Ījaba grāmata

Vikipēdijas lapa
Ījabs sapņo, (Viljams Bleiks)

Ījaba grāmata ir viena no ebreju Bībeles grāmatām, viena no dzejas grāmatām Vecajā Derībā.

Grāmata ir par Ījabu — godīgu un dievbijīgu vīru, kurš zaudē bērnus un bagātību, viņu piemeklē arī smaga slimība. Galvenās tēmas darbā ir Dieva taisnīgums, cilvēku ciešanas un cilvēku spēju izprast Dieva nodomus. Tiek uzskatīts par vienu no literārajā ziņā labākajiem Vecās Derības darbiem, uzskatāms par pasaules literatūras meistardarbu. Lielākā daļa grāmatas sarakstīta dzejas formā (tas neatspoguļojas latviešu tulkojumā), ievads un nobeigums rakstīti prozā.

Tiek uzskatīts, ka darbu visticamāk sarakstījis izraēlietis, lai arī darbība nenotiek Izraēla zemē. Darbs sarakstīts laikposmā starp 7. un 4. gadsimtu p.m.ē., visticamāk — 6. gadsimtā p.m.ē.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]