Šķīvis (no viduslejasvācu: schive, afrikandu: schīf vai vidusholandiešu: schijf — 'apaļa plāksne; plāns apaļš priekšmets, šķīvis'[1]) ir trauku veids, kas paredzēts ēdiena pasniegšanai uz galda. Tiem parasti ir apaļa vai ieapaļa forma un lēzenas malas. Šķīvjus izgatavo no keramikas, porcelāna, plastmasas, papīra, stikla un citiem materiāliem. Šķīvjiem var būt arī ceremoniālas vai dekoratīvas funkcijas.
Porcelāna šķīvjus izgudrojuši ķīnieši 600 g. p. m. ē. Bet tos citur pasaulē neizmantoja līdz 1708. gadam, kad vācu podnieks atklāja kā tiek ražots porcelāns. Šajā laikā sāka parādīties daudz porcelāna ražotāji Anglijā, Vācijā un citur Eiropā.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Šķīvis.
