Štriki

Štriki (vācu: von Stryk) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 16. gadsimta un bija ierakstīta Vidzemes bruņniecības (1745) un Igaunijas bruņniecības (1881) matrikulās.

Vēsture

Štriku dzimta cēlusies no Vilhelma Fogeta (Voget), kas saukts par Štriku (Striek, miris pēc 1461). Viņa mazmazdēls Heinrihs Štriks (miris pēc 1578) iestājās Livonijas ordenī un bija Narvas cietokšņa hauptmanis. Pēc ordeņa sekularizācijas 1562. gadā viņam izlēņoja 35 zemnieku saimniecības Helmetas pils un Trikātas pils draudžu novados. Zviedru Vidzemes laikā dzimtas atzars pārcēlās uz dzīvi Zviedrijā.

Štriku muižas

Vidzemes guberņas latviešu daļā: Rembates muiža (Ringmundshof mit Strykenhof)
Vidzemes guberņas igauņu daļā: Abenkat mit Althof, Alt Bockenhof, Karlsberg, Kerimois, Brinkenhof, Ropenhof, Perst, Kioma, Heiligensee und Kibbijerw
Igaunijas guberņas teritorijā: Ottenküll, Sall, Annigfer, Kau und Habbat.

1919. gadā Štrikiem piederēja šādas muižas: Morsel, Palla, Arras, Wangenküll, Groß Köppo, Tignitz mit Kersel, Pollenhof, Woidoma, Wetzlershof mit Hawa, Moiseküll mit Kirbelshof, Luhde Großhof, Owerlack, Korküll, Assuma, Fölk, Haynasch, Hohensee, Helmet, Felix, Lehowa, Meeks un Alt Nursie.

Dzimtai piederīgie

Leonards Frīdrihs fon Štriks (1763-1808), Krievijas impērijas armijas ģenerālmajors Napoleona karu laikā
Vilhelms Johans fon Štriks (1793-1876), Krievijas impērijas armijas ģenerālmajors
Georgs Konstantīns fon Štriks (1797-1886), Rīdajas (Morsel-Podrigel) muižnieks Igaunijā, zemnieku pagasta skolas dibinātājs
Leonhards fon Štriks (1834-1882), vēsturnieks
Heinrihs fon Štriks (1873-1938), Vidzemes landmaršals, Baltenlandes projekta autors
Karīna fon Štrika (1942), tieslietu profesore

Atsauces

Literatūra

Astaf von Transehe-Roseneck: Genealogisches Handbuch der livländischen Ritterschaft. Teil 1, 1: Livland, Bd.: 1, Görlitz, 1929,
Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften. Teil 2, 1.2: Estland, Görlitz, 1930,