Šarifs

Vikipēdijas lapa

Šarīf (arābu: شريف, turku: şerif) ir sens arābu cilšu tituls, ko piešķīra tiem, kas kalpo kā aizstāvji ciltij un visai cilts mantai (īpašumiem, akām un zemei).

Arābu pasaulē (izņemot šiītus, kas lieto tikai titulu sajids) parasti par šerifu sauc Hasana pēctečus un par sajidu Husajina pēctečus. Tomēr pēc hašemitiem lieto tikai titulu sajids.

No 1201. līdz 1925. gadam, kad Ibn Sauds iekaroja Hedžazu, viņa ģimenei piederēja Mekas šerifa tituls un tas bieži tika aizstāts ar titulu „Hedžazas karalis”. Viņu pēcteči tagad valda Hašemitu Jordānas Karalistē, kurai vārds ņemts no Banu Hašimas cilts, kas bija viena no Kurajšu cilts, no kuras cēlies Pravietis.

Vārds nav etimoloģiski saistīts ar angļu „sheriff”, kas cēlies no senās angļu valodas vārda scīrgerefa (shire-reeve karaļa rīvs (varas pārstāvis) šērā (pagastā)).