Ārstniecības augi
Ārstniecības augi ir augi, kas satur dažādas organiskas vielas (alkaloīdus, glikozīdus, vitamīnus, ēteriskās eļļas, u.c.), kas nosaka to dziednieciskās īpašības. No ārstniecības augiem iegūst daudzus vērtīgus ārstniecības līdzekļus, piemēram, morfīnu, kodeīnu, hinīnu. Vairākus ārstniecības augus izmanto parfimērijā (rozes, lavandas) un pārtikas rūpniecībā (magones, jūras kāpostus, ķimenes u.c.). Ārstniecības augi saskaras gan ar vispārējiem draudiem, piemēram, klimata pārmaiņām un dzīvotņu iznīcināšanu, gan ar konkrētiem draudiem, ko rada pārmērīga vākšana, lai apmierinātu tirgus pieprasījumu.[1]
Pētniecība
[labot | labot pirmkodu]Milzīgu ieguldījumu ārstniecības augu pētniecībā Latvijā ir devuši Dr. med., asoc. prof., farmakologs Antons Skutelis un Dr. Biol. Dailonis Pakalns. Kopīgā pētnieciskā darba rezultātā ir tapusi grāmata "Ārstniecības augu farmakoloģija".
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Ahn, Kyungseop (2017-03). "The worldwide trend of using botanical drugs and strategies for developing global drugs". BMB reports 50 (3): 111–116. doi:10.5483/bmbrep.2017.50.3.221. ISSN 1976-670X. PMC 5422022. PMID 27998396.
Mācību [course_id=2FAR1014 literatūras uzskaitījums] par ārstniecības augiem.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]- 10 ikdienā nepieciešamākie ārstniecības augi
- Derīgo augu grāmata
- ĀRSTNIECĪBAS AUGI | Medicīnas termins (latviski)
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|