Āzijas zemesčūsku dzimta
| Āzijas zemesčūsku dzimta Xenodermatidae (Gray, 1849) | |
|---|---|
 Pelēkā zemesčūska (Achalinus spinalis) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Rāpuļi (Reptilia) |
| Kārta | Zvīņrāpuļi (Squamata) |
| Apakškārta | Čūskas (Serpentes) |
| Infrakārta | Īstās čūskas (Alethinophidia) |
| Infrakārta | Augstākās čūskas (Caenophidia) |
| Virsdzimta | Zalkšu virsdzimta (Colubroidea) |
| Dzimta | Āzijas zemesčūsku dzimta (Xenodermatidae) |
| Sinonīmi | |
| |
 Āzijas zemesčūsku dzimta Vikikrātuvē | |
Āzijas zemesčūsku dzimta (Xenodermatidae) ir augstāko čūsku dzimta, kas vēl nesenā pagātnē tika klasificēta kā zalkšu dzimtas (Colubridae) apakšdzimta — Xenodermatinae. Balstoties uz ģenētiskajiem pētījumiem, šī čūsku grupa mūsdienās tiek izdalīta kā dzimta, tādējādi kļūstot par māsas taksonu zalkšu dzimtai, odžu dzimtai un pārējām zalkšu virsdzimtas (Colubroidea) dzimtām.[1] Saskaņā ar Starptautisko rāpuļu datu bāzi (angļu: Reptil Database) šajā dzimtā apvienotas 17 sugas, kas tiek iedalītas 5 ģintīs.[2] Tās mājo Dienvidāzijā un Dienvidaustrumāzijā.[1]
Kopīgās īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šīs apakšdzimtas čūsku sugām ir ļoti īpatnējas zvīņas. Atšķirībā no citām čūsku sugām, kurām zvīņas piestiprinās pie ādas vienā punktā, pašām zvīņām esot brīvām, atdalītām no ādas un viegli pārklājoties vienai pār otru, Āzijas zemesčūskām zvīņas ir kā sakusušas kopā ar ādu, turklāt starp zvīņām veidojas kailas ādas sprauga.[1] Dažām sugām uz muguras ir nelieli radziņi, piemēram, Javas baltvēdera čūskai (Xenodermus javanicus), kuru tādēļ mēdz saukt arī par pūķučūsku.[3]
Šīm sugām nav veikti novērojumi savvaļā un par tām pieejams ļoti trūcīgs datu materiāls. Zināms, ka tās galvenokārt barojas ar vardēm un zivīm.[1] Javas baltvēdera čūska vairojas, dējot olas.[1] Visas šīs dzimtas sugas ir nekaitīgas (nav indīgas).
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Āzijas zemesčūsku dzimta (Xenodermatidae)[2][4]
- Austrumāzijas zemesčūskas (Achalinus)
- Amami zemesčūska (Achalinus werneri)
- Dzjansji zemesčūska (Achalinus jinggangensis)
- Hainanas zemesčūska (Achalinus hainanus)
- Ķīnas melnā zemesčūska (Achalinus ater)
- Pelēkā zemesčūska (Achalinus spinalis)
- Rudā zemesčūska (Achalinus rufescens)
- Sičuaņas zemesčūska (Achalinus meiguensis)
- Taivānas melnā zemesčūska (Achalinus niger)
- Taivānas zemesčūska (Achalinus formosanus)
- Āzijas zemesčūskas (Stoliczkia)
- Borneo zemesčūska (Stoliczkia borneensis)
- Khasi zemesčūska (Stoliczkia khasiensis)
- Bārdainās čūskas (Fimbrios)
- Lielā bārdainā čūska (Fimbrios smithi)
- Mazā bārdainā čūska (Fimbrios klossi)
- Javas baltvēdera čūskas (Xenodermus)
- Javas baltvēdera čūska (Xenodermus javanicus)
- Šaurgalvas čūskas (Xylophis)
- Kardamonu šaurgalvas čūska (Xylophis captaini)
- Punktainā šaurgalvas čūska (Xylophis perroteti)
- Svītrainā šaurgalvas čūska (Xylophis stenorhynchus)
- Austrumāzijas zemesčūskas (Achalinus)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Robert D. Aldridge,David M. Seve, 2011. Reproductive Biology and Phylogeny of Snakes Arhivēts 2015. gada 20. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ 2,0 2,1 Reptile Database: Xenodermatidae
- ↑ Reptile Database: Xenodermus javanicus REINHARDT, 1836
- ↑ «Naturwindow: Colubridae». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 9. martā. Skatīts: 2015. gada 14. februārī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Āzijas zemesčūsku dzimta.- IUCN: Xenodermatidae