Kopenhāgena
| Kopenhāgena København | ||
|---|---|---|
| galvaspilsēta | ||
 | ||
| ||
  Kopenhāgena | ||
| Koordinātas: 55°40′34″N 12°34′6″E / 55.67611°N 12.56833°EKoordinātas: 55°40′34″N 12°34′6″E / 55.67611°N 12.56833°E | ||
| Valsts |
 Dānija | |
| Reģions | Galvaspilsētas reģions | |
| Pirmoreiz minēta | 1043. gadā | |
| Pilsētas tiesības | kopš 1254. gada | |
| Citi nosaukumi |
angļu: Copenhagen vācu: Kopenhagen zviedru: Köpenhamn | |
| Administrācija | ||
| • Mērs | Franks Jensens | |
| Platība | ||
| • galvaspilsēta | 88,25 km2 | |
| Iedzīvotāji (2017)[1] | ||
| • galvaspilsēta | 531 199 | |
| • blīvums | 6 019,3/km² | |
| • urbānā teritorija | 1 181 239 | |
| • aglomerācija | 1 901 789 | |
| Laika josla | CET (UTC+1) | |
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | |
| Mājaslapa | kk.dk | |
 Kopenhāgena Vikikrātuvē | ||
Kopenhāgena (dāņu: København; IPA: [købm̩ˈhɑwˀn]) ir pilsēta Baltijas jūras rietumu krastā pie Ēresuna šauruma, Zēlandes salas (dāņu: Sjælland) rietumos. Dānijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Tilts pār Ēresunu savieno Kopenhāgenu ar Malmi Zviedrijā. Dānijas galvenais ekonomikas un kultūras centrs.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pilsēta pieminēta Sakša Gramatiķa latīniskai rakstītajā hronikā Gesta Danorum kā Portus Mercatorum (Tirgotāju osta), kam atbilst senākais dāniskais nosaukums Købmandshavn. Uzskata, ka to 10. gadsimta beigās dibinājis ķēniņš Svens I Dakšbārda. 1157. gadā Roskildes bīskaps Absalons nocietināja pilsētu un tā kļuva par tirdzniecības ostu. Tā attīstījās un kļuva bagāta, pateicoties siļķu tirdzniecībai.
Tā kā pilsēta atradās stratēģiski nozīmīgā vietā, kura ļāva kontrolēt visu tirdzniecību starp Baltijas un Ziemeļjūru, pilsētai vairākkārtīgi uzbruka Hanzas karaspēks.
Otrā Ziemeļu kara laikā no 1658. līdz 1659. gadam pilsēta piedzīvoja vairākus zviedru aplenkumus, bet Napoleona karu laikā 1801. gadā pie pilsētas notika Kopenhāgenas kauja starp angļu un dāņu flotēm. 1807. gadā angļi vēlreiz bombardēja pilsētu, izraisot postījumus.
Otrā pasaules kara laikā no 1940. gada 9. aprīļa līdz 1945. gada 4. maijam pilsēta bija vācu okupācijā.
Ievērojamākās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Amālienborga — Dānijas karaļu rezidence.
- Kristiānija — kontrkultūras centrs.
- Mazā Nāriņa — Andersena pasakas tēls ostā — pilsētas simbols.
- Strēgeta (Strøget) — gājēju zona pilsētas centrā.
- Tivoli parks — viens no senākajiem izklaides parkiem pasaulē.
Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kopenhāgenā sešas reizes noticis Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā — 1921. (pirmais pasaules čempionāts), 1931., 1937., 1949., 1956. un 2011. gadā. Nevienā citā pilsētā šis čempionāts nav noticis tik daudz reižu.
2021. gada Tour de France daudzdienu riteņbraukšanas sacensības sāksies ar atklāšanas posmu Kopenhāgenā.[2]
Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kopenhāgenā dzimuši:
- Martins Andersens-Nekse (Martin Andersen-Nexø) (1869—1954) — rakstnieks;
- Svens Bjērnsons (1881—1952) — politiķis;
- Nīlss Bors (1885—1962) — zinātnieks;
- Karls Dreijers (Carl Theodor Dreyer; 1889—1968) — kinorežisors;
- Ādams Ēlenšlēgers (Adam Gottlob Oehlenschläger; 1779—1850) — dzejnieks;
- Pauls Elvstrēms (Paul Bert Elvstrøm; 1928) — burātājs;
- Kristians Hansens (Christian Frederik Hansen; 1756—1845) — arhitekts;
- Teofils fon Hansens (Theophil von Hansen; 1813—1891) — arhitekts;
- Pēters Hēgs (1957) — rakstnieks;
- Arne Jakobsens (Arne Jacobsen; 1902—1971) — arhitekts;
- Sērens Kjerkegors (1813—1855) — filozofs;
- Valdemārs Poulsens (Valdemar Poulsen; 1869—1942) — izgudrotājs;
- Larss fon Trīrs (1956) — kinorežisors;
- Jerns Ucons (Jørn Utzon; 1918) — arhitekts.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ http://www.statbank.dk/BY1; publicēšanas datums: 2017.
- ↑ «Officielt: Danmark skal afholde Tour de France-start». TV 2 Denmark. 2019. gada 20. februārī. Skatīts: 2019. gada 20. februārī.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kopenhāgena.- Oficiālā mājaslapa
| ||||||||||
|