Kopenhāgena

Kopenhāgena København
galvaspilsēta
Ģerbonis
Kopenhāgena
Koordinātas: 55°40′34″N 12°34′6″E
Valsts	Dānija
Reģions	Galvaspilsētas reģions
Pirmoreiz minēta	1043. gadā
Pilsētas tiesības	kopš 1254. gada
Citi nosaukumi	angļu: Copenhagen vācu: Kopenhagen zviedru: Köpenhamn
Administrācija
• Mērs	Franks Jensens
Platība
• galvaspilsēta	88,25 km2
Iedzīvotāji (2022)
• galvaspilsēta	644 431
• blīvums	6 019,3/km²
• urbānā teritorija	1 181 239
• aglomerācija	1 901 789
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa	www.kk.dk
Kopenhāgena Vikikrātuvē

Kopenhāgena (dāņu: København; IPA: [købm̩ˈhɑwˀn]) ir pilsēta Baltijas jūras rietumu krastā pie Ēresuna šauruma, Zēlandes salas (dāņu: Sjælland) rietumos. Dānijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Tilts pār Ēresunu savieno Kopenhāgenu ar Malmi Zviedrijā. Dānijas galvenais ekonomikas un kultūras centrs.

Vēsture

Pilsēta pieminēta Sakša Gramatiķa latīniskai rakstītajā hronikā Gesta Danorum kā Portus Mercatorum (Tirgotāju osta), kam atbilst senākais dāniskais nosaukums Købmandshavn. Uzskata, ka to 10. gadsimta beigās dibinājis ķēniņš Svens I Dakšbārda. 1157. gadā Roskildes bīskaps Absalons nocietināja pilsētu un tā kļuva par tirdzniecības ostu. Tā attīstījās un kļuva bagāta, pateicoties siļķu tirdzniecībai.

Tā kā pilsēta atradās stratēģiski nozīmīgā vietā, kura ļāva kontrolēt visu tirdzniecību starp Baltijas un Ziemeļjūru, pilsētai vairākkārtīgi uzbruka Hanzas karaspēks.

Otrā Ziemeļu kara laikā no 1658. līdz 1659. gadam pilsēta piedzīvoja vairākus zviedru aplenkumus, bet Napoleona karu laikā 1801. gadā pie pilsētas notika Kopenhāgenas kauja starp angļu un dāņu flotēm. 1807. gadā angļi vēlreiz bombardēja pilsētu, izraisot postījumus.

Otrā pasaules kara laikā no 1940. gada 9. aprīļa līdz 1945. gada 4. maijam pilsēta bija Trešā reiha okupācijā.

Ievērojamākās vietas

• Amālienborga — Dānijas karaļu rezidence.
• Kristiānija — kontrkultūras centrs.
• Mazā Nāriņa — Andersena pasakas tēls ostā — pilsētas simbols.
• Strēgeta (Strøget) — gājēju zona pilsētas centrā.
• Tivoli parks — viens no senākajiem izklaides parkiem pasaulē.

Sports

Kopenhāgenā sešas reizes noticis Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā — 1921. (pirmais pasaules čempionāts), 1931., 1937., 1949., 1956. un 2011. gadā. Nevienā citā pilsētā šis čempionāts nav noticis tik daudz reižu.

2021. gada Tour de France daudzdienu riteņbraukšanas sacensības sāksies ar atklāšanas posmu Kopenhāgenā.

Cilvēki

Kopenhāgenā dzimuši:

• Martins Andersens-Nekse (Martin Andersen-Nexø) (1869—1954) — rakstnieks;
• Sveidns Bjernsons (1881—1952) — politiķis;
• Nīlss Bors (1885—1962) — zinātnieks;
• Karls Dreijers (Carl Theodor Dreyer; 1889—1968) — kinorežisors;
• Ādams Ēlenšlēgers (Adam Gottlob Oehlenschläger; 1779—1850) — dzejnieks;
• Pauls Elvstrēms (Paul Bert Elvstrøm; 1928) — burātājs;
• Kristians Hansens (Christian Frederik Hansen; 1756—1845) — arhitekts;
• Teofils fon Hansens (Theophil von Hansen; 1813—1891) — arhitekts;
• Pēters Hēgs (1957) — rakstnieks;
• Arne Jakobsens (Arne Jacobsen; 1902—1971) — arhitekts;
• Sērens Kirkegors (1813—1855) — filozofs;
• Valdemārs Poulsens (Valdemar Poulsen; 1869—1942) — izgudrotājs;
• Larss fon Trīrs (1956) — kinorežisors;
• Jerns Ucons (Jørn Utzon; 1918) — arhitekts.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kopenhāgena.
• Oficiālā tīmekļa vietne

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)