1993. gads
Vikipēdijas raksts
| Gadsimti: | 19. gadsimts · 20. gadsimts · 21. gadsimts |
| Dekādes: | |
| Gadi: | 1990 1991 1992 - 1993 - 1994 1995 1996 |
| 1993. gada citi notikumi: |
| Latvija |
| Laikapstākļi Latvijā |
| 1993. gads citos kalendāros | |
| Gregora kalendārs | 1993 MCMXCIII |
| Ab urbe condita | 2746 |
| Armēņu kalendārs | 1442 ԹՎ ՌՆԽԲ |
| Ķīniešu kalendārs | 4689 – 4690 壬申 – 癸酉 |
| Etiopu kalendārs | 1985 – 1986 |
| Ebreju kalendārs | 5753 – 5754 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 2048 – 2049 |
| - Shaka Samvat | 1915 – 1916 |
| - Kali Juga | 5094 – 5095 |
| Irānas kalendārs | 1371 – 1372 |
| Islāma kalendārs | 1414 – 1415 |
| Japāņu kalendārs | nezināms |
1993. (MCMXCIII) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.
Satura rādītājs |
Notikumi [izmainīt šo sadaļu]
Janvāris [izmainīt šo sadaļu]
- 1. janvāris — Čehoslovākijas vietā tika dibināta Čehija un Slovākija;
- 3. janvāris — Maskavā ASV prezidents Džordžs H. V. Bušs un Krievijas prezidents Boriss Jeļcins parakstīja otro Stratēgisko ieroču samazināšanas līgumu (START II).
- 7. janvāris — Ganā tika dibināta Ceturtā republika ar Džeriju Rolingu kā prezidentu.
- 20. janvāris — Bils Klintons tika inaugurēts kā 42. ASV prezidents, nomainot Džordžu H. V. Bušu.
- 25. janvāris — sociāldemokrāts Pols Nīrups Rasmusens kļuva par Dānijas premjerministru, nomainot Polu Sliteru.
- 26. janvāris — Vaclavs Havels tika ievēlēts par Čehijas prezidentu.
Februāris [izmainīt šo sadaļu]
Marts [izmainīt šo sadaļu]
- 5. marts — Latvijā tika laista apgrozībā 5 latu banknote.
- 22. marts — Intel izlaida pirmo Pentium mikroprocesoru.
- 24. marts:
- Izraēlas Knesets ievēlēja Ezeru Veicmanu par valsts prezidentu;
- Dienvidāfrikas Republika oficiāli paziņoja par kodolieroču izstrādes programmu.
- 27. marts — Dzjans Dzemiņs kļuva par Ķīnas Tautas republikas prezidentu.
Aprīlis [izmainīt šo sadaļu]
- 8. aprīlis — Maķedonijas Republika tika uzņemta ANO.
- 22. aprīlis — tika izlaista tīmekļa pārlūkprogrammas Mosaic pirmā versija.
- 23. aprīlis — Eritrejas iedzīvotāji nobalsoja par neatkarību no Etiopijas ANO pārraudzītajā referendumā.
- 30. aprīlis — CERN palaida globālo tīmekli brīvā izmantošanā jebkuram.
Maijs [izmainīt šo sadaļu]
- 15. maijs - darbu sāka viena no pirmajām Latvijas komercradiostacijām Radio SWH.
- 24. maijs — Eritreja pasludināja neatkarību no Etiopijas
- 28. maijs — Eritreja un Monako iestajās ANO.
Jūnijs [izmainīt šo sadaļu]
- 5.-6. jūnijs — 5. Saeimas vēlēšanas Latvijā, kura visvairāk balsu saņēma partija Latvijas Ceļš.
- 25. jūnijs:
- Kima Kempbela kļuva par pirmo sievieti Kanādas premjerministra amatā.
- Lietuvā tika atjaunota naudas vienība lits.
Jūlijs [izmainīt šo sadaļu]
- 27. jūnijs — Microsoft izlaida pirmo operētājsistēmas Windows NT versiju Windows NT 3.1.
Augusts [izmainīt šo sadaļu]
- 21. augusts — NASA zaudēja kontaktu ar Marsa zondi Mars Observer trīs dienas pirms ieiešanas planētas orbītā.
- 30. augusts — Krievija pabeidza bruņoto spēku izvešanu no Lietuvas.
Septembris [izmainīt šo sadaļu]
- 13. septembris — Palestīnas Atbrīvošanas organizācijas vadītājs Jasirs Arafats un Izraēlas premjerministrs Ichāks Rabīns spieda viens otram roku Vašingtonā pēc miera līguma parakstīšanas.
- 24. septembris — Kambodžā tika atjaunota monarhija ar Norodomu Sihanouku kā karali.
- 27. septembris — kara laikā Abhāzijā Gruzijas spēki zaudēja Suhumi.
Oktobris [izmainīt šo sadaļu]
- 2.-5. oktobris — Krievijas konstitucionālā krīze kuliminēja ar parlamenta ēkas ieņemsanu ar militaro spēku palīdzību.
- 3. oktobris — ASV bruņotie spēki Mogadišu, Somālijā izcīnīja kauju ar vietējiem nemierniekiem; bojā gāja 19 amerikāni un aptuveni 500 somālieši.
- 5. oktobris — Ķīna veica kodolizmēģinājumu, pārtraucot pasaules de facto moratoriju.
- 19. oktobris — Pakistānā par premjerministru tika ievelēta Benazira Bhuto.
- 25. oktobris — Kanādā parlamenta vēlēšanās uzvarēja Žana Kretjēna vadītā Liberālā partija.
Novembris [izmainīt šo sadaļu]
- 1. novembris — stājās spēkā Māstrihtas līgums, tādējādi tika dibināta Eiropas Savienība.
- 18. novembris — Sietlā, ASV notika APEC pirmā sēde.
Decembris [izmainīt šo sadaļu]
- 2. decembris — STS-61: startēja Space Shuttle Endeavour Habla kosmiskā teleskopa remonta misijā.
Miruši [izmainīt šo sadaļu]
- 20. janvāris — Kobo Abe, Japāņu rakstnieks (dzimis 1924.)
- 20. janvāris — Odrija Hepbērna (Audrey Hepburn), britu aktrise (dzimusi 1929.)
- 20. februāris — Feručio Lamborgini (Ferruccio Lamborghini), Itālijas autobūvētājs (dzimis 1916.)
- 24. februāris — Bobijs Mūrs (Bobby Moore), Anglijas futbolists (dzimis 1941.)
- 3. marts — Alberts Seibins (Albert Sabin), ASV mediķis (dzimis 1906.)
- 4. marts — Anšlavs Eglītis, latviešu rakstnieks un gleznotājs (dzimis 1906.)
- 17. aprīlis — Turguts Ēzals (Turgut Özal), Turcijas prezidents un premjerministrs (dzimis 1927.)
- 20. septembris — Erihs Hartmanis (Erich Hartmann), vācu kara pilots (dzimis 1922.)
- 29. oktobris — Lipmans Berss (Lipman Bers), Latvijā dzimis ASV matemātiķis (dzimis 1914.)
- 31. oktobris — Federiko Fellīni (Federico Fellini), Itālijas kino režisors (dzimis 1920.)
- 16. novembris — Ašils Zavatta (Achille Zavatta), franču klauns, mākslinieks un cirka operators (dzimis 1916.)
- 4. decembris — Frenks Zapa (Frank Zappa), ASV mūziķis (dzimis 1940.)
- 31. decebris — Zviads Gamsahurdija, Gruzijas pirmais prezidents (dzimis 1939.)
Nobela prēmijas [izmainīt šo sadaļu]
- Ekonomikā — Robert W. Fogel, Douglass C. North
- Fizikā — Russell Alan Hulse, Joseph Hooton Taylor Jr.
- Fizioloģijā vai medicīnā — Richard J. Roberts, Philip Allen Sharp
- Ķīmijā — Kary Mullis, Michael Smith
- Literatūrā — Toni Morrison
- Miera veicināšanā — Nelsons Mandela un Frederiks de Klerks
