Ādolfs fon Štrimpels

Vikipēdijas lapa
Ādolfs fon Štrimpels.

Ernsts Ādolfs Gustavs Gotfrīds Štrimpels (vācu: Ernst Adolf Gustav Gottfried von Strümpell, 1853–1925) bija vācbaltiešu ārsts neirologs un internists. Viņa, Behtereva un Marī vārdā reizēm dēvē ankilozējošo spondilītu (latīņu: Morbus Strümpell-Bechterew-Pierre Marie).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1853. gada 29. jūnijā Jaunauces mācītājmuižā filozofa Ludviga Štrimpela (1812–1899) un Sofijas Bīlenšteinas ģimenē. Augusta Bīlenšteina māsasdēls.[1] Pēc studijām Tērbatas un Leipcigas universitātēs viņš 1875. gadā ieguva medicīnas doktora grādu, bija Leipcigas Universitātes asociētais profesors (1883-1886), šajā laikā nopublicēja internās medicīnas mācību grāmatu (1883-1884). Vēlāk bija Erlangenes Universitātes profesors un medicīnas klīnikas direktors (1886-1903), Breslavas Universitātes (no 1903), Vīnes Universitātes (no 1909) un Leipcigas Universitātes (no 1910) profesors un rektors (no 1915).

Miris 1925. gada 10. janvārī Leipcigā.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopā ar franču neirologu Pjēru Marī viņš aprakstīja mugurkaula iekaisīgu slimību, kas kļuva pazīstama kā Behtereva-Marī-Štrimpela slimība (ankilozējošais spondilīts). Viņa un franču ārsta Morisa Lorēna vārdā nosaukta iedzimta spastiska paraplēģija (Morbus Strümpell-Lorrain).

  • Lehrbuch der Speciellen Pathologie und Therapie der inneren Krankheiten. Für Studirende und Aerzte, 2 Bände, Leipzig 1883/1884 (Verlag F.C.W. Vogel)
  • Ueber eine bestimmte Form der primären combinirten Systemerkrankungen des Rückenmarks. In: Archiv für Psychiatrie und Nervenkrankheiten. Band 17, 1886, S. 217–238.
  • Ueber die Entstehung und die Heilung von Krankheiten durch Vorstellungen. Rede beim Antritt des Prorectorats der Königlich Bayerischen Friedrich-Alexanders-Universität Erlangen am 4. November 1892 gehalten, Erlangen 1892 (K. b. Hof- u. Universitäts-Buchdruckerei von Fr. Junge – Junge & Sohn)
  • Ueber die Alkoholfrage vom Aerztlichen Standpunkt aus. Vortrag, gehalten in der 2. allgemeinen Sitzung der 65. Versammlung deutscher Naturforscher und Aerzte zu Nürnberg am 13. September 1893, Leipzig 1893 (Verlag F.C.W. Vogel)
  • Ueber die Untersuchung, Beurteilung und Behandlung von Unfallkranken. Praktische Bemerkungen von Prof. Dr. Adolf Strümpell in Erlangen. München 1896 (Verlag J.F. Lehmann)
  • Aus der Werkstatt des Arztes. Zwei Vorträge gehalten im Wiener Volksbildungsverein, Wien u. Leipzig 1911 (Verlag Hugo Heller)
  • Aus dem Leben eines deutschen Klinikers. Erinnerungen und Beobachtungen, Leipzig 1925 (Verlag F.C.W. Vogel)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Jānis Stradiņš. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2012. — 458 lpp.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Engmann B, Wagner A, Steinberg H.: Adolf von Strümpell: a key yet neglected protagonist of neurology. Journal of Neurology. 2012 Oct;259(10):2211-20. DOI: 10.1007/s00415-012-6486-6