Augstākās čūskas
| Augstākās čūskas Caenophidia (Hoffstetter, 1939) | |
|---|---|
 Karaliskā kobra (Ophiophagus hannah) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Rāpuļi (Reptilia) |
| Kārta | Zvīņrāpuļi (Squamata) |
| Apakškārta | Čūskas (Serpentes) |
| Infrakārta | Īstās čūskas (Alethinophidia) |
| Infrakārta | Augstākās čūskas (Caenophidia) |
| Sinonīmi | |
| |
 Augstākās čūskas Vikikrātuvē | |
Augstākās čūskas jeb augstāko čūsku infrakārta (Caenophidia) ir augstāk attīstīto čūsku grupa no divām īsto čūsku (Alethinophidia) infrakārtām.[1] Reizēm šī grupa sistemātikā tiek saukta par virsdzimtu.[2] Tā apvieno kobras, odzes, jūrasčūskas un zalkšus, kopumā 8 dzimtas.[1] Šajā grupā ir vislielākā čūsku sugu dažādība, vairāk kā 3000 sugu. Gandrīz visas indīgo čūsku dzimtas pieder šai infrakārtai. Visām augstākajām čūskām ir pilnībā izzudis iegurņa un pakaļkāju rudiments, kas toties ir saglabājies zemākajām čūskām.[3] Visas augstākās čūsku sugas pieder arī pie platmutes čūsku grupas (Macrostomata).
Gandrīz visas augstākās čūsku dzimtas, izņemot kārpaino zalkšu dzimtu (Acrochordidae), sistematizē zalkšu virsdzimtā (Colubroidea). Abas grupas: zalkšu virsdzimta un kārpaino zalkšu dzimta ir māsas taksoni.[1] Turklāt zalkšu virsdzimtas sugas ir atdalījušās no kārpaino zalkšu dzimtas, iespējams, terciāra perioda sākumā.[1]
Etimoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Grupas zinātniskais nosaukums — Caenophidia - cēlies no grieķu valodas un latviski nozīmē jaunākās čūskas: caeno — nesens,[4] ophidia — čūska.[5]
Sistemātikas diskusijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Čūsku sistemātika ir ļoti komplicēta un mūsdienās joprojām neatrisināta. Daudzajām čūsku sugām tiek veikti ģenētiskie pētījumi, bet jauna sistemātika, kas atrisinātu visas pretrunas, vēl nav izveidota. Zinātnieki piekrīt, ka vecais iedalījums: zemākajās čūskās (Henophidia) un augstākajās čūskās neatspoguļo patieso savstarpējo radniecību un evolūciju. Tomēr, lai veiktu korektas sistemātikas izmaiņas, joprojām ir jāveic papildu pētījumi.[6]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Augstāko čūsku infrakārta (Caenophidia)[1]
- Kārpaino zalkšu dzimta (Acrochordidae)
- Zalkšu virsdzimta (Colubroidea)
- Āfrikas zalkšu dzimta (Lamprophiidae)
- Āfrikas kurmjčūsku apakšdzimta (Pseudaspidinae)
- Kurmjčūsku apakšdzimta (Atractaspidinae)
- Lāpstdeguna zalkšu apakšdzimta (Prosymninae)
- Madagaskaras zemesčūsku apakšdzimta (Pseudoxyrhophiinae)
- Mājas čūsku apakšdzimta (Lamprophiinae)
- Simtkājēdājčūsku apakšdzimta (Aparallactinae)
- Smilšu čūsku apakšdzimta (Psammophiinae)
- Āzijas zemesčūsku dzimta (Xenodermatidae)
- Gliemjēdāju čūsku dzimta (Pareatidae)
- Kobru dzimta (Elapidae)
- Jūrasčūsku apakšdzimta (Hydrophiinae)
- Kobru apakšdzimta (Elapinae)
- Odžu dzimta (Viperidae)
- Birmas odžu apakšdzimta (Azemiopinae)
- Klaburčūsku apakšdzimta (Crotalinae)
- Odžu apakšdzimta (Viperinae)
- Ūdensčūsku dzimta (Homalopsidae)
- Zalkšu dzimta (Colubridae)
- Kapučzalkšu apakšdzimta (Pseudoxenodontinae)
- Lielgalvas zalkšu apakšdzimta (Dipsadinae)
- Pundurzalkšu apakšdzimta (Calamariinae)
- Ūdenszalkšu apakšdzimta (Natricinae)
- Zalkšu apakšdzimta (Colubrinae)
- Āfrikas zalkšu dzimta (Lamprophiidae)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Robert D. Aldridge,David M. Seve, 2011. Reproductive Biology and Phylogeny of Snakes Arhivēts 2015. gada 20. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ «Advanced Snakes». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 31. maijā. Skatīts: 2014. gada 25. februārī.
- ↑ Caenophidia
- ↑ Greek: cen-, ceno-, caen-, caeno-, cain-, caino-, kain-, kaino
- ↑ «Greek: snake, snakelike, serpent». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 26. novembrī. Skatīts: 2014. gada 25. februārī.
- ↑ Phylogenetics of Advanced Snakes (Caenophidia)[novecojusi saite]