1908. gads
Vikipēdijas raksts
- Šis raksts ir par 1908. gadu. Par citām jēdziena 1908 nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Gadsimti: | 19. gadsimts · 20. gadsimts · 21. gadsimts |
| Dekādes: | |
| Gadi: | 1905 1906 1907 - 1908 - 1909 1910 1911 |
| 1908. gada citi notikumi: |
| Latvija |
| 1908. gads citos kalendāros | |
| Gregora kalendārs | 1908 MCMVIII |
| Ab urbe condita | 2661 |
| Armēņu kalendārs | 1357 ԹՎ ՌՅԾԷ |
| Ķīniešu kalendārs | 4604 – 4605 丁未 – 戊申 |
| Etiopu kalendārs | 1900 – 1901 |
| Ebreju kalendārs | 5668 – 5669 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 1963 – 1964 |
| - Shaka Samvat | 1830 – 1831 |
| - Kali Juga | 5009 – 5010 |
| Irānas kalendārs | 1286 – 1287 |
| Islāma kalendārs | 1326 – 1327 |
| Japāņu kalendārs | nezināms |
1908. (MCMVIII) bija garais gads, kas sākās trešdienā.
Satura rādītājs |
Notikumi [izmainīt šo sadaļu]
Janvāris [izmainīt šo sadaļu]
- 11. janvāris — izveidots Lielā kanjona dabas piemineklis (par nacionalo parku kļuva 1919. gada)
- 12. janvāris — pirmoreiz no Eifeļa torņa pārraidīts tālas distances radio signāls.
- 24. janvāris — Roberts Bādens-Pauels sāka skautu kustību.
Februāris [izmainīt šo sadaļu]
- 1. februāris — Portugales karalis Karlušs I (Carlos I) un kroņprincis Luišs Filipi (Luís Filipe) tika nogalināts Lisabonā.
- 12. februāris — sākās pirmās autosacīkstes apkārt zemeslodei no Ņujorkas uz Parīzi.
- 18. februāris — tika aizliegta japāņu imigrācija ASV.
Marts [izmainīt šo sadaļu]
- 9. marts — Milānā, Itālijā dibināts futbola klubs F.C. Internazionale Milano.
- 21. marts — francūzis Anrī Farmans veica pirmo pasažieru lidojumu.
Aprīlis [izmainīt šo sadaļu]
- 21. aprīlis — Frīdrihs Kuks sasniedza Ziemeļpolu.
- 27. aprīlis — Londonā atklāja Olimpiskās spēles.
Maijs [izmainīt šo sadaļu]
- 13. maijs — Jaunie turki sāka revolūciju Osmaņu impērijā, un piespieda sultānu Abdulu Hamidu II ievērot 1876. gada konstitūciju.
- 16. maijs — Parīzē tiek nodibināta Starptautiskā Hokeja federācija.
- 26. maijs — Masdžedasoleimanā (Masjed Soleyman, مسجد سلیمان) tika atklāta pirmā lielākā komerciālā naftas atradne Vidējos Austrumos. Tiesības pār šo resursu drīz vien ieguva Apvienotā karaliste.
Jūnijs [izmainīt šo sadaļu]
- 30. jūnijs — Tunguskas fenomens: Podkamennaja Tunguskas upes tuvumā Krasnojarskas novadā, Krievijā notika sprādziens.
Jūlijs [izmainīt šo sadaļu]
- 13. jūlijs — pirmoreiz Olimpiskajās spēlēs piedalījās sievietes.
Augusts [izmainīt šo sadaļu]
Septembris [izmainīt šo sadaļu]
Oktobris [izmainīt šo sadaļu]
- Oktobris — sākās Bosnijas krīze pēc tam, kad Austroungārija aneksēja Bosniju un Hercogovinu.
- 5. oktobris — Bulgārija deklarēja neatkarību no Osmaņu impērijas, Ferdinands I kļuva par caru.
Novembris [izmainīt šo sadaļu]
- 15. novembris — Beļģija aneksēja Kongo brīvvalsti.
Decembris [izmainīt šo sadaļu]
- 28. decembris — 7 baļļu zemestrīce nopostīja Messinā, Sicīlijā un satricināja Kalabriju, bojā gāja vairak nekā 75 000 cilveku.
Dzimuši [izmainīt šo sadaļu]
- 9. janvāris - Simona de Bovuāra (Simone de Beauvoir), franču rakstniece, feministe (mirusi 1986.)
- 15. janvāris:
- Ansis Artums, latviešu gleznotājs (miris 1997.)
- Edvards Tellers (Edward Teller), ASV fiziķis (miris 2003.)
- 5. aprīlis:
- Beta Deivisa (Bette Davis), ASV aktrise (mirusi 1989.)
- Herberts fon Karajans (Herbert von Karajan), Austrijas diriģents (miris 1989.)
- 24. aprīlis — Juzefs Goslavskis (Józef Gosławski), poļu tēlnieks (miris 1963.)
- 28. aprīlis — Oskars Šindlers (Oskar Schindler), ebreju glābējs (miris 1974.)
- 23. maijs — Džons Bardīns (John Bardeen), ASV fiziķis (miris 1991.)
- 28. maijs — Ians Flemings (Ian Fleming), angļu rakstnieks (miris 1964.)
- 12. jūnijs — Oto Skorceni (Otto Skorzeny), vācu diversants (miris 1975.)
- 13. jūnijs — Miķelis Goppers, latviešu grāmatizdevējs (miris 1996.)
- 27. septembris — Vladimirs Petrovs (Владимир Михайлович Петров), Latvijas krievu šahists (miris 1943.)
- 16. oktobris — Envers Hodža (Enver Hoxha), Albānijas vadītājs (miris 1985.)
- 17. oktobris — Dmitrijs Ustinovs (Дмитрий Фёдорович Устинов), PSRS aizsardzības ministrs (miris 1984.)
- 14. novembris — Džozefs Makartijs (Joseph Raymond McCarthy), ASV politiķis (miris 1957.)
- 28. novembris — Klods Levī-Stross (Claude Lévi-Strauss), Francijas sociālantropologs un filozofs (miris 2009.)
- 10. decembris — Olivjē Mesiāns (Olivier Messiaen), franču komponists, ērģelnieks (miris 1992.)
- 31. decembris — Simons Vīzentāls (Simon Wiesenthal), ebreju sabiedrisks darbinieks (miris 2005.)
Miruši [izmainīt šo sadaļu]
- 9. janvāris — Vilhelms Bušs (Wilhelm Busch), vācu mākslinieks (dzimis 1832.)
- 4. septembris — Rūdolfs Blaumanis, latviešu rakstnieks (dzimis 1863.)
- 21. jūnijs (j.s, pēc v.s. 8. jūnijā) — Nikolajs Rimskis-Korsakovs (Николай Андреевич Римский-Корсаков), krievu komponists (dzimis 1844.)
- 24. jūnijs — Grovers Klīvlends (Grover Cleveland, 22. ASV prezidents (dzimis 1837.)
- 25. augusts — Anrī Bekerels, franču fiziķis (dzimis 1852.)
Nobela prēmijas [izmainīt šo sadaļu]
- Fizikā — Gabriels Lipmans
- Fizioloģijā vai medicīnā — Iļja Mečņikovs, Pauls Ērlihs
- Ķīmijā — Ernests Rezerfords
- Literatūrā — Rūdolfs Eikens
- Miera veicināšanā — Klass Arnoldsons, Fredriks Bajers
