Ēriks Kalnmeiers

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ēriks Kalnmeiers
Ēriks Kalnmeiers 2013. gadā
Ēriks Kalnmeiers 2013. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1960. gada 10. septembrī (58 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Ugāle, Latvijas PSR, PSRS
Pilsonība Karogs: Latvija Latvija
Tautība latvietis
Nodarbošanās jurists

Ēriks Kalnmeiers (dzimis 1960. gada 10. septembrī) ir latviešu jurists, kas savas karjeras laikā ir strādājis gan par prokuroru, gan par zvērinātu advokātu. Kopš 2010. gada ir LR Ģenerālprokurors.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1987. gadā Ē. Kalnmeiers absolvējis Latvijas Universitāti tiesību zinātņu specialitātē, savukārt 2004. gadā ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnē Latvijas Universitātē.[1]

Karjeras sākums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1983. gadā uzsācis strādāt Latvijas PSR Prokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas pārvaldē kā sabiedriskais palīgs.[2] 1987. gada jūlijā sāka strādāt LPSR Prokuratūras Rīgas pilsētas Kirova rajona prokuratūrā, kur aizvadījis trīs mēnešus. Tad piekomandēts izmeklēšanas grupai LPSR Prokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas pārvaldē kāda sevišķi smaga nozieguma izmeklēšanai. 1988. gada 11. novembrī oficiāli apstiprināts sevišķi svarīgu lietu izmeklētāja amatā.[2]

LR Prokuratūrā Ē. Kalnmeiers tika iecelts par sevišķi svarīgu lietu pārvaldes priekšnieka vietnieku, bet vēlāk — par pārvaldes priekšnieku. 1993. gada novembrī aizgājis no darba Prokuratūrā un sācis strādāt Parex bankā par juristu. Viņš bankā pavadīja piecus mēnešus un to pameta, lai kļūtu par zvērinātu advokātu.[2] Pēc advokāta eksāmena nokārtošanas Ēriku Kalnmeieru darbā uz savu biroju uzaicinājis zvērināts advokāts Guntars Antoms, ar kuru viņš ir bijis pazīstams kopš 1983. gada. Antoma birojā Kalnmeiers nostrādājis no 1994. gada maija līdz 2000. gada 17. oktobrī, kad ticis izslēgts no zvērinātu advokātu kolēģijas.[2]

Atgriešanās prokuratūrā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā paša gada 20. oktobrī Kalnmeieru pieņēma darbā Ģenerālprokuratūras Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļā, kurā viņš strādāja desmit gadus.[2]

2010. gada 15. jūnijā Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs izvirzīja Kalnmeieru Latvijas Republikas Ģenerālprokurora amatam.[1] 12. jūlijā tika iecelts par LR Ģenerālprokuroru.[3] 21. jūlijā Kalnmeiers savam priekšgājējam amatā Jānim Maizītim piedāvāja savu iepriekšējo amatu, tomēr viņš no tā atteicās.[4]

Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ēriks Kalnmeiers ir dzimis 1960. gada 10. septembrī Ugālē. Jaunībā krājis sērkociņu kastīšu etiķetes un nodarbojies ar aviomodelismu. Viņa vaļasprieks ir medības. Mednieka tiesības Kalnmeiers ieguva 1978. gadā.[2]

Kalnmeiers ir precējies. Ģimenē ir meita un dēls.[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Par Ģenerālprokurora amata kandidātu Augstākās tiesas priekšsēdētājs izvirza virsprokuroru Ēriku Kalnmeieru». LR Augstākā tiesa. 2010.06.15. Skatīts: 2010.09.08.[novecojusi saite]
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 «Neesmu prece, nepārdodos». politika.lv. 2010.06.22. Skatīts: 2010.09.05.
  3. «Saeima Ēriku Kalnmeieru apstiprina ģenerālprokurora amatā». LR Prokuratūra. 2010.07.12. Skatīts: 2010.09.08.
  4. «Kalnmeiers piedāvā Maizītim virsprokurora amatu». Delfi. 2010.07.21. Skatīts: 2010.09.08.
  5. «Ēriks Kalnmeiers». LR Prokuratūra. Skatīts: 2010.09.08.
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Jānis Maizītis
LR Ģenerālprokurors
2010. gada 12. jūlijs — pašlaik
Pēctecis: