Kopenhāgena
| Kopenhāgena København | ||
|---|---|---|
| galvaspilsēta | ||
 | ||
| ||
  Kopenhāgena | ||
| Koordinātas: 55°40′34″N 12°34′6″E / 55.67611°N 12.56833°EKoordinātas: 55°40′34″N 12°34′6″E / 55.67611°N 12.56833°E | ||
| Valsts |
 Dānija | |
| Reģions | Galvaspilsētas reģions | |
| Pirmoreiz minēta | 1043. gadā | |
| Pilsētas tiesības | kopš 1254. gada | |
| Citi nosaukumi |
angļu: Copenhagen vācu: Kopenhagen zviedru: Köpenhamn | |
| Administrācija | ||
| • Mērs | Franks Jensens | |
| Platība | ||
| • galvaspilsēta | 88,25 km2 | |
| Iedzīvotāji (2022)[1] | ||
| • galvaspilsēta | 644 431 | |
| • blīvums | 6 019,3/km² | |
| • urbānā teritorija | 1 181 239 | |
| • aglomerācija | 1 901 789 | |
| Laika josla | CET (UTC+1) | |
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | |
| Mājaslapa |
www | |
 Kopenhāgena Vikikrātuvē | ||
Kopenhāgena (dāņu: København; IPA: [købm̩ˈhɑwˀn]) ir Dānijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Pilsētas iedzīvotāju skaits sasniedz apmēram 815 tūkstošus, kopā ar priekšpilsētām — 1,4 miljonus —, metropolē — vairāk nekā 2 miljonus. Pilsēta izvietojusies uz divām salām (Zēlande un Amagera) Baltijas jūras rietumu krastā pie Ēresunda šauruma. Ēresunda tilts savieno Kopenhāgenu ar Malmi Zviedrijā.
Kopš 21. gasimta sākuma Kopenhāgena piedzīvojusi spēcīgu pilsētvides un kultūras attīstību, ko veicinājuši ieguldījumi iestādēs un infrastruktūrā. Šis ir Dānijas kultūras, ekonomikas un valdības centrs, viens no Ziemeļeiropas lielākajiem finanšu centriem. Kopš Ēresunda tilta pabeigšanas Kopenhāgena arvien vairāk tiek integrēta ar Skones reģionu Zviedrijā, veidojot Ēresunda reģionu. Pilsētas ainavu raksturo parki, promenādes un krastmalas. Viena no velosipēdiem draudzīgākajām pilsētām pasaulē.
Kopenhāgenā atrodas Kopenhāgenas Universitāte (vecākā universitāte valstī), Dānijas Tehniskā universitāte, Kopenhāgenas Biznesa skola un Kopenhāgenas IT universitāte. Kopš 2002. gada pilsētā darbojas metro, kas apkalpo centrālo Kopenhāgenu. Kopenhāgenas lidosta ir noslogotākā lidosta Ziemeļvalstīs.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pilsēta pieminēta Sakša Gramatiķa latīniskai rakstītajā hronikā Gesta Danorum kā Portus Mercatorum (Tirgotāju osta), kam atbilst senākais dāniskais nosaukums Købmandshavn. Uzskata, ka to 10. gadsimta beigās dibinājis ķēniņš Svens I Dakšbārda. 1157. gadā Roskildes bīskaps Absalons nocietināja pilsētu un tā kļuva par tirdzniecības ostu. Tā attīstījās un kļuva bagāta, pateicoties siļķu tirdzniecībai.
Tā kā pilsēta atradās stratēģiski nozīmīgā vietā, kura ļāva kontrolēt visu tirdzniecību starp Baltijas un Ziemeļjūru, pilsētai vairākkārtīgi uzbruka Hanzas karaspēks.
Otrā Ziemeļu kara laikā no 1658. līdz 1659. gadam pilsēta piedzīvoja vairākus zviedru aplenkumus, bet Napoleona karu laikā 1801. gadā pie pilsētas notika Kopenhāgenas kauja starp angļu un dāņu flotēm. 1807. gadā angļi vēlreiz bombardēja pilsētu, izraisot postījumus.
Otrā pasaules kara laikā no 1940. gada 9. aprīļa līdz 1945. gada 4. maijam pilsēta bija Trešā reiha okupācijā.
Ievērojamākās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Amālienborga — Dānijas karaļu rezidence.
- Kristiānija — kontrkultūras centrs.
- Mazā Nāriņa — Andersena pasakas tēls ostā — pilsētas simbols.
- Strēgeta (Strøget) — gājēju zona pilsētas centrā.
- Tivoli parks — viens no senākajiem izklaides parkiem pasaulē.
Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pilsētā atrodas divi futbola klubi FC København un Brøndby IF. Kopš 1980. gada notiek ikgadējais Kopenhāgenas maratons.
Kopenhāgenā sešas reizes noticis Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā — 1921. (pirmais pasaules čempionāts), 1931., 1937., 1949., 1956. un 2011. gadā. Nevienā citā pilsētā šis čempionāts nav noticis tik daudz reižu.
Bija paredzēts, ka 2021. gada Tour de France daudzdienu riteņbraukšanas sacensības sāksies ar atklāšanas posmu Kopenhāgenā,[2] taču COVID-19 pandēmijas dēļ tas notika tikai 2022. gada tūrē.
Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kopenhāgenā dzimuši:
- Martins Andersens-Nekse (Martin Andersen-Nexø) (1869—1954) — rakstnieks;
- Sveidns Bjernsons (1881—1952) — politiķis;
- Nīlss Bors (1885—1962) — zinātnieks;
- Karls Teodors Dreiers (Carl Theodor Dreyer; 1889—1968) — kinorežisors;
- Ādams Ēlenšlēgers (Adam Gottlob Oehlenschläger; 1779—1850) — dzejnieks;
- Pauls Elvstrēms (Paul Bert Elvstrøm; 1928) — burātājs;
- Kristians Hansens (Christian Frederik Hansen; 1756—1845) — arhitekts;
- Teofils fon Hansens (Theophil von Hansen; 1813—1891) — arhitekts;
- Pēters Hēgs (1957) — rakstnieks;
- Arne Jakobsens (Arne Jacobsen; 1902—1971) — arhitekts;
- Sērens Kirkegors (1813—1855) — filozofs;
- Valdemārs Poulsens (Valdemar Poulsen; 1869—1942) — izgudrotājs;
- Larss fon Trīrs (1956) — kinorežisors;
- Jerns Ucons (Jørn Utzon; 1918) — arhitekts.
- Margrēte II (Margrethe II; 1940) — pašreizējā Dānijas karaliene.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ https://www.statbank.dk/BY1; Q12336913; izdevējs: Q1164337.
- ↑ «Officielt: Danmark skal afholde Tour de France-start». TV 2 Denmark. 2019. gada 20. februārī. Skatīts: 2019. gada 20. februārī.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kopenhāgena.- Oficiālā tīmekļa vietne
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
| ||||||||||
|