"Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
1219. gada "aukstais" karagājiens uz Rēveli
Daļa no Livonijas krusta kariem
Ancient Estonian counties.png
Krustnešu, letgaļu un līvu karagājiens no Salacas pa aizsalušās jūras ledu caur Sontaganu virzījās uz Rēveles zemi (REVALA).
Datums1219. gada februāris
VietaRēveles zeme
IznākumsRēveles zemes izpostīšana.
Karotāji
Rēveles zemeZobenbrāļu ordenis,
krustneši no Vācijas,
Livonijas bīskapijas vasaļi
Turaidas līvu un letu karavīri
Komandieri
ordeņa mestrs Folkvīns
bruņinieks Heinrihs Borevīns,
Turaidas Vesiķis

1219. gada "aukstais" karagājiens uz Rēveli notika 1219. gada februāra beigās pēc Rīgas krustnešu aicinājuma, lai izpostītu vēl nekristīto Rēveles novadu Ziemeļigaunijā un neļautu tās iedzīvotājiem sabiedroties ar Pleskavas krieviem. Karagājienā piedalījās viņu sabiedrotie līvi un leti un Zobenbrāļu ordenis, ko vadīja tā mestrs Folkvīns. Karagājiens virzījās uz ziemeļiem caur Sontaganas zemi, kur tika paņemti ceļveži. Karaspēku sadalīja līvu, vāciešu un letu vienībās un trīs dienās tika nopostīta Rēveles zeme .[1]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Indriķa hronika XXII. 9.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 20. oktobrī. Skatīts: 2009. gada 20. augustā.