Ēriks Tomsons
| ||||||||||||||||
Ēriks Tomsons (1918—2022) bija latviešu jūrnieks, viens no pārcēlājiem, kas Otrā pasaules kara beigās palīdzēja bēgļiem no Kurzemes nokļūt Gotlandes salā.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1918. gada 31. decembrī Vecsalacas pagasta „Lielpuru” mājās Eduarda un Elmīnes Tomsonu ģimenē. Mācījās Kocēnu pamatskolā, tad Lauksaimniecības skolā Lucas muižā Valmierā.
No 1937. gada viņš mācījās Rīgas jūrskolā un 1943. gada maijā ieguva otrā mehāniķa diplomu, strādāja Mērsraga ostā. 1944. gada vasarā iesaistījās Latvijas Centrālās padomes (LCP) dalībnieka Eduarda Andersona organizētajā bēgļu laivu akcijā.[1] No 1944. gada augusta līdz novembrim viņš kā motorists parasti kopā ar Žani Fonzovu astoņas reizes veda pāri Baltijas jūrai uz Gotlandi bēgļu pārpildītas laivas, pēc tam divus gadus strādāja uz zviedru kuģiem par matrozi un stūrmani.[2]
1946. gada augustā Tomsons LCP uzdevumā atkal brauca uz Latviju atjaunot slepenos radio sakarus ar Zviedriju. 1947. gada augustā pēc izsekošanas viņu Rīgā apcietināja un piesprieda 25 gadu ieslodzījumu Gulaga nometnēs. 1949. gadā uz Amūras apgabalu izsūtīja arī viņa vecākus kopā ar jaunāko brāli Pēteri un māsu Elvīru. Pēc 10 gadu spadu darbiem Kolimā un Noriļskā Tomsonu atbrīvoja 1957. gada novembrī.[3] Pēc atgriešanās dzimtenē viņš strādāja Valmieras ugunsdzēšanas iekārtu rūpnīcā.
2018. gada 31. decembrī viņš radu un draugu pulkā Valmieras Drāmas teātrī nosvinēja savu 100 gadu jubileju.
Miris 2022. gada 22. septembrī Valmierā.[4]
Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Pārcēlāji. Mansards, 2021.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ “Pāri Jūrai: 44./45.” Valentīnes Lasmanes sakārtotā 130 liecinieku atmiņu grāmata (1993)
- ↑ ĒRIKAM TOMSONAM 100 08.01.2019
- ↑ Ja devi jūrnieka goda vārdu Arhivēts 2022. gada 7. oktobrī, Wayback Machine vietnē. dzivesstasts.lv (2018)
- ↑ timenote.info