Ēriks Rinings

Ēriks Ēriksons Rinings (zviedru: Erik Eriksson Ryning, 1592–1654) bija zviedru virsnieks un valstsvīrs. Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators (1644).

Dzīvesgājums

Dzimis 1592. gada 1. novembrī Sēdermanlandē Gimmerstas muižas īpašnieka Ērika Nilsona un viņa sievas Annas ģimenē. Trīsdesmit gadu kara laikā dienēja Nīderlandes armijā, 1626. gadā iecelts par pulkvedi zviedru karaļa Gustava II Ādolfa armijā, karoja Austrumprūsijas teritorijā, 1629. gadā iecelts par Elbingas gubernatoru, 1630. gadā par Štrālzundes garnizona komandantu, pēc tam par Vismāras gubernatoru.

Pēc karaļa Gustava Ādolfa nāves viņš 1633. gadā kļuva par reģentu padomes locekli Aksela Ūksenšernas vadībā. Šajā laikā viņš Stokholmas centrā uzbūvēja greznu pili (1640—1644). Karaliene Kristīne I pēc nākšanas pie varas viņu 1644. gada maijā iecēla par Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatoru Rīgas pilī, bet pēc flotes komandiera Klāsa Fleminga nāves viņš tā paša gada novembrī tika iecelts par Zviedrijas jūras spēku admirāli. 1651. gadā viņam piešķīra barona titulu.

Miris 1654. gada 6. decembrī Stokholmā, apglabāts Vadsbro baznīcā Sēdermanlandē.

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Hermanis Vrangelis	Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators 1644	Pēctecis: Gabriels Bengtsons Uksenšerna