Hermanis Vrangelis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Hermanis Vrangelis
Hermann von Wrangel
Feldmaršala tērpā (1626)
Feldmaršala tērpā (1626)
Personīgā informācija
Dzimis 1587. gada 29. jūnijā
Zviedru Igaunija (tagad Karogs: Igaunija Igaunija)
Miris 1643. gada 11. decembrī (56 gadi)
Rīga, Zviedru Vidzeme (tagad Karogs: Latvija Latvija)

Hermanis Vrangelis (vācu: Hermann von Wrangel, 1587–1643) bija vācbaltu diplomāts un valstsvīrs. Zviedru Prūsijas (1632-1637), vēlāk Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators (1643).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1587. gada 29. jūnijā muižnieka Hansa fon Vrangeļa (miris 1593) un viņa sievas Barbaras, dzimušas Anrepas (mirusi 1628), ģimenē. Viņa tēvam piederēja Elistvere (Ellistfer), Patsu (Patz), Valkla (Wallküll) un Rannamuiža (Strandhof) Igaunijas teritorijā. Dienēja Zviedrijas armijā, piedalījās Poļu—zviedru karā (1600—1629) un Ingrijas karā (1610—1617). 1612. gadā viņu iecēla par zviedru ieņemtā Ivangorodas cietokšņa komendantu. Tajā pašā gadā viņš apprecējās ar Zviedrijas valsts padomnieka meitu Magaretu fon Gripu (1586–1624).

1616. gadā Vrangeli iecēla par Kalmāras cietokšņa komendantu, 1619. gadā par dāņiem atņemtā (Elvsborgas Älvsborg) cietokšņa komendantu pie Gēteborgas. 1621. gadā viņu iecēla par feldmaršalu un 1625. gadā uzņēma Zviedrijas bruņniecībā un piešķīra titulu Wrangel af Ellistfer.

1627. gadā Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs Vrangeli iecēla par zviedru ieņemtās Elbingas gubernatoru un zviedru karaspēka pavēlnieku Prūsijā. 1628. gadā viņš otro reizi apprecējās ar Katrīnu Gildenšernu (ap 1610–1629). 1629. gada februārī feldmaršals Vrangelis sakāva poļu karaspēku kaujā pie Gužno (Gorzno), kas noveda pie Altmarkas pamiera noslēgšanas tā paša gada 26. oktobrī.

1630. gadā viņu iecēla par valsts padomnieku un 1632. gadā par Zviedru Prūsijas gubernatoru. Pēc 1635. gada Štūmsdorfas miera līguma noslēgšanas viņš atkāpās no šī amata un nodeva savas pilnvaras Prūsijas hercogam Georgam Vilhelmam, kas ar savu galmu valdīja Kēnigsbergas pilī. 1636. gadā viņš trešo rezi apprecējās ar Nasavas-Zīgenes grāfa meitu Amāliju Magdalēnu (1613-1669), viņu laulībā piedzima septiņi bērni. Trīsdesmitgadu kara pēdējā posmā viņš cieta sakāvi pret Svētās Romas impērijas karaspēku Pomerānijas austrumos un 1637. gadā atkāpās uz Greifsvaldes cietoksni. 1638. gadā viņš atvaļinājās no dienesta armijā un apmetās Skoklostera pilī Uplandē Zviedrijā.

1643. gadā viņu iecēla par Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatoru, 3. septembrī viņš ieradās Rīgas pilī. Miris 1643. gada 11. decembrī Rīgā, apglabāts Skoklostera baznīcā (Skokloster) tagadējās Upsālas lēnes teritorijā.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Bengts Bengtsons Uksenšerna
Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators
1643
Pēctecis:
Eriks Eriksons Rinings