Morfīns

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par opija alkaloīdu. Par citām jēdziena morfijs nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Morphin - Morphine.svg

Morfīns jeb morfijs (C17H19NO3) ir opiāts (opija atvasinājums). Morfīns pirmo reizi tika iegūts 1804. gadā. Morfīnu lielākotes iegūst no opija (kuru savukārt iegūst no magonēm), lai arī to iespējams sintezēt arī mākslīgi. Acetilējot abas morfīna hidroksilgrupas, iegūst diacetilmorfīnu jeb heroīnu.

Galvenais tā darbībā ir spēja dot pretsāpju efektu. Pretsāpju efekts tiek saistīts ar iedarbību uz opiātu receptoriem galvas smadzenēs. Normāli ikviena cilvēka organismā veidojas vielas — neiropeptīdi, kas mazina sāpju sajūtu. Ilgstoši lietojot morfīnu, šīs dabīgās organisma vielas veidojas mazāk. Ar to izskaidro medikamentozo atkarību un abstinences parādības, ja morfīnu pārtrauc lietot. Taču morfīns arī rada eiforijas sajūtu. Cilvēkam rodas sajūta, ka viss ir vislabākajā kārtība, zūd paškontrole, pastiprinās iztēle. Morfīna darbībai turpinoties, cilvēku pārņem miers un viņš aizmieg. Sakarā ar morfīna spēju radīt eiforiju, to atkārtoti lietojot rodas narkomānijas veids — morfīnisms.

Nodrošinājums ar morfiju nabadzīgajās valstīs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai gan morfīns ir lēts, daudzām nabadzīgajām valstīm tas nav pieejams. Pēc Starptautiskā narkotiku kontroles padome (International Narcotics Control Board) 2005. gada aplēsēm aplēsēm sešas valstis (Austrālija, Lielbritānija, Kanāda, Francija, Vācija un ASV) patērē 79 procentus pasaules morfīna. Mazāk turīgās valstis, kas pārstāv 80 procentus no pasaules iedzīvotāju skaita, patērē tikai apmēram 6 procentus no pasaules morfija daudzuma. Vairākas valstis vispār neimportē morfiju. Tas un citi medikamenti ir reti pieejami pat gadījumos, lai mazinātu sāpes nāves brīdī.

Sāpju menedžmenta eksperti norāda, ka morfija nelielā izplatība ir saistība ar nepamatotām bailēm no medikamenta ļaunprātīgas izmantošanas un atkarības. Lai gan morfīns ir acīmredzami atkarību izraisošs, Rietumu pasaules ārsti uzskata, ka medikamenta izmantošana dod pozitīvus rezultātus un ir iespējams pēc ārstēšanas izbeigšanas pacientus atradināt no tā.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Donald G. McNeil Jr. «Drugs Banned, Many of World’s Poor Suffer in Pain». New York Times, 2007-09-10. Skatīts: 2007-09-11.