Heinrihs fon Štriks

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Heinrihs fon Štriks
Heinrich Eduard Karl von Stryk
Heinrihs fon Štriks.jpg
Baltijas hercogistes reģentu padomes ārlietu komisārs
Amatā
1918. gada 11. novembris — 1919. gada 20. februāris

Dzimšanas dati 1873. gada 16. jūlijā
Volvetu muiža, Pērnavas apriņķis, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Igaunija Igaunija)
Miršanas dati 1938. gada 10. septembrī (65 gadu vecumā)
Neibrandenburga, Mēklenburga (tagad Karogs: Vācija Vācija)
Tautība vācbaltietis
Tēvs Aleksandrs Oskars fon Štriks (1830-1902)
Māte Vilhelmīne Frīderike fon Kube (1842-1916)
Dzīvesbiedrs(-e) Emma Auguste fon Mellina (1884-1927), Irēna fon Keizerlinga (1890-1973)
Profesija Jurists
Augstskola Tērbatas universitāte

Heinrihs Eduards Kārlis fon Štriks (Heinrich Eduard Karl von Stryk, 1873–1938) bija vācbaltiešu politiķis, Vidzemes bruņniecības landmaršals (1918-1919), Baltenlandes valsts izveides projekta autors.

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Celies no Štriku dzimtas. Dzimis 1873. gada 16. jūlijā Vidzemes guberņas Pērnavas apriņķa Volvetu muižā (igauņu: Voltveti mõis, vācu: Tignitz) tās īpašnieka barona Aleksandra Oskara fon Štrika un viņa sievas Vilhelmīnes Frīderikes, dzimušas fon Kubes, ģimenē.[1] Mācījās Tērbatas Kolmana privātģimnāzijā (1885-1890), studēja tieslietas Tērbatas Universitātē (1891-1893). Pēc studiju beigšanas bija Pērnavas apriņķa deputāts, miertiesnesis, auto un aero klubu biedrs. Pēc tēva nāves 1902. gadā kļuva par Volvetu muižas īpašnieku. 1905. gada 20. aprīlī salaulājās ar grāfieni Emmu fon Melinu. Pirmā Pasaules kara laikā it kā apgādājis vācu karaspēka vadību ar militāro informāciju, kas atviegloja tā iebrukumu Kurzemē.

Kopš 1916. gada dzīvoja Stokholmā, kur nodibināja palīdzības biedrību baltiešiem. 1917. gadā šķīra laulību un salaulājās ar Irēni fon Keizerlingu. Pēc tam, kad Vācijas karaspēks 1918. gada sākumā okupēja Vidzemi un Igauniju, Heinrihs fon Štriks atgriezās dzimtenē un 1918. gada jūlijā tika ievēlēts par Vidzemes bruņniecības landmaršalu. Būdams amatā, vadīja vietējo opozīciju Vācijas impērijas augstākajai armijas virspavēlniecībai tās plānos Baltiju anektēt, Vidzemes bruņniecības diplomātiskais pārstāvis Berlīnē. Viens no Kurzemes hercogistes atjaunošanas projekta, pēc tam Baltijas valsts aktīvs virzītājs.[2] 11. novembrī Baltijas hercogistes reģentu padome iecēla Štriku par ārlietu komisāru un 14. novembrī viņš devās uz Stokholmu sarunu sākšanai ar Antanti par Baltenlandes valsts izveidošanu.

Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotās Zemes padomes delegācija Berlīnē (1918). Sēž: E. Delingshauzens (vidū), H. Štriks, K. Breverns, A. Rehenkampfs, T. Hāns. Stāv: V. Bulmerinks, A. Krastkalns, E. Dehio, P. Tarasks, J. Valdmanis, G. Nurms, Otass.

Latvijas brīvības cīņu sākumā viņš Regeringsgatanas ielā Stokholmā fon Štriks atvēra informācijas biroju, kurā aizcināja pieteikties brīvprātīgos stāties Latvijas zemessardzē un doties uz Latviju karot ar lieliniekiem. Biroja vadītājs leitnants Alfonss Engmans laikrakstam Stockholms Tidningen intervijā stāstīja, ka, spriežot pēc atsaucības, tuvākā pusgada laikā plānojot savervēt 10 000 brīvprātīgo. Biroja rīcībā esot ievērojamas skaidrās naudas summas, kas saņemtas no ziedotājiem Baltijā, esot arī lidmašīna, ar kuru grasoties lidot uz Kurzemi, lai pārbaudītu, kā iekārtosies pirmie 300 brīvprātīgie, kam drīzumā jāierodas Liepājā. Savukārt kreiso izdevums Folkets Dagblad aktīvi protestēja pret šādām aktivitātēm, pieprasot, lai varas iestādes slēdz biroju un vervēšana nekavējoties tiktu pārtraukta.[3] Domājams, ka Vācijas izlūkdienestu organizētās[4] Štrika sazvērestības skandāla dēļ 1919. gada 20. februārī bija spiests pamest dzimteni un apmetās uz dzīvi Berlīnē, kur norobežojās no politiskās dzīves.

Miris 1938. gada 10. septembrī Neibrandenburgā, Vācijā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Heinrich Eduard Carl von Stryk (1873-1938) no geni.com
  2. Andersons E. Latvijas vēsture: 1914-1920. Daugava: Stokholma, 1967. - 290. lpp.
  3. citēts no A. Buks. 1919. gada februāris – fon Štrika sazvērestības atklāšana
  4. «Artis Buks. 1919. gada februāris — fon Štrika sazvērestības atklāšana». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 14. septembrī.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Niedra A. Kā tās lietas tika darītas. - Gauja: Rīga, 1987. - 339 lpp.
  • Wilhelm von Stryk. Familien-Chronik der Freiherren Vogt von Elspe: derer von Stryk und der Stryk von Elspe. Breitkopf u. Härtel, 1901 - 195 S.