Galvassāpes
 | Brīdinājums: Vikipēdija nevar aizstāt ārstu! |
| Galvassāpes | |
|---|---|
| Klasifikācija un saites uz ārējiem avotiem | |
 Sievieti moka galvassāpes | |
| Specialitāte | neiroloģija |
| Cēloņi | muskuļu sasprindzinājums, emocionāli faktori, fiziski faktori, apkārtējās vides ietekme, dažādu vielu lietošana |
| ICD-10 | R51, G43 (migrēna), G44 (citi galvassāpju sindromi) |
| ICD-9 | 339, 784.0 |
| PME | PME |
Galvassāpes jeb cefalalģija[1][2] (latīņu: cephalalgia) ir viens no visbiežāk sastopamajiem neiroloģiskajiem simptomiem, kas izpaužas kā sāpes galvas apvidū un var ietvert arī kakla rajonu. Medicīnā ar galvassāpēm apzīmē gan atsevišķas sāpju epizodes, gan plašu simptomu kopumu, kas var atšķirties pēc lokalizācijas, intensitātes, ilguma un pavadošajiem simptomiem. Galvassāpes var būt akūtas vai hroniskas, epizodiskas vai pastāvīgas, un to izcelsme ir daudzfaktoriāla. Klīniskajā praksē galvassāpes tiek iedalītas primārajās un sekundārajās galvassāpēs.[3] Primārās galvassāpes ir patstāvīgi neiroloģiski traucējumi, kuros galvassāpes ir galvenā slimības izpausme un nav saistītas ar citu strukturālu patoloģiju. Pie tām pieder migrēna, sasprindzinājuma galvassāpes un grupālu galvassāpes.[4] Sekundārās galvassāpes rodas kā simptoms citai pamatslimībai vai ārējam faktoram, piemēram, infekcijām, galvas traumām, asinsvadu traucējumiem, asinsspiediena svārstībām, vielmaiņas izmaiņām, medikamentu pārmērīgai lietošanai un alkohola iedarbībai.
Galvassāpju patoģenēzē būtiska loma ir sāpju receptoru kairinājumam galvas un kakla struktūrās, tostarp asinsvadu sieniņās, venozajos sinusos, smadzeņu cietajā apvalkā un galvaskausa muskulatūrā.[5][6] To var veicināt asinsvadu tonusa izmaiņas, muskuļu sasprindzinājums, nervu sistēmas regulācijas traucējumi, kā arī ķīmisku mediatoru ietekme. Galvassāpes var provocēt arī emocionāli faktori (stress, spriedze, nogurums), fiziski faktori (slodze, izsalkums, miega trūkums), apkārtējās vides ietekme (spilgtas gaismas, troksnis, spēcīgas smaržas, klimats) un dažādu vielu lietošana (paģiras), kā arī laikapstākļu izmaiņas, tajā skaitā atmosfēras spiediena svārstības.[7] Galvassāpes ir ārkārtīgi izplatītas. Pasaules Veselības organizācijas aplēses liecina, ka 2021. gadā galvassāpju traucējumi skāra aptuveni 40 % pasaules iedzīvotāju (ap 3,1 miljardu cilvēku), padarot tos par vieniem no biežākajiem nervu sistēmas traucējumiem.[8] Tās ir viens no galvenajiem iemesliem vēršanās pie ārsta un nozīmīgs darbspēju, mācību spēju un dzīves kvalitātes samazināšanās cēlonis. Klīniski galvassāpes ir svarīgas arī tādēļ, ka tās var būt agrīns signāls nopietnām saslimšanām vai, kļūstot hroniskas un slikti kontrolējamas, būtiski ietekmēt cilvēka ikdienas funkcionēšanu.
Klasifikācija
[labot | labot pirmkodu]Primārās galvassāpes
[labot | labot pirmkodu]Primārās galvassāpes ir galvassāpju veids, kurā galvassāpes pašas par sevi ir galvenais traucējums, nevis cita medicīniska stāvokļa simptoms. Tām raksturīga funkcionāla, nevis strukturāla izcelsme, un diagnostika balstās uz klīniskajiem kritērijiem, sāpju raksturu, lēkmju biežumu un pavadošajiem simptomiem. Starptautiskajā klīniskajā praksē primārās galvassāpes klasificē saskaņā ar Starptautiskās Galvassāpju biedrības izstrādāto Starptautisko galvassāpju klasifikāciju (ICHD-3), kas nošķir vairākas galvenās grupas. SSK-10/ICD-10 klasifikācijā migrēnai piešķirts kods G43,[9] savukārt sasprindzinājuma un grupālu galvassāpju kods ir G44 (sadaļā “Epizodiski un paroksimāli traucējumi”).[4]
Sasprindzinājuma galvassāpes[4] (angļu: tension-type headache, TTH) ir visizplatītākais primāro galvassāpju veids. Tām raksturīgas vieglas līdz vidēji stipras, parasti divpusējas, spiedošas vai savelkošas (nepulsējošas) sāpes, ko nereti apraksta kā “stīpu ap galvu”. Parasti nav izteiktas sliktas dūšas, un jutība pret gaismu vai skaņu ir vāja vai neizteikta. Šīs galvassāpes bieži saistītas ar stresu, kakla un galvas muskulatūras saspringumu un psihosociāliem faktoriem. ICHD-3 ietvarā saspringuma galvassāpes iedala epizodiskās un hroniskās formās atkarībā no lēkmju biežuma.
Migrēna ir primārs neiroloģisks traucējums ar atkārtotām lēkmēm, kurās parādās vidēji stipras līdz stipras galvassāpes, bieži pulsējošas un lokalizētas vienā galvas pusē. Migrēnu parasti pavada slikta dūša, vemšana un paaugstināta jutība pret gaismu un skaņu. Daļai pacientu migrēna norit ar auru, tas ir, ar pārejošiem neiroloģiskiem simptomiem, visbiežāk redzes traucējumiem, kas parādās pirms sāpju sākuma. ICHD-3 klasifikācijā migrēna tiek iedalīta vairākos apakštipos, tostarp migrēna ar auru, migrēna bez auras un hroniska migrēna. Migrēna ir viens no nozīmīgākajiem dzīves kvalitātes pasliktināšanās cēloņiem primāro galvassāpju grupā.
Grupālu galvassāpes[4] jeb klasteru galvassāpes (angļu: cluster headache) ir salīdzinoši reta, bet īpaši smaga primāro galvassāpju forma, kas pieder trigemināli–autonomajām cefalalģijām. Tām raksturīgas ārkārtīgi intensīvas, vienpusējas galvassāpju lēkmes. Lēkmes pavada izteikti veģetatīvie simptomi, piemēram, asarošana, deguna tecēšana vai nosprostojums, plakstiņa tūska, ptoze vai mioze. Klastera galvassāpēm raksturīgs periodiskums — lēkmes parādās sērijās jeb klasteru periodos, kas ilgst nedēļas vai mēnešus, ar remisijas periodiem starplaikos. Daļai pacientu sastopama arī hroniska forma bez tipiskām remisijām. Sāpju intensitātes dēļ klastera galvassāpes tiek uzskatītas par vienām no smagākajām sāpju formām medicīnā.
Citas primārās galvassāpes veido neviendabīgu, bet klīniski definētu traucējumu grupu, kuras kopīgā pazīme ir sekundāra cēloņa neesamība. ICHD-3 šajā kategorijā ietilpst, piemēram, primārās dūriena (stabbing) galvassāpes, primārās klepus galvassāpes, primārās slodzes galvassāpes, ar seksuālu aktivitāti saistītas galvassāpes, aukstuma stimulētas galvassāpes, hipniskās galvassāpes, nummulārās galvassāpes un jaunas ikdienas pastāvīgas galvassāpes (new daily persistent headache). Šo sindromu daudzveidība uzsver precīzas klasifikācijas nozīmi klīniskajā diagnostikā un ārstēšanas stratēģijas izvēlē.
Sekundārās galvassāpes
[labot | labot pirmkodu]Sekundārās galvassāpes ir galvassāpju formas, kas rodas kāda cita medicīniska stāvokļa, slimības vai ārēja faktora izpausme. Atšķirībā no primārajām galvassāpēm tām ir identificējams cēlonis, un klīniskajā praksē to atpazīšana ir īpaši nozīmīga, jo dažos gadījumos galvassāpes var būt nopietnas vai pat dzīvībai bīstamas saslimšanas agrīna pazīme. Starptautiskajā praksē sekundārās galvassāpes klasificē saskaņā ar Starptautiskās galvassāpju klasifikācijas (ICHD-3) sistēmu, kur pamatprincips ir “attiecināšana” uz cēloni — ja jauna tipa galvassāpes parādās ciešā laika saistībā ar citu traucējumu, kas spēj tās izraisīt, galvassāpes tiek klasificētas kā sekundāras.
Ar infekcijām saistītas galvassāpes var rasties gan sistēmisku, gan centrālās nervu sistēmas infekciju gadījumā. Sistēmisku vīrusu vai bakteriālu infekciju laikā galvassāpes parasti pavada drudzis, vispārējs nespēks un citas iekaisuma pazīmes, un to intensitāte un ilgums var būt mainīgs. Īpaša klīniskā nozīme ir galvassāpēm, kas rodas intrakraniālu infekciju gadījumā, piemēram, meningīta vai encefalīta gadījumā, jo tās var liecināt par dzīvībai bīstamu stāvokli un prasa neatliekamu diagnostiku un ārstēšanu. Diagnostikā būtiska ir laika saistība starp infekcijas sākumu un galvassāpju parādīšanos.
Pēctraumatiskas galvassāpes rodas pēc galvas vai kakla traumas un ICHD-3 tiek iekļautas grupā “galvassāpes, kas attiecināmas uz galvas vai kakla traumu vai bojājumu”. Tās var parādīties tūlīt pēc mehāniska trieciena vai ar zināmu laika nobīdi. Klasifikācijā parasti izmanto kritēriju, ka galvassāpēm jāattīstās noteiktā laikā pēc traumas (bieži minēts 7 dienu intervāls pēc traumas vai apziņas atgūšanas). Šādas galvassāpes var būt akūtas vai persistējošas (ja saglabājas ilgstoši) un nereti saistītas ar smadzeņu satricinājumu, smadzeņu sasitumu vai citiem strukturāliem bojājumiem, kā arī ar kognitīviem un emocionāliem simptomiem.
Ar galvas un kakla asinsvadu traucējumiem saistītas galvassāpes rodas smadzeņu vai galvas asinsrites patoloģiju gadījumā, piemēram, paaugstināta asinsspiediena, asinsvadu spazmu, trombozes, disekcijas vai asiņošanas dēļ. Šajā grupā ietilpst arī pēkšņas, ļoti intensīvas galvassāpes, kas var liecināt par subarahnoidālu asiņošanu un tiek uzskatītas par neatliekamu medicīnisku situāciju. ICHD-3 klasifikācijā arī šeit tiek izmantots attiecināšanas princips — ja jauna galvassāpe parādās ciešā laika saistībā ar konkrētu asinsvadu patoloģiju, tā tiek uzskatīta par sekundāru.
Ar vielu vai medikamentu lietošanu saistītas galvassāpes var rasties gan kā noteiktu bioloģiski aktīvu vielu blakusparādība, gan to pārmērīgas lietošanas vai lietošanas pārtraukšanas rezultātā. Sekundāro galvassāpju grupā īpaši nozīmīgas ir medikamentu pārmērīgas lietošanas galvassāpes (medication-overuse headache, MOH), kas attīstās ilgstoši un bieži lietojot pretsāpju līdzekļus vai citus galvassāpju ārstēšanai paredzētus medikamentus. ICHD-3 MOH apraksta kā mijiedarbību starp pārmērīgi lietotu terapeitisku līdzekli un uzņēmīgu pacientu, un apakštipi tiek iedalīti pēc pārmērīgi lietotā medikamenta veida, piemēram, vienkāršie pretsāpju līdzekļi, triptāni un citi. Galvassāpes var izraisīt arī alkohols, kofeīns, indīgas vielas vai šo vielu lietošanas pārtraukšana, uzsverot ārējo faktoru nozīmi galvassāpju etioloģijā.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Cefalalģija». tezaurs.lv (latviešu). Tēzaurs. Skatīts: 2026. gada 12. janvārī.
- ↑ Rudzītis K. Terminologia medica. Rīga, 1973.
- ↑ G. Baltgaile. «Cefalģija? Ne tik vienkārši! Galvassāpju klasifikācijas otrā redakcija». doctus.lv (latviešu). Doctus, 2006. gada 2. augustā. Skatīts: 2026. gada 12. janvārī.
- 1 2 3 4 «SSK-10 klasifikācija / Kodu tabulsaraksts un skaidrojumi». ssk10.spkc.gov.lv (latviešu). Skatīts: 2026. gada 12. janvārī.
- ↑ «Galvassāpes». neslimo.lv (latviešu). Skatīts: 2026. gada 12. janvārī.
- ↑ Denys Fontaine, Fabien Almairac, Serena Santucci, Charlotte Fernandez, Radhouane Dallel, Johan Pallud, Michel Lanteri-Minet (April 2018). "Dural and pial pain-sensitive structures in humans: new inputs from awake craniotomies". Brain 141 (4): 1040–1048. doi:10.1093/brain/awy005.
- ↑ «What is a migraine? A Mayo Clinic expert explains». mayoclinic.org (angļu). Mayo Clinic. Skatīts: 2026. gada 12. janvārī.
- ↑ «Migraine and other headache disorders». who.int (angļu). Pasaules veselības organizācija. Skatīts: 2026. gada 12. janvārī.
- ↑ «SSK-10 klasifikācija - Kodu tabulsaraksts un skaidrojumi». ssk10.spkc.gov.lv (latviešu). Skatīts: 2026. gada 12. janvārī.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Galvassāpes.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- «Galvassāpes» (latviešu). Populārā medicīnas enciklopēdija.
 | Šis ar medicīnu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|