Eduards Andersons (jūrnieks)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Eduards Andersons (otrais no kreisās) un latviešu pārcēlāji Laimons Pētersons, Voldemārs Jurjaks, Kārlis Prulis un Jānis Priedoliņš Gotlandē 1945. gada aprīlī.

Eduards Aleksandrs Andersons (1919—1947) bija latviešu jūrnieks un nacionālās pretestības kustības dalībnieks, kas 1944. un 1945. gadā organizēja bēgļu laivas uz Zviedriju.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1919. gada 22. oktobrī Ances pagasta[1] Buku mājās Ernesta Andersona ģimenē. Kopš 1937. gada strādāja par matrozi uz tirdzniecības kuģiem. 1943. gada pavasarī beidza Krišjāņa Valdemāra vārdā nosaukto jūrskolu Rīgā un strādāja uz upes tvaikoņa "Rostoka" par mehāniķi.

Otrā pasaules kara laikā 1943. gada 5. novembrī, lai izvairītos no iesaukšanas latviešu leģionā, no Lielirbes ar zvejnieku laivu aizbēga uz Gotlandi. 1944. gada janvārī viņš ar Leonīda Siliņa starpniecību iesaistījās Latvijas Centrālās padomes organizētajā bēgļu laivu organizēšanā no Kurzemes piekrastes. Eduards Andersons piedalījās daudzos braucienos pāri Baltijas jūrai gan kā sakarnieks, gan kā matrozis.[2]

Pēc 1944. un 1945. gadā NKVD izmeklēšanā savāktās informācijas "[..] Andersons vairākkārt Latvijā nogādāja LCP vadības slepenus norādījumus, radiouztvērējus, radioraidītājus, nodibināja sakarus ar LCP biedriem Rīgā un citās pilsētās, nodarbojās ar biedru vervēšanu LCP, vāca spiegošanas rakstura ziņas un nodeva tās LCP aiz robežām. 1945. gada oktobrī Andersona vadībā Rīgā tika noturēta apspriede ar LCP biedriem, kurā nolēma organizēt nelegālas avīzes izdošanu Latvijā LCP vārdā, nodibināt sakarus ar bandītiskajiem formējumiem Latvijas teritorijā un radiosakarus ar LCP centru, veikt spiegošanas rakstura ziņu vākšanu un citu ar bandītisko formējumu vadīšanu saistītu jautājumu risināšanu. Pēc šīs apspriedes Andersons, atrazdamies nelegālā stāvoklī Rīgā un Kurzemē, uzrakstīja daudzus atklāta pretpadomju satura rakstus publicēšanai avīzē, vāca spiegošanas rakstura ziņas, ko sagatavoja, lai nosūtītu LCP aiz robežām. [..]

1945. gada oktobrī viņu arestēja un 1946. gada 28. augustā Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas Kara tribunāls 1946. gada 28. augustā piesprieda viņam nāves sodu nošaujot, spriedumā minot, ka "Latvijas Centrālā padome vadīja bandītisko formējumu organizēšanu Latvijas teritorijā un deva vadošus norādījumus šo bandītisko formējumu operatīvajā darbībā, tātad bija vadošais centrs."[3]

Nošauts 1947. gadā.

Filma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par Andersona misijai līdzīgiem notikumiem 1945. gada oktobrī un vēlāko Riharda Zandes grupas pārtveršanu 1946. gada novembrī Latvijas PSR rakstnieks Arvīds Grigulis uzrakstīja romānu "Kad lietus un vēji sitas logā", bet Rīgas Kinostudija pēc viņa scenārija uzņēma kinofilmu.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. nekropole.info
  2. Glābjoties no okupācijas varām Dzintars Ērglis, "Latvijas Avīzes" pielikums "Mājas viesis" 2004. gada 23. augustā
  3. Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas karaspēka Kara tribunāla spriedums Latvijas Centrālās padomes dalībnieka Eduarda Andersona lietā. 1946. gada 28. augusts. Avots: Latvija padomju režīma varā 1945-1986. Dokumentu krājums. Redaktore I. Šneidere. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2001. 130.-133.lpp
  4. Jauna filma: čeka, izmantojot latviešus, apspēlē angļu izlūkus tvnet.lv 2012. gada 18. novembrī