Pauls Keress

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pauls Keress
Paul Keres
Pauls Keress
Personīgā informācija
Dzimis 1916. gada 7. janvārī
Narva, Valsts karogs: Krievija Krievijas impērija
(tagad Karogs: Igaunija Igaunija)
Miris 1975. gada 5. jūnijā (59 gadi)
Helsinki, Karogs: Somija Somija
Nodarbošanās šahists
Brāļi Haralds Keress

Pauls Keress (igauņu: Paul Keres; dzimis 1916. gada 7. janvārī Narvā, miris 1975. gada 5. jūnijā Helsinkos) bija Igaunijas un PSRS šahists, starptautiskais lielmeistars (1950), šaha problēmists, starptautiskais tiesnesis šahā (1974) un šaha kompozīcijā (1957), PSRS Nopelniem bagātais sporta meistars (1948). 20. gadsimta vidū bija viens no spēcīgākajiem pasaules šahistiem, pretendents uz pasaules čempiona titulu.[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bērnība un skolas gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pauls Keress dzimis 1916. gada 7. janvārī Narvā drēbnieka Pētera Keresa un šuvējas Marijas Keresas ģimenē. Pirmā pasaules kara viņa vecāki bija no Pērnavas pārcēlušies uz Narvu.[2]

Pirmo reizi Pauls parādīja savas šaha spējas 4 gadu vecumā.[3] Viņš bieži skatījās kā viņa tēva spēlē ar kādu igauni, un vienreiz viņam šķita, ka viņa tēvs var izdarīt spēcīgu gājienu ar zirdziņu. Pauls, saķēris tēvu pie rokas, teica: "Tēti, neej tā, ej ar zirdziņu!" Tomēr tēva pretiniekam tas ļoti nepatika, viņš nogrūda kauliņus no galdiņa, bet Pauls tika padzīts no istabas.[3]

1922. gadā ģimene atgriezās Pērnavā.[2] Kādu laiku Pauls spēlēja ar tēvu, bet Paula māte bija pret dēla aizraušanos ar šaha spēli. Šahs uz laiku tika atliks malā.[4]

Kad Keress sāka iet skolā, viņa aizraušanās šahu atjaunojās. Šai laikā galvenais viņa pretinieks bija viņa vecākais brālis — Haralds Keress.[5] Brāļi no kāda žurnāla iemācījās pierakstīt šaha partijas un pārrakstīja visu, ko vien varēja dabūt.[6] Ar laiku vecākam brālim radās citas intereses un 13-gadīgam Paulam skolā nebija līdzvērtīgu pretinieku. Tad viņš gribēja spēlēt vietējā ātrspēles turnīrā. Acīmredzot, viņa āriene nemodināja uzticību un viņu negribēja pieņemt. Viņam piedāvāja ar vienu no labākiem spēlētājiem izspēlēt divas partijas. Pirmo viņš zaudēja, bet otro uzvarēja, un turnīrā tika pieņemt. Visiem par pārsteigumu jaunais šahists uzvarēja turnīru, uzvarot visas partijas.[7] Pateicoties šim rezultātam viņš tika iekļauts Pērnavas izlasē.

Drīz pēc tam Pērnavas komanda tikās ar Viljandi komandu. Keresa pretinieks bija Ilmars Rauds. Pirmā partija beidzās neizšķirti, otrajā viņš zaudēja, nepamanot matu vienā gājienā. Notikušo viņš ilgi pārdzīvoja, nomierināja tikai mēnesi vēlāk uzvarētais ātrspēles turnīrs.[8] 1929. gada beigās Pērnavā simultanspēles seansu sniedza šaha meistars Vlads Mikens. Starp viņa pretiniekiem bija arī Keress. Viņš ne tikai pārspēja meistaru, bet arī palīdzēja savam klasesbiedram.[9]

Drīz laikraksti informēja ikvienu par jauna Igaunijas skolēnu turnīra sākšanu. Keress ieradās tur ar savu vecāko brāli.[10] Visus pārsteidza mazā zēna kombinācijām bagātā spēle. Sēdēdams uz krēsla, viņš nesniedza ar kājām grīdu, bet ieguva 8 no 9 punktiem un kļuva par čempionu.[9]

1930. gadā Pērnava Keress vairs nevarēja atrast sev cienīgu pretinieku un viņš sāka risināt un sastādīt šaha uzdevumus, kā arī spēlēt korespondencšahu.[11] Žurnāla "Deutsche Schachzeitung" risināšanas konkursā viņš ieguva 11. vietu un kā balvu saņēma Hansa Kmoha grāmatu "Aizsardzības māksla".[12]

1931. gada septembrī Pauls pieteicās korespondencšaha turnīrā un 1932. gada decembrī, iegūstot 9 punktus no 10, kļuva par tā uzvarētāju.[12] Spēle sarakstoties Keresam iepatikās un viņš vienlaikus spēlēja pat 150 partijas.[13] Starp Keresa pretiniekiem bija arī Drustu šahists Jānis Viļķins.[14] Pēc Pērnavas šahista Vilemsona nāves Keress organizēja viņa piemiņas turnīru. Pēc viņa iniciatīvas notika mačs Igaunija—Zviedrija. Igauņu komanda uzvarēja ar 8½ : 3½ un Keress, kas spēlēja pie pirmā galdiņa, uzvarēja abas partijas.[15]

1932. un 1933. gadā Keress uzvar vēl divus Igaunijas skolnieku turnīrus.[16]

Šaha karjeras sākums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jau 1931. gadā no Igaunijas uz dzīvi savu senču dzimtenē Lietuvā pārcēlās līdzšinējais čempions Vlads Mikens[17], tāpēc jauna čempiona noskaidrošanai tika organizēts otrais Igaunijas čempionāts, kuru uzvarēja Laurine. Otrā čempionāta dalībnieki izveidoja pirmo līgu, kurā iekļūt varēja tas, kas uzvarēja otrajā.[18]

1933. gadā Keress iekļuva otrajā līgā, taču tur viņam bija spēcīgs konkurents Pauls Šmits. Otrās līgas turnīrs notika 1933. gada 14. līdz 17. aprīlim. Pirmos sešus pretiniekus Keress uzvarēja, bet septītā kārtā zaudēja Šmitam. Neskatoties uz šo neveiksmi, viņš joprojām visus apsteidza par puspunktu un pēdējā kārtā pret Kapi pietika ar puspunktu. Taču Keress šo partiju zaudēja un līdz ar to arī iespēju nākošgad spēlēt pirmajā līgā. Par otrās līgas uzvarētāju kļuva Šmits.[19]

1933. gadā vecākais brālis Haralds Keress iestājās Tartu Universitātē un vēlāk kļuva par fiziķi, bet Pauls gatavojās sasniegt jaunu šaha spēles līmeni.[17]

1934. gada pavasarī Keress pabeidza Pērnavas zēnu ģimnāziju[20] un nodarbojās ar okarīnu un mazu māla flautu izgatavošanu. Šī gada otrās līgas turnīrā Keress bija otrais, tomēr šaha savienība nolēma viņu iekļaut pirmajā līgā.[21] Pirmās līgas turnīrs sākās 1934. gada 26. decembrī. Turnīra favorīts Šmits nevarēja piedalīties turnīrā slimības dēļ. Pirms pēdējās kārtas Keress kopā ar Frīdemani ieņēma pirmo vietu, bet pēdējā kārtā savstarpēji nospēlēja neizšķirti. Uzvarētāja noskaidrošanai tika sarīkots trīs partiju mačs. Pirmo partiju, kas tika izspēlēta Keresa dzimšanas dienā — 7. janvārī, viņš zaudēja, taču nākamās divas uzvarēja un kļuva par Igaunijas čempionu.[22] 1935. gada pavasarī Tallinas šaha draugu biedrībai (vācbaltiešu biedrība) apritēja 50 gadi. Par godu jubilejai tika sarīkots turnīrs, uz kuru bija uzaicināti vācu šahists Zēmišs, Somijas čempions Bēks, zviedrs Dānielsons, rīdzenieki Bergs un Vitte.[23] Turnīrā pirmo vietu ieņēma Šmits, bet Keress bija otrais.[24]

Varšavas olimpiāde[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenokārt līdzekļu trūkuma dēļ, pirmajās divās neoficiālajās un piecās oficiālajās šaha olimpiādēs Igaunija nepiedalījās. Beidzot, 1935. gadā visas problēmas tika atrisinātas un igauņu šahisti varēja piedalīties 6. šaha olimpiādē, kas notika 1935. gada augustā Varšavā.[25]

Daži dalībnieki jokojās, ka Igauniju olimpiādē pārstāv futbolisti, jo daudzās komandās piecu dalībnieku kopējais gadu skaits bija virs divsimt, bet Igaunijai tikai 96 gadi.[26] Keress spēlēja pie pirmā galdiņa. Pirmā kārtā viņš uzvarēja īru Reiliju. Nākamajā kārtā bija jāspēlē ar pasaules čempionu Aļehinu. Spēles laikā Keress nespēja atbrīvoties no satraukuma, ilgi apdomāja gājienus, laika trūkumā kļūdījās un zaudēja. Trešā kārtā viņš uzvarēja Latvijas čempionu Petrovu, ceturtā — šveicieti Negeli. Pēc 4 kārtām Igaunija bija otrā vietā.[27] Pēc tam Keress zaudēja Tartakoveram, tad sekoja vairākas uzvaras, to vidū pār Grīnfeldu, un vēl viens zaudējums Floram 19 gājienos.[28] Komandu ieskaitē pirmo vietu ieņēma ASV, bet Igaunija bija vienpadsmitā, par 3,5 punktiem atpaliekot no Latvijas, kas ieņēma devīto vietu.[29] Individuāli Keress ieguva piekto vietu, iegūstot 12,5 punktus no 19 iespējamiem.[30]

Minhenes olimpiādes gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1936. gada martā Keress kļuva par jaunā šaha žurnāla Eesti Male (Igauņu šahs) atbildīgo redaktoru. Lai gan viņš bija ideāls redaktors, par šo darbu viņam maksāja maz, bet viņš saņēma 1000 kronu pabalstu.[30]

1936.gada sākumā Tallinā notika Tallina Post čempionāts. Nespēlējot Keresam, šo turnīru uzvarēja Šmits un izsauca Keresu uz maču par Igaunijas čempiona titulu.[31] Keress piekrita un uzvarēja pirmo mača partiju, taču otro uzvarēja Šmits un trešā beidzās neizšķirti. Ceturto un piekto Pauls Šmits atkal uzvarēja. Keress paņēma pārtraukumu uz vienu dienu. Vērotāji sprieda, ka Keresam vairs nav izredzes glābt maču, bet neskaties uz šiem minējumiem, Keress uzvarēja atlikušās trīs partijas un kļuva par pirmo Igaunijas čempionu, kuram izdevies nosargāt savu titulu.[32]

Jau nākamajā dienā pēc mača ar Šmitu, Keress devās uz Vāciju, jo bija ielūgts uz turnīru kūrortpilsētā Bādnauheimā.[33] Šeit viņš nezaudēja nevienu partiju, uzvarēja četras partijas, to skaitā pēdējā kārtā pret Gideonu Štālbergu, ieguva 6,5 punktus no 9 un dalīja pirmo-otro vietu ar Aļehinu.[34]

Pēc Bādnauheimas ar savu jauno draugu Štālbergu divas nedēļas atpūtās Ostendē, bet pēc tam devās uz turnīru Drēzdenē, kur ieguva tikai 3,5 punkti no 9. Tomēr pēc uzvaras Bādnauheimā šī neveiksme viņu sevišķi nesarūgtināja.[35]

Botviņņika vietā, kas atteica dalību, vasaras otrajā pusē Keress spēlēja spēcīgajā Zandvortas turnīrā. Pirmajā kārtā viņš uzvarēja austrieti Bekeru, otrajā — zaudēja pasaules čempionam Maksam Eivem, ceturtajā — Fainam. Pēc tam sekoja uzvaras pār Landausu, Boboļubovu un Prinsu. Vēl vienu "nulli" Keresam sagādāja veterāns Maroci. Tomēr turnīru Keress pabeidza visumā sekmīgi, dalot trešo vietu ar Tartakoveru.[36]

1936. gada vasaras otrajā pusē notika Minhenes olimpiāde. Vācijā pieņemto antisemītisko likumu dēļ, FIDE neatzina to par oficiālu olimpiādi un par dalību tajā varēja lemt nacionālās federācijas. Daudzu valstu vadošie šahisti atteicās piedalīties. Pirmo vietu ieguva Ungārija, Igaunija bija desmitā. Individuāli Keress bija labākais pie 1. galdiņa iegūstot 15,5 no 20.[37]

Četri turnīri, četras uzvaras[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1937. gadā Keress uzvarēja Igaunijas čempionātā, pēc tam viņu uzaicināja uz šaha turnīriem Mārgeitā, Ostendē, Prāgā un Vīnē.

Mārgeitā par favorītiem uzskatīja Aļehinu, Fainu un Keresu. Pēc 7. kārtas ar 6,5 punktiem līderis bija Keress (7. kārtā viņš guva uzvaru pār Aļehinu), Fains atpalika par puspunktu. Keresa neizšķirts 8. (priekšpēdējā) kārtā deva iespēju Fainam viņu panākt. Pēdējā kārtā uzvarētāju noskaidrot neizdevās, jo abi uzvaras pretendenti tikās savā starpā un viņu cīņa beidzās neizšķirti.[38]

Pēc tam abi uzvarētāji devās uz Ostendi. Lai gan pirmajā kārtā Keress uzvarēja Fainu, pārsvaru noturēt neizdevās un šoreiz pirmo vietu Keres dalīja ar Fainu un Grobu.[39]

No Ostendes Keress steidzās uz Prāgu. Šeit no lielmeistariem spēlēja tikai Eliskazess. Keress uzvarēja astoņas partijas pēc kārtas un prese viņu nosauca par "ziemeļu brīnumu".[40]

Nākošais turnīrs Vīnē bija tematisks. Katrā partijā obligāti bija pirmie divi gājieni: 1. d4 Zf6 2. Zf3 Ze4. Turnīrā spēleja četri dalībnieki divos riņķos. Neskatoties uz to, ka Keress vienu partiju zaudēja, viņš kļuva par turnīra uzvarētāju.[41]

Zemmeringa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1937. gada jūlijā vajadzēja notikt pasaules astoņnieka turnīram Zemmeringā, tomēr Aļehins un Eive atteicās piedalīties priekšā stāvošā revanša mača dēļ, bet Botviņņiks PSRS čempionāta dēļ. Atlika seši spēlētāji, kuriem pievienojās Austrijas Erihs Eliskazess un Vladimirs Petrovs. Turnīru, kas bija atlikts uz augustu, vēlreiz pārnesa par divām nedēļām. Četriem turnīra favorītiem noteica honorāru: Kapablankam — 500 dolāri, Reševskim — 300 bet Floram un Fainam — katram 200. Ar rezultātu 9 punkti no 14 (+6−2=6) turnīrā uzvarēja Keress. Pēc šī panākuma viņš kļuva par oficiālu pasaules čempiona nosaukuma kandidātu.

Šaha turnīru un maču rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Igaunijas čempionāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Igaunijas un Igaunijas PSR čempionāti (mači par čempiona titulu)[42]:

Gads Sacensību vieta Vieta S + - = P
1935 Tallina 1–2 9 6 2 1 6,5
Mačs ar Frīdemani 3 2 1 0 2
1936 Mačs ar Šmitu* 7 3 3 1 3,5
1942 Tallina 1 15 15 0 0 15
1943 Tallina 1 11 6 1 4 8
1945 Tallina 1 15 11 0 4 13
1953 Tartu 1 19 17 0 2 18

*Saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem 1936. gada čempionāta uzvarētājs (Pauls Šmits) ieguva tiesības spēlēt maču ar Keresu maču par valsts čempiona titulu 1936. gadā. Kopumā: Laika posmā no 1935. līdz 1953. gadam Keress spēlēja piecos Igaunijas čempionātos, visos izcīnot uzvaru. Kopsummā viņš ieguva 66 punktus 79 partijās (+60 -7 = 12; 83,5 %).

PSRS čempionāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Padomju Savienības čempionāti[43]:

Gads Sacensību vieta Vieta S + - = P
1940 Maskava 4 19 9 4 6 12
1941 Ļeņingrada—Maskava 2 20 6 4 10 11
1947 Ļeņingrada 1 19 10 1 8 14
1948 Maskava 6–9 18 5 4 9 9,5
1949 Maskava 8 19 7 4 8 11
1950 Maskava 1 17 8 2 7 11,5
1951 Maskava 1 17 9 2 6 12
1952 Maskava 10–11 19 5 5 9 9,5
1955 Maskava 7–8 19 7 4 8 11
1957 Maskava 2–3 21 8 2 11 13,5
1959 Tbilisi 7–8 19 5 3 11 10,5
1961 Baku 8–11 20 4 2 14 11
1965 Tallina 6 19 4 1 14 11
1973 Maskava 9–12 17 1 2 14 8

Kopumā: Laika posmā no 1940. līdz 1973. gadam Keress spēlēja 14 PSRS čempionātos, trijos kļūstot par čempionu. Kopsummā viņš ieguva 155,5 punktus 263 partijās (+88 -40 =135; 59,1 %).

Starptautiskie turnīri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākie starptautiskie turnīri, kuros piedalījās Keress[44]:

Gads Sacensību vieta Vieta S + - = P
1935 Tallina 2 8 5 2 1 5,5
Helsinki 2 8 6 1 1 6,5
1936 Bādnauheima 1–2 9 4 0 5 6,5
Drēzdene 8–9 9 2 4 3 3,5
Zandvorta 3–4 11 5 3 3 6,5
1937 Mārgeita 1–2 9 6 0 3 7,5
Ostende 1–3 9 5 2 2 6
Prāga 1 11 9 0 2 10
Vīne 1 6 4 1 1 4,5
Ķemeri 4–5 17 8 2 7 11,5
Pērnava 2–4 7 3 1 3 4,5
Zemmeringa—Bādene 1 14 6 2 6 9
1938 Hastings 2–3 9 4 0 5 6,5
Nordveika 2 9 4 0 5 6,5
АVRО-turnīrs 1–2 14 3 0 11 8,5
1939 Ļeņingrada—Maskava 12–13 17 3 4 10 8
Mārgeita 1 9 6 0 3 7,5
Buenosairesa 1–2 11 7 1 3 8,5
1942 Zalcburga 2 10 4 2 4 6
Minhene 2 11 6 2 3 7,5
1943 Prāga 2 19 11 1 7 14,5
Poznaņa 1 5 5 0 0 5
Zalcburga 1–2 10 5 0 5 7,5
Madride 1 14 12 0 2 13
1944 Līdšēpinga 2 7 4 2 1 4,5
1947 Maskava 6–7 15 6 3 6 4,5
1948 Hāga—Maskava
(Mačturnīrs par pasaules čempiona titulu)
3–4 20 8 7 5 10,5
1950 Budapešta
(pretendentu)
4 18 3 2 13 9,5
Ščavnozdroja 1 19 11 1 7 14,5
1952 Budapešta 1 17 10 2 5 12,5
1953 Cīrihe (pretendentu) 2–4 28 8 4 16 16
1955 Hastings 1–2 9 6 1 2 7
Gēteborga
(starpzonu)
2 20 9 2 9 13,5
1956 Maskava 7–8 15 4 2 9 8,5
Amsterdama
(pretendentu)
2 18 3 1 14 10
1957 Mara del Plata 1 17 13 0 4 15
Santjago 1 7 5 0 2 6
1958 Hastings 1 9 7 1 1 7,5
1959 Cīrihe 3–4 15 7 1 7 7,5
Dienvidslāvija
(pretendentu)
2 28 15 6 7 18,5
1960 Stokholma 3 9 6 1 2 7
1961 Cīrihe 1 11 7 0 4 9
Bleda 3–4 19 7 1 11 12,5
1962 Kirasao (pretendentu) 2–3 27 9 2 16 17
1963 Losandželosa 1–2 14 6 3 5 8,5
Maskava 6–7 15 5 3 7 8,5
1964 Beverveika 1–2 15 8 0 7 11,5
Buenosairesa 1 17 9 1 7 12,5
1965 Hastings 1 9 7 0 2 8
Mariānske Lāzņe 1-2 15 7 0 8 11
1966 Stokholma 1 9 7 0 2 8
1967 Maskava 9-12 17 2 2 13 8,5
Vinipega 3-4 9 2 0 7 5,5
1968 Bamberga 1 15 9 0 6 12
1969 Wijk aan Zee 2-3 15 6 1 8 10
Tallina 2-3 13 5 0 8 9
Luhačovice 2 15 7 1 7 5,5
1970 Budapešta 1 15 5 0 10 10
1971 Tallina 1-2 15 8 0 7 11,5
Amsterdama 2-4 15 4 1 10 9
1972 Sarajeva 3-5 15 4 0 7 9,5
Sanantonio 5 15 6 2 7 9,5
1973 Tallina 3-6 15 6 3 6 9
Dortmunde 6-7 15 3 1 11 8,5
Petropolisa 12-13 17 3 4 10 8
1975 Tallina 1 15 6 0 9 10,5
Vankūvera 1 10 7 0 3 8,5

Kopumā: Laika posmā no 1935. līdz 1975. gadam Keress spēlēja 67 starptautiskos turnīros 23 valstīs, no tiem 29 viņš ieņēma vai dalīja pirmo vietu. Kopsummā viņš ieguva 616,5 punktus 909 partijās (+413 -89 =407; 67,8 %).

Šaha olimpiādes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šaha olimpiādes, kurās piedalījās Keress (līdz okupācijai pārstāvēja Igauniju, pēc tam — PSRS)[45]:

Gads Sacensību vieta G KV IV S + - = P
1935 Varšava 1 11 5 19 11 5 3 12,5
1936 Minhene 1 10 1 20 12 1 7 15,5
1937 Stokholma 1 7 2 15 9 2 4 11
1939 Buenosairesa 1 3 5 19 12 2 5 14,5
1952 Helsinki 1 1 10 12 3 2 7 6,5
1954 Amsterdama 4 1 1 14 13 0 1 13,5
1956 Maskava 3 1 1 12 7 0 5 9,5
1958 Minhene 3 1 1 12 7 0 5 9,5
1960 Leipciga 3 1 1 13 8 0 5 10,5
1962 Varna 4 1 3 13 6 0 7 9,5
1964 Telaviva 4 1 1 12 9 1 2 10

Kopumā: Keress piedalījās 10 oficiālās un 1 neoficiālā olimpiādē, kā komandas dalībnieks, ieguva 7 zelta un 1 bronzas medaļu. Individuālā vērtējumā 6 reizes (5 oficiālajās olimpiādēs) uzrādīja labāko, vienreiz — otro, vienreiz — trešo rezultātu pie sava galdiņa. Kopsummā viņš ieguva 122,5 punktus 161 partijā (+97, -13, =51; 76,1 %).[P 1]

Starptautiskie mači un komandu turnīri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Starptautiskie mači un komandu turnīri, kuros spēlēja Keress[46]:

Gads Mačs/turnīrs Pretinieks S + - = P
1937 Igaunija—Lietuva Mikens 2 1 0 1 1,5
1938 Igaunija—Latvija Petrovs 2 0 1 1 0,5
Baltijas un Somijas studentu turnīrs 3 2 1 0 2
Igaunija—Somija Salo 2 2 0 0 2
Treniņa mačs Stolberjs 8 2 2 4 4
1939 Igaunija—Latvija Petrovs 2 2 0 0 2
Igaunija—Lietuva Mikens 2 0 0 2 1
1940 Mačs Eive 14 6 5 3 7,5
Igaunija—Lietuva Mikens 2 0 0 2 1
1944 Treniņa mačs Ēkstrems 6 4 0 2 5
1946 PSRS—Anglija (radiomačs) Kleins 2 1 0 1 1,5
PSRS—ASV Fains 2 1 0 1 1,5
1947 Anglija—PSRS Aleksanders 2 1 0 1 1,5
1954 Argentīna—PSRS Bolbočans 4 1 1 2 2
Francija—PSRS Tartakovers 4 1 1 2 2
ASV—PSRS Peivi, Kevics 4 3 1 0 3
Anglija—PSRS Veids 2 2 0 0 2
Zviedrija—PSRS Štolcs 2 2 0 0 2
1955 PSRS—Dienvidslāvija (mačturnīrs) 7 3 0 4 5
PSRS—ASV R. Birns 4 3 0 1 3,5
1956 PSRS—Dienvidslāvija (mačturnīrs) 7 2 1 4 4
Mačs Uncikers 8 4 0 4 6
1957 PSRS—Dienvidslāvija (mačturnīrs) 5 1 0 4 3
Igaunija—Ungārija Barca 2 0 2 0 0
Eiropas čempionāts 5 1 0 4 3
1958 PSRS—Dienvidslāvija Gligoričs 4 1 1 2 2
1959 Igaunija—Somija Ojanens 2 0 0 2 1
1960 Igaunija—Somija Ojanens 2 1 0 1 1,5
PSRS—VFR (mačturnīrs) 7 4 0 3 5,5
Tunisija 2 2 0 0 2
Itālija 1 1 0 0 1
1961 Eiropas čempionāts 8 4 0 4 6
PSRS—Dienvidslāvija (mačturnīrs) 5 1 1 3 2,5
1962 Igaunija—Somija Ojanens 2 2 0 0 2
Par 2. vietu pretendentu turnīrā Hellers 8 2 1 5 4,5
1963 Igaunija—Somija Ojanens 2 2 0 0 2
1964 Igaunija—Somija Bēks 2 1 0 1 1,5
1965 pretendentu mačs (1/4) Spaskis 10 2 4 4 4
1966 PSRS—Dienvidslāvija (mačturnīrs) 4 0 0 4 2
Igaunija—Somija Ojanens 2 2 0 0 2
1968 Igaunija—Somija Vesterinens 2 0 0 2 1
1969 Igaunija—Bulgārija Bobocovs 2 0 0 2 1
Igaunija—Somija Vesterinens 2 1 0 1 1,5
1970 PSRS—Pasaules izlase Іvkovs 4 2 0 2 3
Igaunija—Bulgārija Bobocovs 2 0 0 2 1
Eiropas čempionāts 5 5 0 0 5

Kopumā: 46 starptautiskos mačos un komandu turnīros Keress ieguva 118 punktus no 179 (+78 -21 =80; 65,9%) partijām.

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Paula Keresa piemineklis Tallinā.
Paula Keresa piemineklis Narvā

Pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Paula Keresa piemineklis Tallinas centrā.
  • 2016. gadā Narvā skvērā starp Puškina ielu un Pētera laukumu tika uzstādīts Keresa 100-gadu jubilejai veltīts piemineklis.[47].

Keresa gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atzīmējot Keresa 100-gadu jubileju FIDE pasludināja 2016. gadu par Keresa gadu.[48].

Memoriālie turnīri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Keresa memoriāli

No 1977. gada Tallinā un no 1976. gada Vankūverā notiek Keresa piemiņai veltīti šaha turnīri.

Ielas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Paula Keresa vārdā nosauktas ielas Tallinā, Pērnavā un Narvā.

Bonistika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pauls Keress attēlots uz Igaunijas pieckronu banknotes (bija apgrozībā no 1992. līdz 2011. gadam).

Numismātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2016. gadā par godu Keresa 100-gadu jubilejai Igaunijā bija izlaista divu eiro jubilejas monēta.[49]

Filatēlija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1991 CPA 6284.jpg
  • 1991. gadā PSRS bija izlaista Keresa 75-gadu jubilejai veltīta pastmarka.[50].
  • 2016. gadā Igaunijā izlaista Keresa 100-gadu jubilejai veltīta pastmarka.

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Rezultāti ieskaitot 1936. gada neoficiālo šaha olimpiādi.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Шахматы: Энциклопедический словарь / Гл. ред. А.Е. Карпов. Москва : Советская энциклопедия. 1990. 156.-157. lpp. ISBN 5-85 270-005-3. (krieviski)
  2. 2,0 2,1 Хеуэр 2004, 12. lpp.
  3. 3,0 3,1 Хеуэр 2004, 11. lpp.
  4. Хеуэр 2004, 13. lpp.
  5. Хеуэр 2004, 14. lpp.
  6. Хеуэр 2004, 15. lpp.
  7. Хеуэр 2004, 17. lpp.
  8. Хеуэр 2004, 18. lpp.
  9. 9,0 9,1 Хеуэр 2004, 19. lpp.
  10. Хеуэр 2004, 20. lpp.
  11. Хеуэр 2004, 47. lpp.
  12. 12,0 12,1 Хеуэр 2004, 48. lpp.
  13. Хеуэр 2004, 49. lpp.
  14. Solmanis, Zigfrīds (1938). "Latvietis cīņā ar Keresu". Šaha māksla (Nr. 22): 229.
  15. Хеуэр 2004, 50. lpp.
  16. Хеуэр 2004, 52. lpp.
  17. 17,0 17,1 Хеуэр 2004, 54. lpp.
  18. Хеуэр 2004, 55. lpp.
  19. Хеуэр 2004, 57. lpp.
  20. Хеуэр 2004, 79. lpp.
  21. Хеуэр 2004, 80. lpp.
  22. Хеуэр 2004, 81.—82. lpp.
  23. Хеуэр 2004, 83. lpp.
  24. Хеуэр 2004, 84.—85. lpp.
  25. Хеуэр 2004, 91. lpp.
  26. Хеуэр 2004, 96. lpp.
  27. Хеуэр 2004, 94. lpp.
  28. Хеуэр 2004, 95. lpp.
  29. Andris Frīde, Alnis Auziņš. Latvija pasaules šaha olimpiādēs. Rīga : Latvijas sporta muzejs, 1993. 61. lpp.
  30. 30,0 30,1 Хеуэр 2004, 97. lpp.
  31. Хеуэр 2004, 160. lpp.
  32. Хеуэр 2004, 161.—163. lpp.
  33. Хеуэр 2004, 164. lpp.
  34. Хеуэр 2004, 165.—167. lpp.
  35. Хеуэр 2004, 169. lpp.
  36. Хеуэр 2004, 175.—177. lpp.
  37. Хеуэр 2004, 186. lpp.
  38. Хеуэр 2004, 195.—197. lpp.
  39. Хеуэр 2004, 198.—199. lpp.
  40. Хеуэр 2004, 199. lpp.
  41. Хеуэр 2004, 200. lpp.
  42. Heuer 1977, 13.—14. lpp.
  43. Heuer 1977, 14. lpp.
  44. Heuer 1977, 15.—17. lpp.
  45. Heuer 1977, 17. lpp.
  46. Heuer 1977, 17.—18. lpp.
  47. «Piemiņas zīme Paulam Keresam» (angļu). visitestonia. 2016-01-07. Skatīts: 2018-11-03.
  48. «2016 - Year of Paul Keres». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-04. Skatīts: 2018-11-06. (angliski)
  49. 2 euro piemiņas monētas – 2016. gads. Igaunija.
  50. Каталог почтовых марок СССР 1991 г. — Москва: ИТЦ «Марка», 1992.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • V. Heuer. Meie Keres (igauņu). Tallinn : Eesti Raamat, 1977. 382. lpp.
  • В. Хеуэр. Пауль Керес (krievu). Москва : Олимипия Пресс, 2004. 454. lpp. ISBN 5-94229-023-9.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]