Ēdera grīslis
| Ēdera grīslis Carex serotina (Mérat) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
| Dzimta | Grīšļu dzimta (Cyperaceae) |
| Ģints | Grīšļi (Carex) |
| Suga | Ēdera grīslis (Carex serotina) |
| Sinonīmi | |
|
Carex oederi ssp. fennica Palmgr.; Carex viridula var. viridula; Carex flava ssp. oederi (Ehrh.) Čelak.. | |
 Ēdera grīslis Vikikrātuvē | |
Ēdera grīslis (latīņu: Carex serotina) ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga. Savvaļā tā ir sastopama Eiropā, tostarp visā Latvijas teritorijā.[1]
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ēdera grīslis ir daudzgadīgs, 5-30 cm garš lakstaugs, kurš pieder dažādvārpu grīšļu grupai, jo tā sievišķajiem ziediem ir 3 drīksnas un augļa pūslītim ir skaidri nodalīts, divzobains knābītis.
Augs ir gaiši dzeltenīgi zaļs un veido diezgan blīvu ceru. Stublājs ir strupi trīsšķautņains. Lapas ir 0,15-0,3 cm platas, īsākas nekā stublājs vai tikpat garas. Stublāja galā viena kātaina vīrišķo ziedu vārpiņa, tūlīt zem tās blīvi 2—3 iegarenas 0,6-1 cm garas sievišķo ziedu vārpiņas (vismaz augšējās sēdošas). Sievišķo ziedu seglapas ir ļoti garas, vismaz apakšējā pārsniedz ziedkopu; apakšējās seglapas plātne atliekta. Pūslītis ir dzeltenzaļš vai zaļš, mazliet uzpūsts, iegarens, 0,2-0,3 cm garš, knābītis taisns, 0,05-0,1 cm garš, divzobains. Segplēksne ir dzeltenbrūna, vidū ar zaļu svītru, īsāka nekā pūslītis. Riekstiņš (auglis) aizņem tikai daļu no pūslīša tilpuma. Zied jūnijā.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Ēdera grīslis - Carex serotina Mérat - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-05-05.