Čluhova

Čluhova
Čluhovas skats no pils drupām
Ģerbonis
Čluhova
Koordinātas: 53°39′00″N 17°22′00″E
Valsts	Polija
Vojevodiste	Pomožes vojevodiste
Apriņķis	Čluhovas apriņķis
Pilsētas tiesības	1348
Platība
• Kopējā	12,48 km2
Augstums	160 m
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	13 343
• blīvums	1 169,6/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa	http://um.czluchow.pl/
Čluhova Vikikrātuvē

Čluhova (poļu: Człuchów) - pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē, uz rietumiem no Hojņices.

1312. gadā Vācu ordenis nopirka Čluhovu par 250 sudraba markām no Polijas un uzsāka pils celtniecību. 1348. gadā apmetnei tika piešķirtas Kulmas pilsētas tiesības. Ordeņa pils bija otra lielākā Ordeņa valstī (aiz Marienburgas pils). Vācu nosaukuma versija līdz pat 1945. gadam bija Šlohava (Schlochau). Pirms Grīnvaldes kaujas 1410. gadā pilsēta bija ordeņa lielmestra Ulriha fon Jungingena rezidence. Pēc Trīspadsmitgadu kara pilsēta iekļāvās Polijas sastāvā.

Pēc Polijas Pirmās dalīšanas pilsēta iekļāvās Prūsijā, vēlāk Vācijā. Pilsētas izaugsmi veicināja valsts ceļa Reichsstraße 1 (Berlīne - Kēnigsberga) izbūve cauri pilsētai. Pēc Pirmais pasaules kara pilsēta palika Vācijas sastāvā, Polijas - Vācijas robeža gāja desmit kilometrus uz austrumiem no pilsētas. Otrais pasaules kara laikā Šlohava smagi cieta kaujās. Pēc kara tā tika piešķirta Polijai, bet pilsētas vācu iedzīvotāji tika padzīti no pilsētas.

Vācu kriptogrāfa Frīdriha Kaziska (Friedrich Kasiski, 1805 - 1881) dzimtā pilsēta.