Čukču-korjaku valodas

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Čukču-korjaku valodas
Ģeogrāfiskā
izplatība
Krievijas Tālie Austrumi
Ģenētiskā
klasifikācija
Čukotkas-Kamčatkas
  • Čukču-korjaku valodas
Atzari
ISO 639-1
Čukču-korjaku valodas
Valodu izplatības areāls 17. gs. (šrafējums) un 20. gs. beigās.

Čukču-korjaku valodas ir viena no paleoaziātu Čukotkas-Kamčatkas valodu saimes atzariem, kas izplatīta Krievijas Tālajos Austrumos, galvenokārt Čukotkas autonomajā apvidū un Kamčatkas novadā, kā arī Jakutijā un Magadanas apgabalā.

Saimē ietilpst trīs dzīvas valodas un viena faktiski mirusi valoda:

  • Čukču valoda — daudzskaitlīgākā no saimes valodām, ko prot 7,7 tūkstoši cilvēku, izplatīta galvenokārt Čukotkas autonomajā apvidū.
  • Korjaku valoda — izplatīta Kamčatkas novada bijušajā Korjaku autonomajā apvidū, prot 3 tūkstoši cilvēku.
  • Aļutoru valoda — izplatīta Kamčatkā, tiek reizēm uzskatīta par korjaku valodas dialektu, prot 2 tūkstoši cilvēku.
  • Kereku valoda — bija izplatīta Čukotkas dienvidu piekrastē, pēdējie valodas pratēji miruši 20. gadsimta beigās.

Dažkārt par atsevišķām valodām tiek klasificētas aļutoru valodas Palanas un Karaginas dialekti.

Visas saimes valodas atrodas stiprā krievu valodas ietekmē, un visbiežāk šo valodu pratēji krievu valodu apguvuši labāk nekā savu dzimto valodu.