Vesiķis

Vesiķis bija Gaujas labā krasta Turaidas novada līvu vecākais, kas pārņema līvu karadraudzes vadīšanu pēc tam, kad Kaupo pārtrauca pastāvīgi dzīvot Turaidas zemē. Viņa pils droši vien atradsies tagadējā Viešu pilskalnā, trīs kilometrus no bīskapa Turaidas fogta Frēdelandes mūra pils. Piedalījies cīņās pret bīskapu Albertu līvu sacelšanās laikā 1212. gadā, pēc tam noslēdzis mieru un piedalījies kaujās pret bīskapam Albertam padotajās līvu zemēs iebrukušajiem sāmsaliešiem 1217. gadā un karagājienā uz Rēveli 1219. gadā.

Vārda cilme

Pēc viena uzskata (Kiparsky 1939) vārds "Vesiķis" cēlies no līvu vārda “ūdens” (veiž, vež, somu un igauņu vesi). Cits viedoklis (Blese 1929) to saista ar indoeiropiešu cilmes vārda sakni *uesu- (“labs”). Vēl pastāv viedoklis (Kiparsky 1939; Alvre 1984), ka "Vesiķis" varētu nozīmēt “gaigala”.

Ir izteikta doma, ka Vesiķa vārds saglabājies Krimuldas Viešu pilskalna nosaukumā (Brastiņš 1930). Vietvārds Weheβ (Švābe 1932/33) te jau pazīstams vismaz no 17.gs. sākuma. Wesche fiksēts arī 1638. gada arklu revīzijā un atzīmēts 1683. gada kartē (Dunsdorfs 1974).

13. gadsimta Latvijas nominālie un faktiskie valdnieki Vesiķa laikā

Atbilstoši viduslaiku politiskajām tradīcijām katrai Senlatvijas zemei bija savs faktiskais valdnieks, kas atradās vasaļattiecībās ar savu feodālo senioru. Pakļaujoties savam senioram, vasalis ieguva savu zemi, vai daļu no tās atpakaļ kā lēni. Turaidas vecākais sākotnēji bija Polockas kņaza Valdemāra vasalis, bet pēc padošanās Livonijas bīskapam Albertam viņš kļuva par Alberta vasali, pretī saņemot savu pilsnovadu kā lēni. Pēc Gaujas līvu zemju sadalīšanas 1207. gadā viņa pilī valdīja Livonijas bīskapa fogts (soģis). Saskaņā ar Jersikas miera līgumu Polocka 1212. gadā atteicās no pretenzijām uz Līvzemi.

Priekštecis: Kaupo	Turaidas zemes vecākais Vesiķis pirms 1212. gada - pēc 1219. gada	Pēctecis: Livonijas bīskapa fogts Gerhards
Priekštecis: Bertolds (1196 - 1198)	Livonijas bīskapi Alberts fon Bukshēvdens (1199-1229)	Pēctecis: Nikolajs fon Nauens (1229 - 1253)
Priekštecis: nav	Zobenbrāļu Ordeņa mestri Venno (1204 - 1209) Folkvins (1209 - 1236)	Pēctecis: Livonijas Ordeņa mestri Hermans Balke (1237-1239)