Kopenhāgena

Kopenhāgena København
galvaspilsēta
Ģerbonis
Kopenhāgena
Koordinātas: 55°40′34″N 12°34′6″E
Valsts	Dānija
Reģions	Galvaspilsētas reģions
Pirmoreiz minēta	1043. gadā
Pilsētas tiesības	kopš 1254. gada
Citi nosaukumi	angļu: Copenhagen vācu: Kopenhagen zviedru: Köpenhamn
Administrācija
• Mērs	Franks Jensens
Platība
• galvaspilsēta	88 25 km2
Iedzīvotāji (2010. gadā)
• galvaspilsēta	531 199
• blīvums	6 019 3/km²
• adm. rob.	1 181 239
• aglomerācija	1 901 789
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa	kk.dk
Kopenhāgena Vikikrātuvē

Kopenhāgena (dāņu: København; IPA: [købm̩ˈhɑwˀn]) ir pilsēta Baltijas jūras rietumu krastā pie Ēresuna šauruma, Zēlandes salas (dāņu: Sjælland) rietumos. Dānijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Tilts pār Ēresunu savieno Kopenhāgenu ar Malmi Zviedrijā. Dānijas galvenais ekonomikas un kultūras centrs.

Vēsture

Pilsētas nosaukums cēlies no seno dāņu – Købmandshavn (tirgotāju osta).

Kopenhāgenu dibinājis Dānijas karalis Svens I, un līdz 7. gadsimta vidum tā bija neliels zvejnieku ciematiņš. 1157. gadā bīskaps Absalons nocietina pilsētu un tā kļūst par tirdzniecības ostu. Pilsēta attīstījās un kļuva bagāta, pateicoties siļķu tirdzniecībai.

Tā kā pilsēta atradās stratēģiski nozīmīgā vietā, kura ļāva kontrolēt visu tirdzniecību starp Baltijas un Ziemeļjūru, pilsētai vairākkārtīgi uzbruka Hanzas karaspēks.

Laikposmā no 1658. līdz 1659. gadam pilsēta piedzīvoja vairākus zviedru aplenkumus, bet 1801. gadā pie pilsētas notika Kopenhāgenas kauja starp angļu un dāņu flotēm. 1807. gadā angļi vēlreiz bombardēja pilsētu, izraisot postījumus.

No 1940. gada 9. aprīļa līdz 1945. gada 4. maijam pilsēta bija vācu okupācijā.

Ievērojamākās vietas

• Amālienborga — Dānijas karaļu rezidence.
• Kristiānija — kontrkultūras centrs.
• Mazā Nāriņa — Andersena pasakas tēls ostā — pilsētas simbols.
• Strēgeta (Strøget) — gājēju zona pilsētas centrā.
• Tivoli parks — viens no senākajiem izklaides parkiem pasaulē.

Cilvēki

Kopenhāgenā dzimuši:

• Martins Andersens-Nekse (Martin Andersen-Nexø) (1869—1954) — rakstnieks;
• Svens Bjērnsons (1881—1952) — politiķis;
• Nīlss Bors (1885—1962) — zinātnieks;
• Karls Dreijers (Carl Theodor Dreyer; 1889—1968) — kinorežisors;
• Ādams Ēlenšlēgers (Adam Gottlob Oehlenschläger; 1779—1850) — dzejnieks;
• Pauls Elvstrēms (Paul Bert Elvstrøm; 1928) — burātājs;
• Kristians Hansens (Christian Frederik Hansen; 1756—1845) — arhitekts;
• Teofils fon Hansens (Theophil von Hansen; 1813—1891) — arhitekts;
• Pēters Hēgs (1957) — rakstnieks;
• Arne Jakobsens (Arne Jacobsen; 1902—1971) — arhitekts;
• Sērens Kjerkegors (1813—1855) — filozofs;
• Valdemārs Poulsens (Valdemar Poulsen; 1869—1942) — izgudrotājs;
• Larss fon Trīrs (1956) — kinorežisors;
• Jerns Ucons (Jørn Utzon; 1918) — arhitekts.