Ūdeles

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par par dzīvniekiem. Par apdzīvotu vietu skatīt rakstu Ūdeles (ciems).
Eiropas ūdele (Mustela lutreola)
Amerikas ūdele (Neovison macrodon)

Par ūdelēm sauc dažādu sugu dzīvniekus caunu dzimtā (Mustelidae). Izšķir 3 ūdeļu sugas: Eiropas ūdeli (Mustela lutreola), kas pieder sermuļu ģintij (Mustela), Amerikas ūdeli (Neovison vison) un jūras ūdeli (Neovison macrodon), kas pieder Amerikas ūdeļu ģintij (Neovison). Mūsdienās ir sastopamas tikai 2 ūdeļu sugas, jūras ūdele izmira 19. gadsimta beigās.

Kādreiz gan Amerikas ūdele, gan Eiropas ūdele piederēja pie vienas sermuļu ģints (Mustela), bet, izpētot ūdeļu DNS, zinātnieki izdalīja Amerikas ūdeles un jūras ūdeles jaunā Amerikas ūdeļu ģintī (Neovison).[1]

Izskats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visas trīs ūdeļu sugas ārēji ir ļoti līdzīgas: tumši brūnā krāsā, salidiem spēcīgiem ķermeņiem ar īsām kājām, nedaudz saplacinātām galvām. Tās ir daļēji ūdenī dzīvojoši dzīvnieki, un starp ķepu pirkstiem tām ir daļējas peldplēves. Vislielākā ūdele ir jūras ūdele, bet vismazākā Eiropas ūdele. Eiropas un Amerikas ūdeles dabā ir grūti atšķirt, jo auguma atšķirība nav tik izteikta. Visvieglāk abas var atšķirt pēc purniņa: Amerikas ūdelei balts ir tikai apakšžoklis, bet Eiropas ūdelei ir balts apakšžoklis un baltas augšlūpas, tādējādi purna gals izskatās balts.

Ūdeles un cilvēks[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sievietei uz pleciem ir ūdeles apmetnis

Ūdeļu kažokāda tiek ļoti augstu vērtēta starp medniekiem simtiem gadu. Kažokādas matojums ir ļoti blīvs un spožs. Akotspalva ir stingra, bet pavilna mīksta un pūkaina. Pieaugot kažokādu pieprasījumam, Amerikas ūdeles sāka audzēt kažokzvēru fermās, tādējādi Amerikas ūdeles nonāca Eiropā. Izbēgot no fermām, kā arī apzināti izlaižot Amerikas ūdeles savvaļā, tās ir iedzīvojušās Eiropas dabā[2] un izspiedušas vietējās ūdeles no savām mājām, tā kā ir par tām lielākas un spēcīgākas. Eiropas ūdelei līdz ar to draud izmiršana. Bez kažokādām cilvēki izmanto arī ūdeļu taukus, kas tiek lietoti medicīnā un kosmētikā, kā arī, lai koptu ādas izstrādājumus kā apavus, somas un citus.

Barība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eiropas ūdelei un Amerikas ūdelei ir līdzīgi medību ieradumi. Ūdeles medī zivis un citus ūdens dzīvniekus, nelielus sauszemes dzīvniekus, īpaši trušus un zaķus, putnus, izēd no ligzdām olas.

Ūdeles, ko audzē kažokzvēru fermās, baro ar sieru, olām, zivīm, dažāda veida gaļu, putnu gaļu ieskaitot, tām ir piemērota rūpnieciski ražotā suņu barība.[3] Ferma, kurā dzīvo 3000 ūdeļu, vienas dienas laikā var apēst 1 tonnu barības. Kāda no Viskonsinas ūdeļu audzētavām gada laikā ūdelēm izbaro 2 miljonus siera, kuram beidzies lietošanas termiņš, un 1 miljonu olu. Visas ASV ūdeļu fermas kopā izlieto 200 000 tonnas piena produktu.[4]

Uzvedība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ūdeles vienmēr dzīvo ūdens tuvumā; upīšu, ezeru un pārplūdušu purvu tuvumā, tās ļoti reti var satikt tālāk prom no ūdeņiem. Dažreiz tās attālinās no ūdens līdz vairākiem simtiem metru, medījot trušus, kas ir to iemīļota barība. Dažos reģionos, īpaši Skotijā un Īrijā ūdeles dzīvo arī jūras krastā. Dažreiz tās var sastapt pilsētās, ja pilsētā ir piemērota ūdens krātuve.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]