Čagas slimība

Vikipēdijas lapa

Čagas slimība (arī amerikāņu tripanosomiāze) ir tropiska parazītiska slimība, ko izraisa Trypanosoma cruzi vienšūņi. Slimību izplata Triatominae blaktis.[1]

Simptomi mainās infekcijas gaitā. Agrīnā stadijā simptomu parasti vispār nav vai arī ir vieglā formā, var būt drudzis, palielināti limfmezgli, galvassāpes, pietūkums kodiena vietā.[1] Pēc 8—12 nedēļām parasti sākas slimības hroniska fāze, 60—70% saslimušo neparādās citi simptomi.[2][3] Pārējiem 30—40% cilvēku simptomi parādās vēl 10—30 gadus pēc infekcijas,[3] sirdī var palielināties sirds kambari par 20—30%, kā rezultātā var būt sirds mazspēja.[1] 10% cilvēku var paplašināties barības vads vai resnā zarna.[1] Slimību agrīnā stadijā var diagnosticēt, ar mikroskopa palīdzību asinīs atrodot parazītu, hronisku slimību var diagnosticēt, asinīs atrodot Trypanosoma cruzi antivielas.[3]

Saskaņā ar 2013. gada datiem pret slimību nav izveidota vakcīna. Agrīnā stadijā slimību var ārstēt ar medikamentiem (nifurtimokss vai benznidazols). Medikamenti parasti palīdz izārstēties, ja tiek doti sākumā. Jo cilvēkam ilgāk ir Čagas slimība, jo neefektīvāki kļūst medikamenti. Medikamentu lietošana hroniskas slimības gadījumā var palīdzēt aizkavēt beigu stadijas simptomu veidošanos.[1] Nifurtimokss un benznidazols līdz 40% cilvēku izraisa īslaicīgas blakusparādības,[1] tai skaitā ādas bojājumus, gremošanas sistēmas kairinājumu.[2][4][5]

2013. gadā tika lēsts, ka ar slimību slimo 7—8 miljoni cilvēku, visvairāk cilvēki no Meksikas, Centrālamerikas un Dienvidamerikas.[1] 2006. gadā veiktajos aprēķinos tika secināts, ka slimība ik gadu izraisa 12,5 tūkstošu cilvēku nāves.[2] Lielākā daļa ar Čagas slimību saslimušie ir nabadzīgi,[2] lielākā daļa saslimušo neapzinās, ka ir inficēti.[6] Plaša mēroga cilvēku pārvietošanās ir palielinājusi to apgabalu, kur ir sastopama slimība — starp tām ir arī vairākas Eiropas valstis un ASV.[1] Valstu skaits ir arī palielinājies līdz 2014. gadam.[7] Slimība skar vēl 150 citas dzīvnieku sugas.[2]

Slimība nosaukta brazīliešu ārsta Karlosa Čagasa (Carlos Chagas) vārdā, kas to pirmais 1909. gadā aprakstīja.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 1,8 «Chagas disease (American trypanosomiasis) Fact sheet N°340». World Health Organization. March 2013. Skatīts: 2014. gada 23. februāris.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Rassi A, Rassi A, Marin-Neto JA (April 2010). "Chagas disease". Lancet 375 (9723): 1388–402. doi:10.1016/S0140-6736(10)60061-X. PMID 20399979.
  3. 3,0 3,1 3,2 Rassi A Jr, Rassi A, Marcondes de Rezende J (June 2012). "American trypanosomiasis (Chagas disease)". Infectious disease clinics of North America 26 (2): 275–91. doi:10.1016/j.idc.2012.03.002. PMID 22632639.
  4. "Evaluation and treatment of chagas disease in the United States: a systematic review". JAMA 298 (18): 2171–81. November 2007. doi:10.1001/jama.298.18.2171. PMID 18000201.
  5. Rassi A, Dias JC, Marin-Neto JA, Rassi A (April 2009). "Challenges and opportunities for primary, secondary, and tertiary prevention of Chagas' disease". Heart 95 (7): 524–34. doi:10.1136/hrt.2008.159624. PMID 19131444.
  6. Capinera JL (redaktors). Encyclopedia of entomology (2nd izd.). Dordrecht : Springer, 2008. 824. lpp. ISBN 9781402062421.
  7. Bonney KM (2014). "Chagas disease in the 21st Century: a public health success or an emerging threat?". Parasite 21: 11. doi:10.1051/parasite/2014012. PMC 3952655. PMID 24626257.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]