Eduards Andersons (jūrnieks)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Latviešu pārcēlāji Gotlandē 1945. gada aprīlī: Laimons Pētersons, Eduards Andersons, Voldemārs Jurjaks, Kārlis Prulis un Jānis Priedoliņš.

Eduards Aleksandrs Andersons (1919—1947) bija latviešu jūrnieks un nacionālās pretestības kustības dalībnieks, kas 1944. un 1945. gadā organizēja bēgļu laivas uz Zviedriju.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1919. gada 22. oktobrī Ances pagastā.[1] Kopš 1937. gada strādāja par matrozi uz tirdzniecības kuģiem. 1943. gada pavasarī beidza Krišjāņa Valdemāra vārdā nosaukto jūrskolu Rīgā un strādāja uz upes tvaikoņa "Rostoka" par mehāniķi.

Otrā pasaules kara laikā 1943. gada 5. novembrī, lai izvairītos no iesaukšanas latviešu leģionā, no Lielirbes ar zvejnieku laivu aizbēga uz Gotlandi. 1944. gada janvārī viņš ar Leonīda Siliņa starpniecību iesaistījās Latvijas Centrālās padomes organizētajā bēgļu laivu organizēšanā no Kurzemes piekrastes. Eduards Andersons piedalījās daudzos braucienos pāri Baltijas jūrai gan kā sakarnieks, gan kā matrozis.[2]

1945. gada oktobrī viņu arestēja NKVD un 1946. gada 28. augustā Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas Kara tribunāls piesprieda viņam nāves sodu.

Nošauts 1947. gadā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. nekropole.info
  2. Glābjoties no okupācijas varām Dzintars Ērglis, "Latvijas Avīzes" pielikums "Mājas viesis" 2004. gada 23. augustā