Šaušana

Šaušanas sports ir sporta veids, kurā tā dalībnieki sacenšas šaušanas precizitātē ar šaujamieročiem vai pneimatiskajiem ieročiem.
Sporta veids kopš 1896. gada ir iekļauts olimpisko spēļu programmā. Izšķir stenda šaušanu (šaušana lidojošos mērķos ar gludstobra vai medību ieročiem) un ložu šaušanu (šaušana dažāda lieluma mērķos ar šauteni vai pistoli).[1] Arī medību šaušana ir viens no šaušanas sporta veidiem, īstu baložu šaušana vienu reizi ir bijusi iekļauta olimpisko spēļu programmā (1900. gada Parīzes Olimpiskajās spēlēs). Sacensības olimpiskajās spēlēs notiek ar mazkalibra (5,6 mm), lielkalibra (7,62—9,65 mm), pneimatisko (4,5 mm) šautenēm vai pistolēm.[1] Šo sporta veidu starptautiski pārvalda Starptautiskā Šaušanas sporta federācija (International Shooting Sport Federation, ISSF).
Pastāv arī loka šaušana un arbaleta šaušana, kas ir atsevišķi sporta veidi, pirmais no tiem arī ir iekļauts olimpisko spēļu programmā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šaušana kā sporta veids ir viena no senākajām cilvēka fiziskajām aktivitātēm, kas izcēlusies no praktiskajām vajadzībām – medībām un militārās sagatavotības. Vēsturiski šaušanas prasmes attīstījās kā nepieciešama izdzīvošanas iemaņa, taču līdz ar sabiedrības struktūru maiņu un tehnoloģisko progresu šīs prasmes pārtapa par sacensību un sportiskas izcilības rādītāju.
Jau 16. gadsimtā Eiropā tika dibināti pirmie šāvēju brālības klubi (piemēram, Vācijā un Šveicē), kuros šaušana tika praktizēta kā organizēta izklaide un prestiža aktivitāte. Šie klubi kļuva par šaušanas sporta institucionalizācijas sākumu. Līdz ar industriālo revolūciju un ieroču tehnoloģijas attīstību 19. gadsimtā, šaušana ieguva plašāku sabiedrības interesi un standartizētu sacensību formātu.
Starptautiski atzīts sporta veids šaušana kļuva ar tās iekļaušanu pirmajās modernajās olimpiskajās spēlēs 1896. gadā Atēnās, kurās notika četras šaušanas disciplīnas. Kopš tā laika šaušana ir bijusi daļa no gandrīz visām vasaras olimpiskajām spēlēm, izņemot 1904. un 1928. gadu.
Starptautiskā Šaušanas sporta federācija (ISSF) tika dibināta 1907. gadā un kļuva par vadošo institūciju, kas nosaka sporta šaušanas disciplīnas, noteikumus un standarta prasības. Federācija regulē vairāk nekā 15 starptautiskas šaušanas disciplīnas, tostarp ar pneimatiskajiem, mazkalibra un lielkalibra ieročiem gan mērķa, gan kustīgu objektu šaušanā.
Veidi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šaušana kā sporta disciplīna tiek iedalīta vairākos veidos atkarībā no izmantotā ieroča veida, mērķa, attāluma līdz mērķim, šaušanas pozīcijas un sacensību noteikumiem. Starptautiskā Šaušanas sporta federācija (ISSF) un citas sporta organizācijas ir noteikušas oficiāli atzītas disciplīnas.
1. Lielkalibra un mazkalibra šaušana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2. Pneimatiskā šaušana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Izmanto saspiestā gaisa vai CO₂ ieročus (šautenes un pistoles).
- Standarta disciplīnas: 10 metru šaušana ar pneimatisko pistoli un pneimatisko šauteni.
- Populāra telpu sporta disciplīna, īpaši jauniešu un iesācēju vidū.
3. Mērķšaušana (Precīzijas šaušana)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Mērķis ir trāpīt pēc iespējas tuvāk mērķa centram.
- Tiek vērtēta precizitāte, stabilitāte un atkārtojamība.
- Ietver dažādas pozīcijas: stāvot, guļus, sēdus vai no ceļa.
4. Ložu šaušana (Rifle and Pistol shooting)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Ietver plašu disciplīnu spektru ar dažādu kalibru pistolēm un šautenēm.
- Olimpiskās disciplīnas: 10 m pneimatiskā pistole, 10 m pneimatiskā šautene, 25 m sporta pistole, 50 m guļus šaušana utt.
5. Mālērgļu šaušana (Trap, Skeet, Sporting Clays)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Šaušana uz kustīgiem mērķiem – māla diskiem, kas tiek izmesti gaisā.
- Populārākās disciplīnas:
- Trap – diski tiek izmesti vienā virzienā, bet ar mainīgu leņķi.
- Skeet – diski šķērso šāvēja redzes lauku no diviem virzieniem.
- Sporting Clays – imitē reālistiskus medību apstākļus ar dažādiem leņķiem un attālumiem.
6. Biatlons
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Ziemas sporta veids, kas apvieno distances slēpošanu ar šaušanu (parasti no 50 m attāluma).
- Prasa izcilu aerobo izturību un precizitāti stresa apstākļos.
7. Dinamiskā šaušana (Praktiskā šaušana / IPSC)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]8. Paralimpiskā šaušana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Pielāgotas šaušanas disciplīnas sportistiem ar invaliditāti.
- Notiek gan ar pneimatiskajiem, gan mazkalibra ieročiem dažādās pozīcijās.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1 2 Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2009. 392. lpp. ISBN 978-9934-8068-0-3.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Šaušana.
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- ISSF mājaslapa (angliski)
| Šis ar sportu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||
|