gan sieviešu (1958. gada Pasaules kausa fināls, gan 1995. gada sieviešu Pasaules kauss). Råsunda stadions tika atvērts 18. Septembrī, 1910. gadā, un tā ietilpība bija tikai 2000, pārsvarā stāvvietas. Råsunda stadions un Valhāla stadions Gēteburgā, bija vienīgie futbola laukumi ar zāli Zviedrijā.

1937. gadā stadiona ietilpība tika palielināta līdz 40000 vietām.

Stadions tika lietots priekš futbola spēlēm 1912. gada vasaras Olimpiskajām spēlēm Stokholmā, un tajā notika astoņas spēles no 1958. gada Pasaules kausa. 1992. gada Eiropas čempionātā, šeit notika četras spēles, un 1995. gada sieviešu Pasaules kausā šeit notika tikai finālspēle. Bet Råsunda stadions ir vienīgais visā Skandināvijā, kurā ir notikuši četri lieli turnīri. Gēteburgas stadionā parasti notiek dažas Zviedrijas izlases spēles, kā Zviedrijas Futbola Asociācijas 100 gadu svinību spēle pret Angliju 2004. gadā. Pat citi stadioni, piemēram, Malmē esošais tiek izmantoti Zviedrijas izlases spēlēs.

Rezultāti turnīros[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pasaules čempionātos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Kārta Vieta Spēles Uzvaras Neizšķirti* Zaudējumi Gūtie vārti Zaudētie vārti
Valsts karogs: Urugvaja 1930 Nepiedalījās
Valsts karogs: Itālija 1934 Ceturtdaļfināls 8 2 1 0 1 4 4
Valsts karogs: Francija 1938 Ceturtā vieta 4 3 1 0 2 11 9
Valsts karogs: Brazīlija 1950 Trešā vieta 3 5 2 1 2 11 15
Valsts karogs: Šveice 1954 Nepiedalījās
Valsts karogs: Zviedrija 1958 Finālisti 2 6 4 1 1 12 7
Valsts karogs: Čīle 1962 Nepiedalījās
Valsts karogs: Anglija 1966 Nepiedalījās
Valsts karogs: Meksika 1970 1. kārta 9 3 1 1 1 2 2
Valsts karogs: Vācija 1974 2. kārta 5 6 2 2 2 7 6
Valsts karogs: Argentīna 1978 1. kārta 13 3 0 1 2 1 3
Valsts karogs: Spānija 1982 Nepiedalījās
Valsts karogs: Meksika 1986 Nepiedalījās
Valsts karogs: Itālija 1990 1. kārta 21 3 0 0 3 3 6
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis 1994 Trešā vieta 3 7 3 3 1 15 8
Valsts karogs: Francija 1998 Nepiedalījās
Valsts karogs: DienvidkorejaValsts karogs: Japāna 2002 Astotdaļfināls 13 4 1 2 1 5 5
Valsts karogs: Vācija 2006 astotdaļfināls 14 4 1 2 1 3 4
Valsts karogs: Dienvidāfrikas Republika 2010 Nepiedalījās
Valsts karogs: Brazīlija 2014
Valsts karogs: Krievija 2018
Valsts karogs: Katara 2022
Kopā 11/20 46 16 13 17 74 69

Eiropas čempionātos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Kārta Vieta Spēles Uzvaras Neizšķirti* Zaudējumi Gūtie vārti Zaudētie vārti
Valsts karogs: Francija 1960 Nepiedalījās
Valsts karogs: Spānija 1964 Nepiedalījās
Valsts karogs: Itālija 1968 Nepiedalījās
Valsts karogs: Beļģija 1972 Nepiedalījās
Valsts karogs: Dienvidslāvija 1976 Nepiedalījās
Valsts karogs: Itālija 1980 Nepiedalījās
Valsts karogs: Francija 1984 Nepiedalījās
Valsts karogs: Vācija 1988 Nepiedalījās
Valsts karogs: Zviedrija 1992 Pusfināls 4 4 2 1 1 6 5
Valsts karogs: Anglija 1996 Nepiedalījās
Valsts karogs: BeļģijaValsts karogs: Nīderlande 2000 1. kārta 14 3 0 1 2 2 4
Valsts karogs: Portugāle 2004 Ceturtdaļfināls 7 4 1 3 0 8 3
Valsts karogs: AustrijaValsts karogs: Šveice 2008 1. kārta 9 3 1 0 2 3 4
Valsts karogs: PolijaValsts karogs: Ukraina 2012 1. kārta 11 3 1 0 2 5 5
Valsts karogs: Francija 2016
Kopā 17 5 5 7 24 21

Olimpsikajās spēlēs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Kārta Vieta Spēles Uzvaras Neizšķirti* Zaudējumi Gūtie vārti Zaudētie vārti
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste 1908 Pusfināls 4 2 0 0 2 1 14
Valsts karogs: Zviedrija 1912 Astotdaļfināls 9 2 0 0 2 3 5
Valsts karogs: Beļģija 1920 Ceturtdaļfināls 6 3 1 0 2 14 7
Valsts karogs: Francija 1924 Trešā vieta 3 5 3 1 1 18 5
Valsts karogs: Nīderlande 1928 Nepiedalījās
Valsts karogs: Vācija 1936 Astotdaļfināls 9 1 0 0 1 2 3
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste 1948 Čempione 1 4 4 0 0 22 3
Valsts karogs: Somija 1952 Trešā vieta 3 4 3 0 1 9 8
Valsts karogs: Austrālija 1956 Nepiedalījās
Valsts karogs: Itālija 1960 Nepiedalījās
Valsts karogs: Japāna 1964 Nepiedalījās
Valsts karogs: Meksika 1968 Nepiedalījās
Valsts karogs: Vācija 1972 Nepiedalījās
Valsts karogs: Kanāda 1976 Nepiedalījās
Valsts karogs: Padomju Savienība 1980 Nepiedalījās
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis 1984 Nepiedalījās
Valsts karogs: Dienvidkoreja 1988[1] Ceturtdaļfināls 6 4 2 1 1 7 5
Kopā 8/17 25 13 2 10 76 50

Pēc 1988. gada spēlēm, šajā turnīra drīkst piedalīties tikai U-21 izlases.

Ziemeļu valstu futbola čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Kārta Vieta Spēles Uzvaras Neizšķirti* Zaudējumi Gūtie vārti Zaudētie vārti
1924–28 Finālisti 2 10 6 1 3 31 19
1929–32 Finālisti 2 12 6 1 5 35 31
1933–36 Čempioni 1 12 7 2 3 31 22
1937–47 Čempioni 1 12 9 0 3 41 16
1948–51 Čempioni 1 12 7 2 3 36 22
1952–55 Čempioni 1 12 8 4 0 44 14
1956–59 Čempioni 1 12 9 2 1 45 17
1960–63 Čempioni 1 12 7 3 2 24 10
1964–67 Čempioni 1 12 5 4 3 22 14
1968–71 Čempioni 1 12 10 2 0 32 10
1972–77 Čempioni 1 12 8 2 2 24 9
1978–80 Finālisti 2 6 3 0 3 7 6
1981–83 Finālisti 2 5 2 1 2 6 4
2000–01 Piektā vieta 5 5 1 2 2 3 4
Kopā 14/14 146 88 26 32 381 198


Visi rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nākošajā tabulā ir uzskaitīti visi Zviedrijas rezultāti starptautiskos mačos, līdz 2011. gada 9. februārim.[2]

Pretinieki Spēles Uzvaras Neizšķirti* Zaudējumi Gūtie vārti Zaudētie vārti Vārtu attiecība
Valsts karogs: Albānija Albānija 5 3 1 1 10 5 +5
Valsts karogs: Alžīrija Alžīrija 4 3 1 0 9 1 +8
Valsts karogs: Argentīna Argentīna 2 1 1 0 4 3 +1
Valsts karogs: Austrālija Austrālija 5 1 2 2 2 2 0
Valsts karogs: Austrija Austrija 32 12 5 15 50 47 +3
Valsts karogs: Azerbaidžāna Azerbaidžāna 2 2 0 0 4 0 +4
Valsts karogs: Barbadosa Barbadosa 1 1 0 0 4 0 +4
Valsts karogs: Baltkrievija Baltkrievija 3 3 0 0 8 2 +6
Valsts karogs: Beļģija Beļģija 13 5 2 6 30 20 +10
Valsts karogs: Bosnija un Hercegovina Bosnija un Hercegovina 1 1 0 0 4 2 +2
Valsts karogs: Botsvana Botsvāna 1 1 0 0 2 1 +1
Valsts karogs: Brazīlija Brazīlija 14 2 3 9 17 32 –15
Valsts karogs: Kamerūna Kamerūna 1 0 1 0 2 2 0
Valsts karogs: Čīle Čīle 1 0 1 0 1 1 0
Valsts karogs: Ķīna Ķīna 2 1 1 0 5 2 +3
Valsts karogs: Kolumbija Kolumbija 2 0 2 0 2 2 0
Valsts karogs: Kostarika Kostarika 2 1 0 1 2 2 0
Valsts karogs: Horvātija Horvātija 3 0 0 3 1 4 –3
Valsts karogs: Kuba Kuba 1 1 0 0 8 0 +8
Valsts karogs: Kipra Kipra 6 5 1 0 19 3 +16
Valsts karogs: Čehija Čehija 2 1 1 0 5 4 +1
Valsts karogs: Čehoslovākija Čehoslovākija 16 3 4 9 21 36 –15
Valsts karogs: Kotdivuāra Kotdivuāra 1 0 0 1 0 1 –1
Valsts karogs: Dānija Dānija 102 46 18 38 183 169 +14
Valsts karogs: Vācijas Demokrātiskā Republika Austrumvācija 6 2 1 3 8 9 –1
Valsts karogs: Ekvadora Ekvadora 2 0 1 1 2 3 –1
Valsts karogs: Ēģipte Ēģipte 4 2 0 2 10 3 +7
Valsts karogs: Anglija Anglija 23 6 9 8 27 47 –20
Valsts karogs: Igaunija Igaunija 14 13 1 0 50 15 +35
Valsts karogs: Fēru Salas Fēru Salas 1 0 1 0 0 0 0
Valsts karogs: Somija Somija 83 63 11 9 282 93 +189
Valsts karogs: Francija Francija 17 4 5 8 16 25 –9
Valsts karogs: Vācija Vācija 22 9 4 9 37 40 –3
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Lielbritānija 1 0 0 1 1 12 –11
Valsts karogs: Grieķija Grieķija 7 2 3 2 17 8 +9
Valsts karogs: Ungārija Ungārija 44 16 11 17 76 89 –13
Valsts karogs: Islande Īslande 13 9 2 2 30 13 +17
Valsts karogs: Izraēla Izraēla 12 7 4 1 26 9 +17
Valsts karogs: Itālija Itālija 22 6 6 10 24 27 –3
Valsts karogs: Jamaika Jamaika 2 1 1 0 2 1 +1
Valsts karogs: Japāna Japāna 5 1 3 1 7 7 0
Valsts karogs: Jordānija Jordānija 1 0 1 0 0 0 0
Valsts karogs: Latvija Latvija 17 11 4 2 54 12 +42
Valsts karogs: Lihtenšteina Lihtenšteina 2 2 0 0 6 1 +5
Valsts karogs: Lietuva Lietuva 5 5 0 0 22 3 +19
Valsts karogs: Luksemburga Luksemburga 4 3 1 0 7 1 +6
Valsts karogs: Maķedonija Maķedonija 2 2 0 0 3 1 +2
Valsts karogs: Malaizija Malaizija 1 1 0 0 3 1 +2
Valsts karogs: Malta Malta 11 11 0 0 42 2 +40
Valsts karogs: Meksika Meksika 9 4 3 2 8 5 +3
Valsts karogs: Moldova Moldova 2 2 0 0 8 0 +8
Valsts karogs: Melnkalne Melnkalne 1 1 0 0 2 1 +1
Valsts karogs: Nīderlande Nīderlande 22 7 5 10 44 42 +2
Valsts karogs: Nigērija Nigērija 2 2 0 0 5 2 +3
Valsts karogs: Ziemeļkoreja Ziemeļkoreja 2 1 1 0 5 1 +4
Valsts karogs: Ziemeļīrija Ziemeļīrija 7 3 1 3 7 10 –3
Valsts karogs: Norvēģija Norvēģija 104 59 21 24 272 143 +129
Valsts karogs: Omāna Omāna 1 1 0 0 1 0 +1
Valsts karogs: Paragvaja Paragvaja 3 1 1 1 4 4 0
Valsts karogs: Polija Polija 26 14 4 8 56 37 +19
Valsts karogs: Portugāle Portugāle 15 6 6 3 24 14 +10
Valsts karogs: Katara Kataras 2 1 1 0 3 2 +1
Valsts karogs: Īrija Īrija 8 4 1 3 14 12 +2
Valsts karogs: Rumānija Rumānija 9 4 3 2 20 10 +10
Valsts karogs: Krievija Krievija 6 3 2 1 11 7 +4
Valsts karogs: Sanmarīno Sanmarīno 3 3 0 0 17 0 +17
Valsts karogs: Saūda Arābija Saūda Arāija 3 2 1 0 6 3 +3
Valsts karogs: Skotija Skotija 12 6 1 5 19 14 +5
Valsts karogs: Senegāla Senegāla 1 0 0 1 1 2 –1
Valsts karogs: Serbija Serbija 1 0 0 1 0 2 –2
Valsts karogs: Singapūra Singapūra 1 1 0 0 5 0 +5
Valsts karogs: Slovākija Slovākija 3 2 1 0 4 1 +3
Valsts karogs: Slovēnija Slovēnija 1 1 0 0 1 0 +1
Valsts karogs: Dienvidāfrikas Republika Dienvidāfrika 2 1 0 1 3 1 +2
Valsts karogs: Dienvidkoreja Dienvidkoreja 4 2 2 0 17 3 +14
Valsts karogs: Padomju Savienība PSRS 18 5 6 7 21 37 –16
Valsts karogs: Spānija Spānija 13 3 4 6 15 21 –6
Valsts karogs: Šveice Šveice 28 10 7 11 46 42 +4
Valsts karogs: Sīrija Sīrija 1 0 1 0 1 1 0
Valsts karogs: Taizeme Taizeme 5 4 1 0 13 4 +9
Valsts karogs: Trinidāda un Tobāgo Trinidāda un Tobāgo 2 1 1 0 5 0 +5
Valsts karogs: Tunisija Tunisija 4 2 1 1 3 2 +1
Valsts karogs: Turcija Turcija 8 2 4 2 9 8 +1
Valsts karogs: Ukraina Ukraina 2 0 1 1 1 2 –1
Valsts karogs: Apvienotie Arābu Emirāti AAE 2 1 0 1 3 2 +1
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV 8 4 0 4 13 10 +3
Valsts karogs: Urugvaja Urugvaja 3 2 0 1 6 3 +3
Valsts karogs: Venecuēla Venecuēla 1 0 0 1 0 2 –2
Valsts karogs: Velsa Velsa 6 5 1 0 13 3 +10
Valsts karogs: Vācija Vācija 13 4 4 5 18 21 –3
Valsts karogs: Dienvidslāvija Dienvidslāvija 11 4 2 5 17 19 –2
Kopā 933 456 204 273 1913 1265 +648
*Norādītie neizšķirti beidzās 11 metru soda sitienos.
**Zelta fons rāda, ka turnīrs ir uzvarēts. Sarkanā apmale rāda, ka turnīrs noticis mājas.

Spēlētāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sekojošie 18 spēlētāji tika izsaukti priekš 2011. gada Kipras kausa fināla pret Ukrainu.[3]

# Vārds Dzimšanas datums Klubs Spēles (vārti)
Vārtsargi
1 Andreass Izaksons 1981. gada 3. oktobrī (32 gadi) Valsts karogs: Nīderlande PSV 81 0(0)
23 Johans Dālins 1986. gada 8. septembrī (28 gadi) Valsts karogs: Zviedrija Malmo 002 0(0)
Aizsargi
2 Mikaēls Lustigs 1986. gada 13. decembrī (27 gadi) Valsts karogs: Norvēģija Rosenborg 013 0(0)
3 Ūlofs Melbergs 1977. gada 3. septembrī (37 gadi) Valsts karogs: Grieķija Olympiacos 0103 0 (7)
4 Daniels Majstorovičs 1977. gada 5. maijā (37 gadi) Valsts karogs: Skotija Celtic 040 00(2)
5 Behrangs Safarī 1985. gada 9. septembrī (29 gadi) Valsts karogs: Šveice Basel 021 00(0)
13 Andreass Grankvists 1985. gada 16. maijā (29 gadi) Valsts karogs: Nīderlande Groningen 010 00(2)
15 Fredriks Stenmans 1983. gada 1. jūnijā (31 gads) Valsts karogs: Nīderlande Groningen 03 00(0)
18 Pjērs Bengtsons 1988. gada 12. maijā (26 gadi) Valsts karogs: Dānija Copenhagen 03 00(0)
Pussargi
7 Sebastians Larsons 1985. gada 6. jūnijā (29 gadi) Valsts karogs: Anglija Birmingham 028 00(0)
8 Anderss Svensons (vicekapteinis) 1976. gada 17. jūlijā (38 gadi) Valsts karogs: Spānija Barcelona 084 00(8)
9 Kims Šelstrems 1982. gada 24. augustā (32 gadi) Valsts karogs: Francija Lyon
16 Sebastians Ēriksons 1989. gada 31. janvārī (25 gadi) Valsts karogs: Zviedrija IFK 005 00(0)
19 Emirs Bajramī 1988. gada 7. martā (26 gadi) Valsts karogs: Nīderlande Twente 07 00(1)
20 Viktors Elms 1985. gada 13. novembrī (28 gadi) Valsts karogs: Nīderlande Heerenveen 010 00(0)
21 Kristians Vilhelmsons 1979. gada 8. decembrī (34 gadi) Valsts karogs: Saūda Arābija Al-Hilal 065 00(5)
Uzbrucēji
10 Zlatans Ibrahimovičs Kapteinis 1981. gada 3. oktobrī (32 gadi) Valsts karogs: Itālija Milan 067 0(25)
11 Johans Elmanders 1981. gada 27. maijā (33 gadi) Valsts karogs: Anglija Bolton Wanderers 052 0(14)

Komandas treneri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenais treneris Valsts karogs: Zviedrija Ēriks Hamrens
Trenera asistents Valsts karogs: Zviedrija Markuss Albeks
Vārtsargu treneris Valsts karogs: Zviedrija Larss Ēriksons
Komandas menedžeris Valsts karogs: Zviedrija Larss Rihts

Visvairāk spēļu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izceltie spēlētāji vēl ir izlases sastāvā.[4]

# Spēlētājs Laiks Spēles Vārti
1 Tomass Ravellī 1981–1997 143 0
2 Rolands Nilsons 1986–2000 116 2
3 Bjērns Nordkvists 1963–1978 115 0
4 Anderss Svensons 1999– 114 18
5 Niklass Aleksandersons 1993–2008 109 7
6 Henriks Larsons 1993–2009 106 37
7 Ūlofs Melbergs 2000– 105 7
8 Patriks Andersons 1992–2002 96 3
9 Orvars Bergmarks 1951–1965 94 0
10 Tedijs Lučičs 1994–2006 86 0

Visvairāk vārtu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izceltie spēlētāji vēl ir izlases sastāvā.[5]

# Spēlētājs Laiks Vārti Spēles
1 Svens Rīdels 1921–1932 49 43
2 Gunārs Nordāls 1942–1948 43 33
3 Henriks Larsons 1993–2009 37 106
4 Gunnars Grens 1939–1958 32 57
5 Kenets Andersons 1990–2000 31 83
6 Markuss Allbeks 1999–2008 30 74
7 Martins Dālins 1991–1997 29 60
8 Agne Simonsons 1956–1961 27 51
9 Tomass Brolins 1990–1995 26 47
10 Zlatans Ibrahimovičs 2001– 25 67

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]