Sermuļi
| Sermuļi Mustela, (Linnaeus, 1758 | |
|---|---|
 Zebiekste (Mustela nivalis) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Apakškārta | Suņveidīgie (Caniformia) |
| Virsdzimta | Sermuļu virsdzimta (Musteloidea) |
| Dzimta | Sermuļu dzimta (Mustelidae) |
| Apakšdzimta | Sermuļu apakšdzimta (Mustelinae) |
| Ģints | Sermuļi (Mustela) |
| Izplatība | |
 | |
 Sermuļi Vikikrātuvē | |
Sermuļi jeb zebiekstes (Mustela) ir lielākā sermuļu dzimtas (Mustelidae) ģints, kas apvieno 17 sugas.
Sermuļu ģints apvieno dažādas zebiekstu sugas, no kurām tikai vienu sauc vienkārši zebiekste (Mustela nivalis). Ģintī ir viena ūdeļu suga Eiropas ūdele (Mustela lutreola), viena sermuļa suga sermulis (Mustela erminea), viena kolonoku suga Sibīrijas kolonoks (Mustela sibirica) un trīs sesku sugas: meža sesks (Mustela putorius),[1] melnkāju sesks (Mustela nigripes) un stepes sesks (Mustela eversmannii).
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sermuļu ģints dzīvnieki ir sastopami visā pasaulē, izņemot Antarktīdu, Austrāliju un kontinentiem tuvumā esošās salas. Latvijā dzīvo 3 sermuļu ģints sugas: meža sesks, sermulis un zebiekste.[2] Kādreiz Latvijā dzīvoja vēl ceturtā suga Eiropas ūdele, kas pie mums nav redzēta kopš 1994. gada. Latvijas zīdītāju sarakstos kā piederīga sermuļu ģintij kļūdaini tiek pieminēta Amerikas ūdele (Neovison vison), kas tikai pēdējos gados ir izdalīta Amerikas ūdeļu ģintī (Neovison).[3]
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sermuļi un zebiekstes ir aktīvi plēsēji, to ķermeņi ir gari, slaidi ar īsām kājām, kas ļauj tiem ielīst grauzēju alās un medīt tos zem zemes.
Sermuļu sugu izmēri ir diezgan atšķirīgi. Tēviņi visām sugām ir lielāki par mātītēm. Mazākā sermuļu ģintī, kā arī visā caunu dzimtā ir zebiekste, kuras mātītes ķermeņa garums var būt 11 cm,[4] un svars 30 g,[5] bet viens no lielākajiem sermuļu ģintī ir meža sesks, kura ķermenis tēviņam var sasniegt 46 cm garumu, un svars 1,7 kg.[6] Astes sermuļiem un zebiekstiem ir salīdzinoši garas, galvas forma saplacināta ar trīstūrveida purniņu.
Šīs ģints dzīvnieku kažoki visbiežāk ir brūni vai sarkanbrūni ar gaišu pavēderi. Dažām sugām ziemas laikā uzaug pilnīgi balti kažoki, piemēram, sermulim, kuram melns ziemā ir tikai pats astes gals.
Barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kā maziem plēsējiem sermuļiem un zebiekstēm ir gudru un atjautīgu mednieku slava. Tie medī mazus dzīvniekus: grauzējus, zaķus, trušus, putnus, no ligzdām izēd olas. Reizēm no zemnieku sētām aiznes kādu vistu vai trusi.
Klasifikācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Sermuļu ģints (Mustela)
- suga: Amazones zebiekste (Mustela africana)
- suga: Dzeltenvēdera zebiekste (Mustela kathiah)
- suga: Eiropas ūdele (Mustela lutreola)
- suga: Ēģiptes zebiekste (Mustela subpalmata)
- suga: Garastes zebiekste (Mustela frenata)
- suga: Indonēzijas kalnu zebiekste (Mustela lutreolina)
- suga: Japānas zebiekste (Mustela itatsi)
- suga: Kalnu zebiekste (Mustela altaica)
- suga: Kolumbijas zebiekste (Mustela felipei)
- suga: Malaizijas zebiekste (Mustela nudipes)
- suga: Melnkāju sesks (Mustela nigripes)
- suga: Meža sesks (Mustela putorius)
- pasuga: Mājas sesks (Mustela putorius furo)
- suga: Sermulis (Mustela erminea)
- suga: Sibīrijas kolonoks (Mustela sibirica)
- suga: Stepes sesks (Mustela eversmannii)
- suga: Svītrainā zebiekste (Mustela strigidorsa)
- suga: Zebiekste (Mustela nivalis)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Meža sesks». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 8. septembrī. Skatīts: 2010. gada 12. februārī.
- ↑ «Latvijas zīdītāju saraksts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 17. aprīlī. Skatīts: 2010. gada 12. februārī.
- ↑ «Neovison macrodon (Sea Mink)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 17. novembrī. Skatīts: 2010. gada 12. februārī.
- ↑ zebiekste - Mustela nivalis (L.) - Zīdītāji
- ↑ ADW: Mustela nivalis: Information
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 8. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 22. februārī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|