Žaklīna Pjatigorska

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Žaklīna Pjatigorska
Jacqueline Piatigorsky
Personīgā informācija
Dzimusi 1911. gada 6. novembrī
Valsts karogs: Francija Parīze, Francija
Mirusi 2012. gada 15. jūlijā (100 gadi)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Losandželosa, Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis
Pilsonība Karogs: Francija Francija
Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Nodarbošanās mecenāte, šahiste, skulptore

Žaklīna Pjatigorska (angļu: Jacqueline Piatigorsky; dzimusi kā Žaklīna Rebeka Luīza de Rotšilde franču: Jacqueline Rebecca Louise de Rothschild; 1911. gada 6. novembris Parīze2012. gada 15. jūlijs Losandželosa) bija Francijā dzimusi ASV mecenāte, šahiste un skulptore.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piedzimusi Parīzē kā baņķiera Eduarda Rotšilda (1868—1949) un Žermēnas de Rotšildas otrā meita. No 1930. līdz 1935. gadam bijusi precējusies ar izdevēju Robēru Kalmanu-Levi (1899—1982), taču laulības bijušas neveiksmīgas. Pēc šķiršanās 1937. gadā apprecējusies ar Krievijā dzimušo čellistu Grigoriju Pjatigorski (1903—1976) un tajā pašā gadā viņiem piedzimusi meita. Otrā pasaules kara laikā Rotšildu un Pjatigorsku ģimenes bija spiestas bēgt no Francijas. Pēc kara Žaklīna atšķirībā no saviem vecākiem, brāļa un māsas nolēma neatgriezties Francijā. Pjatigorsku ģimene sākumā dzīvojusi Filadelfijā, bet no 1949. gada — Losandželosā.

Kalifornijā Žaklīna aktīvi sāka nodarboties ar sportu. Dažas reizes viņa piedalījās ASV tenisa čempionātos, tomēr manāmākas sekmes bija šahā. 1950. gadu beigās un 1960. gadu sākumā Žaklīna bija starp labākajām ASV šahistēm. Lielāko panākumu viņa guva 1957. gadā, kad pārstāvēja ASV izlasi Pasaules šaha olimpiādē un individuālajā vērtējumā izcīnīja bronzas (1957) medaļu.[1]

1960. gados viņa kopā ar vīru organizēja divus lielmeistaru turnīrus ASV, kas ieguva nosaukumu "Pjatigorska kauss". Pirmajā turnīrā, kas notika 1963. gadā Losandželosā, uzvarēja Pauls Keress un Tigrans Petrosjans,[2] bet otrajā turnīrā 1966. gadā Santamonikā labākais bija Boriss Spaskis, kas par puspunktu apsteidza Robertu Fišeru.[3]

1970. gados aktīvi nodarbojusies ar tēlniecību un organizēja vairākas savu skulptūru izstādes Kalifornijā.[4] 1985. gadā kopā ar Jaunanglijas konservatoriju nodibinājusi stipendiju labākajiem klasiskās mūzikas izpildītājiem. 1988. gadā izdevusi savu atmiņu grāmatu "Lēc viļņos" (angļu: Jump in the Waves). 2014. gadā uzņemta ASV šaha slavas zālē.[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]