Pāriet uz saturu

Kopenhāgena

Vikipēdijas lapa
Kopenhāgena
galvaspilsēta
København
Kopenhāgena
Karogs: Kopenhāgena
Karogs
Ģerbonis: Kopenhāgena
Ģerbonis
Kopenhāgena (Dānija)
Kopenhāgena
Kopenhāgena
Koordinātas: 55°40′34″N 12°34′6″E / 55.67611°N 12.56833°E / 55.67611; 12.56833Koordinātas: 55°40′34″N 12°34′6″E / 55.67611°N 12.56833°E / 55.67611; 12.56833
Valsts Karogs: Dānija Dānija
Reģions Galvaspilsētas reģions
Pirmoreiz minēta 1043. gadā
Pilsētas tiesības kopš 1254. gada
Administrācija
 • Mērs Franks Jensens
Platība
 • galvaspilsēta 88,25 km2
Iedzīvotāji (2022)[1]
 • galvaspilsēta 644 431
 • blīvums 6 019,3/km²
 • urbānā teritorija 1 181 239
 • aglomerācija 1 901 789
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa www.kk.dk
Kopenhāgena Vikikrātuvē

Kopenhāgena (dāņu: København; IPA: [købm̩ˈhɑwˀn]) ir Dānijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Pilsētas iedzīvotāju skaits sasniedz apmēram 815 tūkstošus, kopā ar priekšpilsētām — 1,4 miljonus —, metropolē — vairāk nekā 2 miljonus. Pilsēta izvietojusies uz divām salām (Zēlande un Amagera) Baltijas jūras rietumu krastā pie Ēresunda šauruma. Ēresunda tilts savieno Kopenhāgenu ar Malmi Zviedrijā.

Kopš 21. gasimta sākuma Kopenhāgena piedzīvojusi spēcīgu pilsētvides un kultūras attīstību, ko veicinājuši ieguldījumi iestādēs un infrastruktūrā. Šis ir Dānijas kultūras, ekonomikas un valdības centrs, viens no Ziemeļeiropas lielākajiem finanšu centriem. Kopš Ēresunda tilta pabeigšanas Kopenhāgena arvien vairāk tiek integrēta ar Skones reģionu Zviedrijā, veidojot Ēresunda reģionu. Pilsētas ainavu raksturo parki, promenādes un krastmalas. Viena no velosipēdiem draudzīgākajām pilsētām pasaulē.

Kopenhāgenā atrodas Kopenhāgenas Universitāte (vecākā universitāte valstī), Dānijas Tehniskā universitāte, Kopenhāgenas Biznesa skola un Kopenhāgenas IT universitāte. Kopš 2002. gada pilsētā darbojas metro, kas apkalpo centrālo Kopenhāgenu. Kopenhāgenas lidosta ir noslogotākā lidosta Ziemeļvalstīs.

Pilsēta pieminēta Sakša Gramatiķa latīniskai rakstītajā hronikā Gesta DanorumPortus Mercatorum (Tirgotāju osta), kam atbilst senākais dāniskais nosaukums Købmandshavn. Uzskata, ka to 10. gadsimta beigās dibinājis ķēniņš Svens I Dakšbārda. 1157. gadā Roskildes bīskaps Absalons nocietināja pilsētu un tā kļuva par tirdzniecības ostu. Tā attīstījās un kļuva bagāta, pateicoties siļķu tirdzniecībai.

Tā kā pilsēta atradās stratēģiski nozīmīgā vietā, kura ļāva kontrolēt visu tirdzniecību starp Baltijas un Ziemeļjūru, pilsētai vairākkārtīgi uzbruka Hanzas karaspēks.

Otrā Ziemeļu kara laikā no 1658. līdz 1659. gadam pilsēta piedzīvoja vairākus zviedru aplenkumus, bet Napoleona karu laikā 1801. gadā pie pilsētas notika Kopenhāgenas kauja starp angļu un dāņu flotēm. 1807. gadā angļi vēlreiz bombardēja pilsētu, izraisot postījumus.

Otrā pasaules kara laikā no 1940. gada 9. aprīļa līdz 1945. gada 4. maijam pilsēta bija Trešā reiha okupācijā.

Ievērojamākās vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētā atrodas divi futbola klubi FC København un Brøndby IF. Kopš 1980. gada notiek ikgadējais Kopenhāgenas maratons.

Kopenhāgenā sešas reizes noticis Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā — 1921. (pirmais pasaules čempionāts), 1931., 1937., 1949., 1956. un 2011. gadā. Nevienā citā pilsētā šis čempionāts nav noticis tik daudz reižu.

Bija paredzēts, ka 2021. gada Tour de France daudzdienu riteņbraukšanas sacensības sāksies ar atklāšanas posmu Kopenhāgenā,[2] taču COVID-19 pandēmijas dēļ tas notika tikai 2022. gada tūrē.

Kopenhāgenā dzimuši:

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]