Šņibīši

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šņibīši
Calidris (Merrem, 1804)
Lielais šņibītis (Calidris canutus)
Lielais šņibītis (Calidris canutus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaTārtiņveidīgie (Charadriiformes)
DzimtaSloku dzimta (Scolopacidae)
ĢintsŠņibīši (Calidris)
Šņibīši Vikikrātuvē

Šņibīši jeb šņībīši[1] (Calidris) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu ģints, kurā apvieno 24 sugas.[2] Šņibīši ligzdo arktiskajā joslā, un visas to sugas ir gājputni, kas ziemas periodā dodas dienvidu virzienā. Tie ir mazi vai vidēji lieli putni, ar proporcionāli gariem spārniem un relatīvi īsiem knābjiem. Knābja galā ir taustes receptori, kas palīdz šņibīšiem atrast barību, nemitīgi skraidot un pārmeklējot mitro augsni.[3]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā 20. gadsimta beigās ligzdoja parastie šņibīši (Calidris alpina)[4]

Latvijā var novērot, galvenokārt caurceļojot, 10 šņibīšu ģints sugas: dūņšņibīti (Calidris falcinellus), gaišo šņibīti (Calidris alba), gugatni (Calidris pugnax), jūras šņibīti (Calidris maritima), lielo šņibīti (Calidris canutus), līkšņibīti (Calidris ferruginea), parasto šņibīti (Calidris alpina), Temminka šņibīti (Calidris temminckii), trulīti (Calidris minuta) un tundras šņibīti (Calidris melanotos).[5]

Rets ligzdotājs Latvijā ir gugatnis. Retumis ir ligzdojusi arī parastā šņibīša pasuga — Šinca šņibītis (Calidris alpina schinzii). Tomēr kopš 21. gadsimta sākuma drošu ziņu par ligzdošanu vairs nav.[4]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]