Pāriet uz saturu

Sputnik-1: Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Pārlūkot vēsturi
← Vecāka versijaJaunāka versija →
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
VizuālaisVikiteksts
Lidojuma gaita
Vēsture
1. rindiņa: 1. rindiņa:
[[Attēls:Sputnik asm.jpg|thumb|200px|Pirmais Zemes mākslīgais pavadonis]]
[[Attēls:Sputnik asm.jpg|thumb|200px|Pirmais Zemes mākslīgais pavadonis]]
'''Sputņik-1''' jeb '''Sputņik''' (no {{val-ru|спутник}} "pavadonis") bija pirmais [[Zemes mākslīgais pavadonis]] (ZMP), kas ievadīts [[ģeocentriskā orbīta|ģeocentriskā orbītā]]. Tas tika palaists no [[PSRS|Padomju Savienības]] teritorijas {{dat|1957|10|4}}. Starts un pavadoņa darbība notika [[Starptautiskais ģeofiziskais gads|Starptautiskā ģeofiziskā gada]] ietvaros.
'''Sputņik-1''' jeb '''Sputņik''' (no {{val-ru|спутник}} "pavadonis") bija pirmais [[Zemes mākslīgais pavadonis]] (ZMP), kas ievadīts [[ģeocentriskā orbīta|ģeocentriskā orbītā]]. Tas tika palaists no [[PSRS|Padomju Savienības]] teritorijas {{dat|1957|10|4}}. Starts un pavadoņa darbība notika [[Starptautiskais ģeofiziskais gads|Starptautiskā ģeofiziskā gada]] laikā.


Pavadonis nepārtraukti raidīja [[radio]] signālus, kurus varēja uztvert zinātnieki un [[radioamatierisms|radioamatieri]] visā pasaulē, līdz {{dat||10|26|D}} (22 dienas), kamēr baterijās bija pietiekama elektroenerģija. Pēc tam ''Sputņik'' bija novērojams tikai vizuāli. {{dat|1958|1|4}} ''Sputņik'' iegāja atmosfēras blīvajos slāņos un sadega.
Pavadonis nepārtraukti raidīja [[radio]] signālus, kurus varēja uztvert zinātnieki un [[radioamatierisms|radioamatieri]] visā pasaulē, līdz {{dat||10|26|D}} (22 dienas), kamēr baterijās bija pietiekama elektroenerģija. Pēc tam ''Sputņik'' bija novērojams tikai vizuāli. {{dat|1958|1|4}} ''Sputņik'' iegāja atmosfēras blīvajos slāņos un sadega.


Lai arī pirmais ZMP nebija aprīkots ar zinātniskajiem instrumentiem, ar to tika veikti atmosfēras un kosmiskās telpas pētījumi. ''Sputņik'' palaišanai bija milzīga politiskā nozīme. Ja pirms tam [[ASV]] tika uzskatīta par tehniski attīstītāko valsti pasaulē, tad PSRS parādīja, ka tā nav atpalikusi valsts, un ir spējīga realizēt sarežģītus tehniskus projektus pat agrāk nekā Savienotās Valstis. Līdz ar pirmās [[starpkontinentālā ballistiskā raķete|starpkontinentālās ballistiskās raķetes]] palaišanu augustā, Padomju Savienība radīja potenciālus draudus ASV. Pēc sekmīgās ''Sputņik'' palaišanas sākās tā saucamā "[[kosmiskā sacensība]]" [[aukstais karš|aukstā kara]] ietvaros.
Lai arī pirmais ZMP nebija aprīkots ar zinātniskajiem instrumentiem, ar to tika veikti atmosfēras un kosmiskās telpas pētījumi. ''Sputņik'' palaišanai bija milzīga politiskā nozīme. Ja pirms tam [[ASV]] tika uzskatīta par tehniski attīstītāko valsti pasaulē, tad PSRS parādīja, ka tā nav atpalikusi valsts, un ir spējīga realizēt sarežģītus tehniskus projektus pat agrāk nekā Savienotās Valstis. Līdz ar pirmās [[starpkontinentālā ballistiskā raķete|starpkontinentālās ballistiskās raķetes]] palaišanu augustā, Padomju Savienība radīja potenciālus draudus ASV. Pēc sekmīgās ''Sputņik'' palaišanas sākās tā saucamā "[[kosmiskā sacensība]]" [[aukstais karš|aukstā kara]] ietvaros.

==Vēsture==
{{dat|1954|3|16}} PSRS Zinātņu akadēmijas lietišķās matemātikas nodaļā notika pirmā sanāksme par uzdevumiem, kas būtu veicami ar ZMP palīdzību. Šis jaunais novirziens tika atbalstīts. {{dat||5|27}} [[Sergejs Koroļovs]] aizsardzības rūpniecības ministram [[Dmitrijs Ustinovs|Dmitrijam Ustinovam]] iesniedza [[Mihails Tihonravovs|Mihaila Tihonravova]] sagatavoto ziņojumu par Zemes mākslīgā pavadoņa izveides nepieciešamību.

[[ASV]] tajā laikā jau tika veikti priekšdarbi ZMP izveidei un palaišanai. {{dat|1955|7|29}} ASV prezidents [[Dvaits Eizenhauers]] paziņoja, ka Savienotās Valstis plāno palaist pavadoni [[Starptautiskais ģeofiziskais gads|Starptautiskā ģeofiziskā gada]] (1957.–1958) laikā. Jau tad starp abām valstīm valdīja saspīlējums, un {{dat||8|3}} padomju akadēmiķis L. Sedovs 6. Starptautiskajā astronautikas federācijas kongresā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]] paziņoja par to, ka arī PSRS gatavojas palaist pavadoni ģeofiziskā gada ietvaros.<ref>
И. Афанасьев, А.Лавренов. "Большой космический клуб". Москва, "Новости космонавтики", 2006; 34. lpp</ref>

{{dat||8|8}} [[PSKP]] Centrālā komiteja atbalstīja ideju palaist Zemes mākslīgo pavadoni. {{dat||8|30}} [[starpkontinentālā ballistiskā raķete|starpkontinentālās ballistiskās raķetes]] [[R-7 raķete|R-7]] raķetes izmēģinājumu valsts komisijas priekšsēdētājs Vasilijs Rjabikovs sasauca sapulci, kurā S. Koroļovs prezentēja aprēķinus, kādam būtu jābūt kosmiskajam aparātam lidojumam uz [[Mēness|Mēnesi]].<ref>
[http://epizodsspace.testpilot.ru/bibl/vetrov/korolev-delo/06-01.html G. S. Vetrov, Korolev And His Job. Appendix 2]</ref> Tam vajadzētu modificēt R-7 raķeti trīs pakāpju variantā, ko varētu izmantot arī pavadoņu palaišanai.

{{dat||9|3}} Koroļovs nosūtīja galvenajiem konstruktoriem un valdībai zinātniskā pavadoņa parametrus un tā izveides plānu. {{dat|1956|1|30}} [[PSKP]] CK un [[PSRS Ministru padome]] pieņēma lēmumu, pēc kura bija jāizgatavo neorientējams ZMP ar masu 1000–1400 kg, kurā atrastos 200–300 kg zinātniskā aparatūra. Pavadoņa palaišanai jāpielāgo [[R-7 raķete|R-7]], un pirmajam izmēģinājuma startam jānotiek 1957. gadā. Pavadoņa slepenais nosaukums bija "objekts D" (''обект Д'').

1956. gada beigās kļuva skaidrs, ka "objekta D" palaišanu nevarēs realizēt paredzētajā termiņā. Bija problēmas ar zinātniskās aparatūras izstrādi, ka arī raķetes dzinēju jauda bija par mazu. Līdz ar to "objekta D" startam noteica jaunu termiņu – 1958. gada aprīlis.<ref>
И. Афанасьев, А.Лавренов. "Большой космический клуб". Москва, "Новости космонавтики", 2006; 34.-35. lpp</ref>

==Lidojuma gaita==
==Lidojuma gaita==
Starts notika {{dat|1957|10|4}} 19.28.34 [[UTC]] (22.28.34 pēc [[Maskava]]s laika jeb 5. oktobrī 00.28.34 pēc vietējā laika). 116,38 sekundē atdalījās raķetes sānu bloki. 294,6 s tika iedarbināta otrā pakāpe. 295,4 s pēc starta raķetes cetrālais bloks ar pavadoni jau bija orbītā. Orbītas sākotnējie parametri:
Starts notika {{dat|1957|10|4}} 19.28.34 [[UTC]] (22.28.34 pēc [[Maskava]]s laika jeb 5. oktobrī 00.28.34 pēc vietējā laika). 116,38 sekundē atdalījās raķetes sānu bloki. 294,6 s tika iedarbināta otrā pakāpe. 295,4 s pēc starta raķetes cetrālais bloks ar pavadoni jau bija orbītā. Orbītas sākotnējie parametri:
14. rindiņa: 28. rindiņa:
Sakarā ar vairākām nelielām kļūmēm nesējraķetes darbībā, orbītas apogejs bija zemāks nekā bija paredzēts.
Sakarā ar vairākām nelielām kļūmēm nesējraķetes darbībā, orbītas apogejs bija zemāks nekā bija paredzēts.


314,5 s pēc pacelšanās notika pavadoņa atdalīšanās no raķetes pakāpes. Pēc 20 s uz zemes tiks uztverti pirmie ''Sputņik'' radiobākas signāli.
314,5 s pēc pacelšanās notika pavadoņa atdalīšanās no raķetes pakāpes. Pēc 20 s uz zemes tiks uztverti pirmie ''Sputņik'' radiobākas signāli.<ref>
И. Афанасьев, А.Лавренов. "Большой космический клуб". Москва, "Новости космонавтики", 2006; 29.-30. lpp
</ref>

==Atsauces==
{{atsauces}}


{{ZMP-aizmetnis}}
{{ZMP-aizmetnis}}

Versija, kas saglabāta 2007. gada 18. septembris, plkst. 18.36

Pirmais Zemes mākslīgais pavadonis

Sputņik-1 jeb Sputņik (no krievu: спутник "pavadonis") bija pirmais Zemes mākslīgais pavadonis (ZMP), kas ievadīts ģeocentriskā orbītā. Tas tika palaists no Padomju Savienības teritorijas 1957. gada 4. oktobrī. Starts un pavadoņa darbība notika Starptautiskā ģeofiziskā gada laikā.

Pavadonis nepārtraukti raidīja radio signālus, kurus varēja uztvert zinātnieki un radioamatieri visā pasaulē, līdz 26. oktobrim (22 dienas), kamēr baterijās bija pietiekama elektroenerģija. Pēc tam Sputņik bija novērojams tikai vizuāli. 1958. gada 4. janvārī Sputņik iegāja atmosfēras blīvajos slāņos un sadega.

Lai arī pirmais ZMP nebija aprīkots ar zinātniskajiem instrumentiem, ar to tika veikti atmosfēras un kosmiskās telpas pētījumi. Sputņik palaišanai bija milzīga politiskā nozīme. Ja pirms tam ASV tika uzskatīta par tehniski attīstītāko valsti pasaulē, tad PSRS parādīja, ka tā nav atpalikusi valsts, un ir spējīga realizēt sarežģītus tehniskus projektus pat agrāk nekā Savienotās Valstis. Līdz ar pirmās starpkontinentālās ballistiskās raķetes palaišanu augustā, Padomju Savienība radīja potenciālus draudus ASV. Pēc sekmīgās Sputņik palaišanas sākās tā saucamā "kosmiskā sacensība" aukstā kara ietvaros.

Vēsture

1954. gada 16. martā PSRS Zinātņu akadēmijas lietišķās matemātikas nodaļā notika pirmā sanāksme par uzdevumiem, kas būtu veicami ar ZMP palīdzību. Šis jaunais novirziens tika atbalstīts. 27. maijā Sergejs Koroļovs aizsardzības rūpniecības ministram Dmitrijam Ustinovam iesniedza Mihaila Tihonravova sagatavoto ziņojumu par Zemes mākslīgā pavadoņa izveides nepieciešamību.

ASV tajā laikā jau tika veikti priekšdarbi ZMP izveidei un palaišanai. 1955. gada 29. jūlijā ASV prezidents Dvaits Eizenhauers paziņoja, ka Savienotās Valstis plāno palaist pavadoni Starptautiskā ģeofiziskā gada (1957.–1958) laikā. Jau tad starp abām valstīm valdīja saspīlējums, un 3. augustā padomju akadēmiķis L. Sedovs 6. Starptautiskajā astronautikas federācijas kongresā Kopenhāgenā paziņoja par to, ka arī PSRS gatavojas palaist pavadoni ģeofiziskā gada ietvaros.[1]

8. augustā PSKP Centrālā komiteja atbalstīja ideju palaist Zemes mākslīgo pavadoni. 30. augustā starpkontinentālās ballistiskās raķetes R-7 raķetes izmēģinājumu valsts komisijas priekšsēdētājs Vasilijs Rjabikovs sasauca sapulci, kurā S. Koroļovs prezentēja aprēķinus, kādam būtu jābūt kosmiskajam aparātam lidojumam uz Mēnesi.[2] Tam vajadzētu modificēt R-7 raķeti trīs pakāpju variantā, ko varētu izmantot arī pavadoņu palaišanai.

3. septembrī Koroļovs nosūtīja galvenajiem konstruktoriem un valdībai zinātniskā pavadoņa parametrus un tā izveides plānu. 1956. gada 30. janvārī PSKP CK un PSRS Ministru padome pieņēma lēmumu, pēc kura bija jāizgatavo neorientējams ZMP ar masu 1000–1400 kg, kurā atrastos 200–300 kg zinātniskā aparatūra. Pavadoņa palaišanai jāpielāgo R-7, un pirmajam izmēģinājuma startam jānotiek 1957. gadā. Pavadoņa slepenais nosaukums bija "objekts D" (обект Д).

1956. gada beigās kļuva skaidrs, ka "objekta D" palaišanu nevarēs realizēt paredzētajā termiņā. Bija problēmas ar zinātniskās aparatūras izstrādi, ka arī raķetes dzinēju jauda bija par mazu. Līdz ar to "objekta D" startam noteica jaunu termiņu – 1958. gada aprīlis.[3]

Lidojuma gaita

Starts notika 1957. gada 4. oktobrī 19.28.34 UTC (22.28.34 pēc Maskavas laika jeb 5. oktobrī 00.28.34 pēc vietējā laika). 116,38 sekundē atdalījās raķetes sānu bloki. 294,6 s tika iedarbināta otrā pakāpe. 295,4 s pēc starta raķetes cetrālais bloks ar pavadoni jau bija orbītā. Orbītas sākotnējie parametri:

  • orbītas slīpums – 65,1°;
  • perigejs – 228 km;
  • apogejs – 947 km;
  • orbitālais periods – 96,17 min.

Sakarā ar vairākām nelielām kļūmēm nesējraķetes darbībā, orbītas apogejs bija zemāks nekā bija paredzēts.

314,5 s pēc pacelšanās notika pavadoņa atdalīšanās no raķetes pakāpes. Pēc 20 s uz zemes tiks uztverti pirmie Sputņik radiobākas signāli.[4]

Atsauces

  1. ↑ И. Афанасьев, А.Лавренов. "Большой космический клуб". Москва, "Новости космонавтики", 2006; 34. lpp
  2. ↑ G. S. Vetrov, Korolev And His Job. Appendix 2
  3. ↑ И. Афанасьев, А.Лавренов. "Большой космический клуб". Москва, "Новости космонавтики", 2006; 34.-35. lpp
  4. ↑ И. Афанасьев, А.Лавренов. "Большой космический клуб". Москва, "Новости космонавтики", 2006; 29.-30. lpp
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Sputnik-1&oldid=174314"