Pāriet uz saturu

Šuiski

Vikipēdijas lapa
Kņazu Šuisku dzimtas ģerbonis (1906)

Šuiski (krievu: Шуйские, poļu: Szujscy) bija sena krievu un poļu augstmaņu (kņazu) dzimta.

Dzimta cēlusies no Rurika dinastijai piederošā Suzdaļas kņaza Vasilija Dmitrijeviča Kirdjapas (ap 1350-1403; valdīja 1364—1382). 1394. gadā Maskavas lielkņazs Vasilijs I Dmitrijevičs Suzdaļas kņazisti pievienoja saviem īpašumiem un tās kņazu nometināja Šujas pilsētā, no kā cēlies dzmtas nosaukums. Caru Fjodora I un Borisa Godunova valdīšanas laikā 1587. gadā Šuisku dzimta nonāca cara nežēlastībā un tika izsūtīta trimdā. 1591. gadā Šuiskiem tika atļauts atgriezties Maskavā un Vasilijs IV Šuiskis bija Krievijas cariste valdnieks no 1606. līdz 1610. gadam. 1610. gadā Maskavas bajāri atcēla Vasiliju Šuiski no troņa un viņš kā gūsteknis mira ieslodzījumā Polijā.

Dzimtas pārstāvji

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Pjotrs Šuiskis, krievu karavadonis, nogalināts kaujā pie Ullas (kaujā pie Čašņikiem, 1564)
  • Mihails Skopins-Šuiskis (1586—1610), krievu karavadonis, kurš organizēja sacelšanos pret Viltusdmitriju II