Pauls Keress

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pauls Keress
Paul Keres
Pauls Keress
Personīgā informācija
Dzimis 1916. gada 7. janvārī
Narva, Valsts karogs: Krievija Krievijas impērija
(tagad Karogs: Igaunija Igaunija)
Miris 1975. gada 5. jūnijā (59 gadi)
Helsinki, Karogs: Somija Somija
Nodarbošanās šahists
Brāļi Haralds Keress

Pauls Keress (igauņu: Paul Keres; dzimis 1916. gada 7. janvārī Narvā, miris 1975. gada 5. jūnijā Helsinkos) bija Igaunijas un PSRS šahists, starptautiskais lielmeistars (1950), šaha problēmists, starptautiskais tiesnesis šahā (1974) un šaha kompozīcijā (1957), PSRS Nopelniem bagātais sporta meistars (1948). 20. gadsimta vidū bija viens no spēcīgākajiem pasaules šahistiem, pretendents uz pasaules čempiona titulu.[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bērnība un skolas gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pauls Keress dzimis 1916. gada 7. janvārī Narvā drēbnieka Pētera Keresa un šuvējas Marijas Keresas ģimenē. Pirmā pasaules kara viņa vecāki bija no Pērnavas pārcēlušies uz Narvu.[2]

Pirmo reizi Pauls parādīja savas šaha spējas 4 gadu vecumā.[3] Viņš bieži skatījās kā viņa tēva spēlē ar kādu igauni, un vienreiz viņam šķita, ka tēvs var izdarīt spēcīgu gājienu ar zirdziņu. Pauls, saķēris tēvu pie rokas, teica: "Tēti, neej tā, ej ar zirdziņu!" Tomēr tēva pretiniekam tas ļoti nepatika, viņš nogrūda kauliņus no galdiņa, bet Pauls tika padzīts no istabas.[3]

1922. gadā ģimene atgriezās Pērnavā.[2] Kādu laiku Pauls spēlēja ar tēvu, bet Paula māte bija pret dēla aizraušanos ar šaha spēli. Šahs uz laiku tika atliks malā.[4]

Kad Keress sāka iet skolā, viņa aizraušanās šahu atjaunojās. Šai laikā galvenais viņa pretinieks bija viņa vecākais brālis — Haralds Keress.[5] Brāļi no kāda žurnāla iemācījās pierakstīt šaha partijas un pārrakstīja visu, ko vien varēja dabūt.[6] Ar laiku vecākam brālim radās citas intereses un 13-gadīgam Paulam skolā nebija līdzvērtīgu pretinieku. Tāpēc viņš gribēja spēlēt vietējā ātrspēles turnīrā. Acīmredzot, viņa āriene nemodināja uzticību un viņu negribēja pieņemt. Viņam piedāvāja ar vienu no labākiem spēlētājiem izspēlēt divas partijas. Pirmo viņš zaudēja, bet otro uzvarēja, un turnīrā tika pieņemts. Visiem par pārsteigumu jaunais šahists turnīru uzvarēja, pieveicot visus savus pretiniekus.[7] Pateicoties šim rezultātam viņš tika iekļauts Pērnavas izlasē.

Drīz pēc tam Pērnavas komanda tikās ar Viljandi komandu. Keresa pretinieks bija Ilmars Rauds. Pirmā partija beidzās neizšķirti, otrajā viņš zaudēja, nepamanot matu vienā gājienā. Notikušo viņš ilgi pārdzīvoja, nomierināja tikai mēnesi vēlāk uzvarētais ātrspēles turnīrs.[8] 1929. gada beigās Pērnavā simultanspēles seansu sniedza šaha meistars Vlads Mikens. Starp viņa pretiniekiem bija arī Keress. Viņš ne tikai pārspēja meistaru, bet arī palīdzēja savam klasesbiedram.[9]

Drīzumā laikraksti informēja par jauna Igaunijas skolēnu turnīra sākšanu. Uz to Keress ieradās kopā ar savu vecāko brāli.[10] Visus pārsteidza mazā zēna kombinācijām bagātā spēle. Sēdēdams uz krēsla, viņš nesniedza ar kājām grīdu, bet ieguva 8 no 9 punktiem un kļuva par čempionu.[9]

1930. gadā Pērnava Keress vairs nevarēja atrast sev cienīgu pretinieku un viņš sāka risināt un sastādīt šaha uzdevumus, kā arī spēlēt korespondencšahu.[11] Žurnāla "Deutsche Schachzeitung" risināšanas konkursā viņš ieguva 11. vietu un kā balvu saņēma Hansa Kmoha grāmatu "Aizsardzības māksla".[12]

1931. gada septembrī Pauls pieteicās korespondencšaha turnīrā un 1932. gada decembrī, iegūstot 9 punktus no 10, kļuva par tā uzvarētāju.[12] Spēle sarakstoties Keresam iepatikās un viņš vienlaikus spēlēja pat 150 partijas.[13] Starp Keresa pretiniekiem bija arī Drustu šahists Jānis Viļķins.[14] Pēc Pērnavas šahista Vilemsona nāves Keress organizēja viņa piemiņas turnīru. Pēc viņa iniciatīvas notika mačs Igaunija—Zviedrija. Igauņu komanda uzvarēja ar 8½ : 3½ un Keress, kas spēlēja pie pirmā galdiņa, uzvarēja abas partijas.[15]

1932. un 1933. gadā Keress bija pirmais vēl divos Igaunijas skolnieku turnīros.[16]

Šaha karjeras sākums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jau 1931. gadā no Igaunijas uz dzīvi savu senču dzimtenē Lietuvā pārcēlās līdzšinējais čempions Vlads Mikens[17], tāpēc jauna čempiona noskaidrošanai tika organizēts otrais Igaunijas čempionāts, kuru uzvarēja Laurine. Čempionāta dalībnieki izveidoja pirmo līgu, kurā iekļūt varēja tas, kas uzvarēja otrajā līgā.[18]

1933. gadā Keress iekļuva otrajā līgā, taču tur viņam bija spēcīgs konkurents Pauls Šmits. Otrās līgas turnīrs notika 1933. gada 14. līdz 17. aprīlim. Pirmos sešus pretiniekus Keress uzvarēja, bet septītā kārtā zaudēja Šmitam. Neskatoties uz šo neveiksmi, viņš joprojām visus apsteidza par puspunktu un pēdējā kārtā pret Kapi pietika ar puspunktu. Taču Keress šo partiju zaudēja un līdz ar to arī iespēju nākošgad spēlēt pirmajā līgā. Par otrās līgas uzvarētāju kļuva Šmits.[19]

1933. gadā vecākais brālis Haralds Keress iestājās Tartu Universitātē un vēlāk kļuva par fiziķi, bet Pauls gatavojās sasniegt jaunu šaha spēles līmeni.[17]

1934. gada pavasarī Keress pabeidza Pērnavas zēnu ģimnāziju[20] un nodarbojās ar okarīnu un mazu māla flautu izgatavošanu. Šī gada otrās līgas turnīrā Keress bija otrais, tomēr šaha savienība nolēma viņu iekļaut pirmajā līgā.[21] Pirmās līgas turnīrs sākās 1934. gada 26. decembrī. Turnīra favorīts Šmits nevarēja piedalīties turnīrā slimības dēļ. Pirms pēdējās kārtas Keress kopā ar Frīdemani ieņēma pirmo vietu, bet pēdējā kārtā savstarpēji nospēlēja neizšķirti. Uzvarētāja noskaidrošanai tika sarīkots trīs partiju mačs. Pirmo partiju, kas tika izspēlēta Keresa dzimšanas dienā — 7. janvārī, viņš zaudēja, taču nākamajās divas uzvarēja un kļuva par Igaunijas čempionu.[22] 1935. gada pavasarī Tallinas šaha draugu biedrībai (vācbaltiešu biedrība) apritēja 50 gadi. Par godu jubilejai tika sarīkots turnīrs, uz kuru bija uzaicināti vācu šahists Zēmišs, Somijas čempions Bēks, zviedrs Dānielsons, rīdzenieki Bergs un Vitte.[23] Turnīrā pirmo vietu ieņēma Šmits, bet Keress bija otrais.[24]

Pirmie starptautiskie panākumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Varšavas olimpiāde[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenokārt līdzekļu trūkuma dēļ, pirmajās divās neoficiālajās un piecās oficiālajās šaha olimpiādēs Igaunija nepiedalījās. Beidzot, 1935. gadā visas problēmas tika atrisinātas un igauņu šahisti varēja piedalīties 6. šaha olimpiādē, kas notika 1935. gada augustā Varšavā.[25] Daži tās dalībnieki jokojās, ka Igauniju olimpiādē pārstāv futbolisti, jo daudzās komandās piecu dalībnieku kopējais gadu skaits bija virs divsimt, bet Igaunijai tikai 96 gadi.[26] Keress spēlēja pie pirmā galdiņa. Pirmā kārtā viņš uzvarēja īru Reiliju. Nākamajā kārtā bija jāspēlē ar pasaules čempionu Aļehinu. Spēles laikā Keress nespēja atbrīvoties no satraukuma, ilgi apdomāja gājienus, laika trūkumā kļūdījās un zaudēja. Trešā kārtā viņš uzvarēja Latvijas čempionu Petrovu, ceturtā — šveicieti Negeli. Pēc 4 kārtām Igaunija bija otrā vietā.[27] Pēc tam Keress zaudēja Tartakoveram, tad sekoja vairākas uzvaras, to vidū pār Grīnfeldu, un vēl viens zaudējums Floram 19 gājienos.[28] Komandu ieskaitē pirmo vietu ieņēma ASV, bet Igaunija bija vienpadsmitā, par 3,5 punktiem atpaliekot no Latvijas, kas ieņēma devīto vietu.[29] Individuāli Keress ieguva piekto vietu, iegūstot 12,5 punktus no 19 iespējamiem.[30]

Minhenes olimpiādes gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1936. gada martā Keress kļuva par jaunā šaha žurnāla Eesti Male (Igauņu šahs) atbildīgo redaktoru. Lai gan viņš bija ideāls redaktors, par šo darbu viņam maksāja maz, bet viņš saņēma 1000 kronu pabalstu.[30]

1936.gada sākumā Tallinā notika Tallina Post čempionāts. Nespēlējot Keresam, šo turnīru uzvarēja Šmits un izsauca Keresu uz maču par Igaunijas čempiona titulu.[31] Keress piekrita un uzvarēja pirmajā mača partijā, taču otrajā uzvarēja Šmits un trešā beidzās neizšķirti. Ceturto un piekto Pauls Šmits atkal uzvarēja. Keress paņēma pārtraukumu uz vienu dienu. Vērotāji sprieda, ka Keresam vairs nav izredzes glābt maču, bet neskaties uz šiem minējumiem, Keress uzvarēja atlikušās trīs partijas un kļuva par pirmo Igaunijas čempionu, kuram izdevies nosargāt savu titulu.[32]

Jau nākamajā dienā pēc mača ar Šmitu, Keress devās uz Vāciju, jo bija ielūgts uz turnīru kūrortpilsētā Bādnauheimā.[33] Šeit viņš nezaudēja nevienu partiju, uzvarēja četras partijas, to skaitā pēdējā kārtā pret Gideonu Štālbergu, ieguva 6,5 punktus no 9 un dalīja pirmo-otro vietu ar Aļehinu.[34]

Pēc Bādnauheimas ar savu jauno draugu Štālbergu divas nedēļas atpūtās Ostendē, bet pēc tam devās uz turnīru Drēzdenē, kur ieguva tikai 3,5 punkti no 9. Tomēr pēc uzvaras Bādnauheimā šī neveiksme viņu sevišķi nesarūgtināja.[35]

Botviņņika vietā, kas atteica dalību, vasaras otrajā pusē Keress spēlēja spēcīgajā Zandvortas turnīrā. Pirmajā kārtā viņš uzvarēja austrieti Bekeru, otrajā — zaudēja pasaules čempionam Maksam Eivem, ceturtajā — Fainam. Pēc tam sekoja uzvaras pār Landausu, Boboļubovu un Prinsu. Vēl vienu "nulli" Keresam sagādāja veterāns Maroci. Tomēr turnīru Keress pabeidza visumā sekmīgi, dalot trešo vietu ar Tartakoveru.[36]

1936. gada vasaras otrajā pusē notika Minhenes olimpiāde. Vācijā pieņemto antisemītisko likumu dēļ, FIDE neatzina to par oficiālu olimpiādi un par dalību tajā varēja lemt nacionālās federācijas. Daudzu valstu vadošie šahisti atteicās piedalīties. Pirmo vietu ieguva Ungārija, Igaunija bija desmitā. Individuāli Keress bija labākais pie 1. galdiņa iegūstot 15,5 no 20.[37]

Četri turnīri, četras uzvaras[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1937. gadā Keress uzvarēja Igaunijas čempionātā, pēc tam viņu uzaicināja uz šaha turnīriem Mārgeitā, Ostendē, Prāgā un Vīnē.

Mārgeitā par favorītiem uzskatīja Aļehinu, Fainu un Keresu. Pēc 7. kārtas ar 6,5 punktiem līderis bija Keress (7. kārtā viņš guva uzvaru pār Aļehinu), Fains atpalika par puspunktu. Keresa neizšķirts 8. (priekšpēdējā) kārtā deva iespēju Fainam viņu panākt. Pēdējā kārtā uzvarētāju noskaidrot neizdevās, jo abi uzvaras pretendenti tikās savā starpā un viņu cīņa beidzās neizšķirti.[38]

Pēc tam abi uzvarētāji devās uz Ostendi. Lai gan pirmajā kārtā Keress uzvarēja Fainu, pārsvaru noturēt neizdevās un šoreiz pirmo vietu Keres dalīja ar Fainu un Grobu.[39]

No Ostendes Keress steidzās uz Prāgu. Šeit no lielmeistariem spēlēja tikai Eliskazess. Keress uzvarēja astoņas partijas pēc kārtas un prese viņu nosauca par "ziemeļu brīnumu".[40]

Nākošais turnīrs Vīnē bija tematisks. Katrā partijā obligāti bija pirmie divi gājieni: 1. d4 Zf6 2. Zf3 Ze4. Turnīrā spēleja četri dalībnieki divos riņķos. Neskatoties uz to, ka Keress vienu partiju zaudēja, viņš kļuva par turnīra uzvarētāju.[41]

Ķemeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1937. gada 15. jūnija līdz 10. jūlijam notika Latvijas Šaha savienības organizētais 1. Ķemeru šaha turnīrs. Pēc izlozes Keress ieguva 13. numuru un turnīrā startēja vāji, viņam pēc 5. kārtas bija tikai 2 punkti. Turpinājumā viņš spēlēja veiksmīgāk un pirms pēdējās kārtas turnīra tabulas augšgalā bija izveidojies sasprindzināts stāvoklis: Reševskis — 12 punkti, Flors un Petrovs — 11,5, Aļehins un Keress — 11. Pēdēja kārtā Reševskis riskantā veidā centās pieveikt Bēku un zaudēja. Flora un Petrova savstarpējā partija beidzās neizšķirti. Keresam radās iespēja pievienoties turnīra uzvarētājiem, bet viņš, pat spēlējot ar baltajiem, nespēja pieveikt Feiginu. Rezultātā pirmo—trešo vietu dalīja Reševskis, Flors un Petrovs, bet Keress un Aļehins — ceturto—piekto vietu.[42]

Zemmeringa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1937. gada jūlijā vajadzēja notikt pasaules astoņnieka turnīram Zemmeringā, tomēr Aļehins un Eive atteicās piedalīties priekšā stāvošā revanša mača, bet Botviņņiks PSRS čempionāta dēļ. Atlika seši spēlētāji, kuriem pievienojās Austrijas Erihs Eliskazess un Vladimirs Petrovs. Turnīru, kas bija atlikts uz augustu, vēlreiz pārnesa par divām nedēļām. Četriem turnīra favorītiem noteica honorāru: Kapablankam — 500 dolāri, Reševskim — 300 bet Floram un Fainam — katram 200.[43] Ar rezultātu 9 punkti no 14 (+6−2=6) turnīrā uzvarēja Keress. Pēc šī panākuma viņš kļuva par oficiālu pasaules čempiona nosaukuma kandidātu.

AVRO-turnīrs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1938. gadu ievadīja tradicionālais Hastingsas turnīrs, kurā Keress dalīja otro-trešo vietu ar Aleksanderu. Pirmo vietu ieguva Reševskis.[44] Tomēr gada nozīmīgākās šaha sacensības bija AVRO-turnīrs, kas sākās 1938. gada 4. novembrī Nīderlandē.Tajā piedalījās astoņi šaha pasaules līderi - pasaules čempions Aleksandrs Aļehins, eksčempioni Kapablanka un Eive, potenciālie čempiona titula pretendenti Botviņņiks, Keress, Fains, Reševskis un Flors. Turnīru spēlēja pēc apļa sistēmas divos riņķos. Keress nezaudēja nevienu partiju un ieguva 8,5 punktus. Tikpat daudz punktu bija arī Fainam, bet Keress bija uzvarējis savstarpējo maču 1,5 : 0,5 un tika pasludināts par uzvarētāju.

Tika paziņots, ka Keresam ir tiesības izsaukt Aļehinu uz maču par pasaules čempiona titulu.[45] Tika uzsāktas sarunas, bet sākās karš un mačs nenotika.[46]

Bez atpūtas, tūlīt pēc superturnīra Nīderlandē, Keress, Reševskis un Flors 1939. gadā sākumā spēlēja tā sauktajā "treniņa turnīra" Padomju Savienībā, kurā faktiski piedalījās visi vadošie padomju šahisti, iekaitot Botviņņiku. Septiņpadsmit partiju maratons beidzās ar fiasko — Keress ieņēma tikai 12.—13. vietu.[47] Šī zemā vieta palika sliktākais rezultāts visā viņa šaha karjerā.

1939. gada augustā Buenosairesā sākās 8. šaha olimpiāde. Tā vēl nebija beigusies, kad Eiropā sākās Otrais pasaules karš. Keress uzrādīja otro (pēc Aļehina) labāko rezultātu pie pirmā galdiņa, iegūstot 76,3% punktu. Veiksmīga komandas biedra Frīdemaņa spēle deva iespēju Igaunijai ieņemt trešo vietu.[48] Kaut arī olimpiskās sacensības beidzās septembrī, kara dēļ, divi komandas locekļi atgriezās Igaunijā novembrī, bet Keress, kas vēl piedalījās nelielā turnīrā Buenosairesā, tikai decembrī. Igaunijas komandas dalībnieks Ilmars Rauds palika Argentīnā.

Kara un pēckara laiks (1939—1947)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenais iemesls, kas pamudināja Igaunijas šaha līderi atgriesties Eiropā bija telegramma no Makša Eives, kurš ierosināja spēlēt maču Holandē. Tas sākās 1939. gada 24. decembrī un beidzās ar Keresa minimālu uzvaru: 7½ : 6½.

1940. gadā Padomju karaspēks okupēja Igauniju un Keress, kļūstot par PSRS pilsoni, piedalījās 1940. gada PSRS čempionātā. Viņš vispār nezināja krievu valodu un šī turnīra partijas komentēja vācu valodā — svešvalodā, kuru zināja vislabāk. Debitants ieņēma tikai ceturto vietu. Lielākā daļa no pretiniekiem un viņu spēles stils bija viņam noslēpums, tomēr Keress pats atzina, ka bijis turnīram slikti sagatavojies.[49] Ja zaudējumus pret Veresovu un Makogonovu (tie dalīja 7.-9. vietu) ar to bija iespējams izskaidrot, tad sensacionālais zaudējums pret Vudakovski, kam tā bija vienīgā uzvara turnīrā, palika nesaprotams.

1941. gada sākumā tika nolemts rīkot mačturnīru par PSRS absolūtā čempiona nosaukumu. Iemesli bija ļoti vienkārši — Botviņņika zemā (5-6.) vieta čempionātā. Mihails bija priekšzīmīgs padomju šaha skolas pārstāvis, kas vienmēr izcīnīja balvas spēcīgākajos turnīros (Maskava 1935. gads, Maskava 1936. gads un AVRO–turnīrs 1938. gads) un valdība uzskatīja viņu kā nākotnes kandidātu no Padomju Savienības uz pasaules čempiona titulu.[50] Absolūtā čempiona titula turnīrs notika 1941. gada martā-aprīlī un beidzās ar Botviņņiku uzvaru. Otrais bija Keress, trešais — Smislovs.[51] Kaut arī Keress ieņēma otro vietu, viņš bija neapmierināts ar turnīra organizāciju.

Kad 1941. gada 22.jūnijā vācu karaspēks iebruka Padomju Savienībā un ieņēma arī Igauniju. Keress nolēma palikt Igaunijā un turpināt darboties šaha laukā. Viņa biogrāfs Valters Heuers uzskata, tādēļ ka Keress kara sākumā bija spiests parakstīt aicinājumu cīnīties pret iebrucējiem, kurš tika publicēts kādā vietējā laikrakstā, viņš netika uzaicināts uz tā saucamo Eiropas turnīru Minhenē 1941. gada rudenī.[52] 1942. gada vasarā tika organizēts spēcīgs turnīrs Zalcburgā, uz kuru uzaicināja Aļehinu, Bogoļubovu, Štolcu, Šmitu un Jungi (divi pēdējie bija 1941. gadā Vācijas čempioni) un arī Keresu. Pirmo vietu ieguva Aļehins (7½ punkti no 10), Keress bija otrais, gūstot 6 punktus. Prāgas turnīrā 1943. gadā Keress atpalika no Aļehina par 2½ punktiem, un tikai tajā pašā gadā Zalcburgā viņš dalīja pirmo vietu ar pasaules čempionu — tas bija Keresa augstākais sasniegums kara laikā.

No 1942. gada marta līdz 1944. gada augustam Keress vadīja šaha sleju laikrakstā «Postimees» — publicēja materiālus par šahu (rakstus, partijas, analīzes, uzdevumus) un pašrocīgi sastādītas krustvārdu mīklas. Viņš rakstīja "Šaha skolas" otro daļu. Grāmata "Šaha skola-1» (Malekool I) iznāca 1939. gadā. Spēlēdams Igaunijas čempionātos viegli kļuva par Igaunijas 1942. un 1943. gada čempionu: 1942. gadā viņš uzvarēja visas 15 partijas.

1944. gadā viņš piedalījās nelielā turnīrā Zviedrijā. No turienes viņš atgriezās Igaunijā, lai evakuētos kopā sievu un bērniem. Tomēr, kuteris, kam bija jāpārved viņus un citus kultūras un politiskās elites pārstāvjus tika aizturēta.[53]

Keress tika kritizēts, par piedalīšanos nacistu turnīros, izsaukts uz VDK,[54] un iekļauts sarakstā "Padomju varas ienaidnieki Igaunijā",[55] Viņu aizstāvēja Igaunijas NKVD tautas komisārs Boriss Kums, kurš lika izsvītrot Keresu no ienaidnieku saraksta. 1945. gada aprīlī Keress personīgi uzrakstīja Molotovam vēstuli, kurā paskaidroja iemeslus dalībai sacensībās Trešā reiha teritorijā un lūdza ļaut viņam piedalīties PSRS čempionātā.[55] Tomēr Keress netika pielaists pirmajā pēckara PSRS čempionātā 1945. gada jūnijā un jūlijā un netika iekļauts Padomju Savienības komandā, kas veica radio-maču ar ASV tā paša gada septembrī. Lai gan Keresam bija personāls ielūgums, viņš nebija to padomju šahistu sarakstā, kuri devās uz turnīru Nīderlandes pilsētā Groningenā 1946. gadā.[56] Pēc Marijas Keresas vārdiem, palīdzot Igaunijas PSR Komunistiskās partijas pirmajam sekretāram Nikolajam Karokam, pakāpeniski attieksme pret "ienaidniekiem" mīkstinājās.[55] Tomēr regulāra kritika, kolektīvās un anonīmas vēstules, denonsēšanu un neslavas celšana turpinājās līdz Staļina nāvei.

1946. gada pavasarī Keress kopā ar Mikenu ārpus konkursa piedalījās Gruzijas čempionātā. Pēc tam PSRS komandas radiomačos pret Apvienoto Karalisti un Amerikas Savienotajām Valstīm, pārspējot Kleinu un Fainu ar 1,5 : 0,5.

PSRS 15. čempionāta (Ļeņingradā, 1947. gadā) sākumā vadībā izvirzījās Smislovs, Keress un Boļeslavskis. Uzvara 10. kārtā pār Smislovu deva iespēju Paulam Keresam pārņemt vadību un uzvarēt čempionātā, iegūstot 73,6% punktu — viens no augstākajiem rādītājiem šo turnīru vēsturē.[57] Lai gan, jāatzīmē, ka čempionātā nepiedalījās Botviņņiks. Tajā pašā gadā Keresam bija iespēja organizēt lielu turnīru Pērnavā. Tur bija gandrīz visi spēcīgākie Padomju Savienības šaha spēlētāji, izņemot Botviņņiku. Keress, jau dažās kārtās pirms turnīra noslēguma nodrošināja sev uzvaru.

1947. gadā komunistiskā valdība pirmo reizi atļāva Keresam doties uz ārzemēm — uz Lielbritānijas un PSRS maču. Keress spēlēja pie pirmā galdiņa un uzvarēja angļu šahistu līderi Aleksanderu ar 1½ : ½.

"Mūžīgais otrais" (1948—1965)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1946. gadā nomira pasaules čempions Aleksandrs Aļehins. FIDE kongress, kurš notika nākamajā gadā Hāgā, nolēma sarīkot mačturnīru, kura par pasaules čempiona nosaukumu sacenstos seši lielmeistari Botviņņiks, Keress, Smislovs, Eive, Reševskis un Fains. Tie bija vadošie Padomju Savienības un pārējās pasaules šahisti, kas pirms kara parādīja visaugstākos rezultātus (izņemot Smislovu). Fains atteicās piedalīties, jo bija nolēmis koncentrēties zinātniskai un literārai darbībai.

Mačturnīrs par Pasaules čempiona titulu sākās 1948. gada 1. martā, pirmos divos apļos spēlēja Hāgā, nākamajos trīs - Maskavā. Jau no sākumā vadībā izvirzījās Mihails Botviņņiks un pēc trešā apļa viņa vadība bija tik liela, ka pārējie, izņemot Eivi, kas spēlēja ļoti slikti, cīnījās tikai par 2.—3. vietu. Pēc otrā apļa Pauls Keress bija otrajā vietā, bet pēc vairākiem zaudējumiem, turnīra noslēgumā viņš dalīja trešo—ceturto vietu ar Samuelu Reševski. Pēdējā aplī pirmo reizi savā karjerā Keress uzvarēja Botviņņiku, bet kopumā bilance spēles pret krieviem bija briesmīga: +1; -6; =6.

Nākamie divi PSRS čempionāti Keresam bija neveiksmīgi: 6.—9. vieta 1948. un 8. vieta 1949. gadā. 1950. gada pretendentu turnīra, kurā vajadzēja noskaidrot Botviņņika sāncensi mačā par pasaules čempiona titulu, pirmajā aplī Keress guva 5½ punktus 9 un vajāja līderi Boļeslavski. Otrajā aplī viņš zaudēja Kotovam un pēc neizšķirta ar Floru kļuva skaidrs, ka pirmā vieta nav sasniedzama. Pēdējas kārtas Keress spēlēja bez entuziasma un turnīra ieguva ceturto vietu aiz Bronšteina, Smislova un Boļeslavska.

Turpmāk, 1950.—1952. gadā Keress uzvarēja vairākos būtiskos turnīros: Pšepjurkas piemiņas turnīrā 1950.gadā Ščavnozdrojā (atstājot aiz sevis Taimanovu, Barcu, Sabo, Bondarevski, Helleru un citus), 1950. un 1951. gada PSRS čempionātus un Maroci piemiņas turnīru 1952. gadā Budapeštā. Īpaši vērtīgas bija pēdējās divas uzvaras, jo šajās sacensībās Keress atstāja aiz sevis Botviņņiku. Ščavnozdrojā spēlētā sensacionālā miniatūra Keress - Arlamovskis ir publicēta daudzos šaha žurnālos un ir kļuvusi par vienu no īsākajām partijām, kas spēlētas starptautiskajos turnīros: 1. e4 c6 2. d4 d5 3. Zc3 dxe4 4. Zxe4 Zf6 5. De2 Zbd7?? 6. Zd6x! Starp citu, izdarot piekto gājienu Keress piecēlās un jau stāvot aiz pretinieka muguras, ieraudzīja melno pašnāvniecisko atbildi. Tad pāri pretinieka plecam izstiepās Keresa roka, pārvietoja zirdziņu un parasti korektais lielmeistars paziņoja: "Mats!".[58]

Vāji spēlēja Keress 1952. gadā šaha olimpiādē Helsinkos (tikai 6½ punkti no 12 iespējamiem) un 1952. gada PSRS čempionātā — 10.—11. vieta. Tik zemu sacensībās igauņu lielmeistars nebija pabeidzis kopš treniņa turnīra 1939. gadā.

1953. gada pretendentu turnīra Cīrihē pirmo pusi Keress pabeidza ar vidēju rezultātu 7 punkti no 14. Otrajā turnīra pusē viņš guva 9 punktus, bet izdevās tikai dalīt 2.—4. vietu ar Bronšteinu un Reševski. Uzvarēja Vasilijs Smislovs, kurš ieguva 18 punktus no 28. 1954.gadā viņš spēlēja vairākas sacensības PSRS nacionālajā izlasē. Keress uzvarēja ar 2:0 Tartakoveru (Francija) un Štolcu (Zviedrija), un spēlēja neizšķirti 2:2 ar Bolbočanu (Argentīna).

1954. gada šaha olimpiādē Amsterdamā viņš aizstāvēja Padomju Savienības godu pie ceturtā galdiņa. No pirmā viņš tika noņemts, jo nebija uzrādījis pārliecinošu rezultātu iepriekšējā olimpiādē. Keresa sniegums — 13,5 punkti no 14 kļuva par absolūti labāko individuālo rezultātu šaha olimpiādēs. 1954. un 1955. gadu mijā Pauls uzvarēja Hastingsas Ziemassvētku turnīrā (kopā ar Smislovu, 7 punkti no 9). 1955. gadā mačā pret Ungāriju guva 5 punktus no septiņiem, mačā spēlē pret ASV sakāva Birnu ar 3,5 pret 0,5 un uzvarēja turnīrā Pērnavā, neizšķirti spēlējot tikai vienu partiju. Tomēr Padomju Savienības čempionātā tikai 7.—8. vieta.

Pirms 1956. gada pretendentu turnīra Keress nolēma mainīt stratēģiju. Savā jaunībā viņš bija maksimālists un gandrīz katrā partijā cīnījās par uzvaru. Tagad, lai ekonomētu spēkus, bija gatavs noslēgt mieru, ja atklātnes cīņā nebija izdevies iegūt perspektīvu pozīciju. Par uzvaru — no sākuma līdz galam — viņš cīnījās tikai tad, kad to prasīja konkrētā turnīra situācija vai psiholoģisku apsvērumu dēļ, piemēram, pretinieka neveiksme iepriekšējā partijā.[59] Otrā apļa sākumā Keress bija izvirzījies pirmajā vietā, bet neveiksme pret Filipu (vienīgā turnīrā) un Smislova straujais finišs atstāja viņu otrajā vietā. Kā jau trīs gadus iepriekš, Keress atkal bija otrais. Šajā pašā gadā viņš mačā uzvarēja Uncikeru (+4; = 4; -0), kā arī šaha olimpiādē Maskavā ieguva visvairāk punktus pie trešā galdiņa (+7; = 5; -0; 79,2%).

1957. gada PSRS čempionātā Keress atkal ieguva godalgotu vietu. Kādu laiku viņš bija pirmajā vietā, bet pēc zaudējuma Tālam pabeidza turnīru dalot 2.—3. vietu ar Bronšteinu. Keress ieguva 13½ punktus no 21 (-2 + 8 = 11), atpaliekot no čempiona Tāla par ½ punktu. 1957. gadā arī pārliecinoši uzvarēja turnīru Mara del Platā (+13; = 4; -0), apsteidzot Naidorfu un Kotovu, un Hastingsā.

Kopumā, 1950. gada otrajā pusē būtiski pieauga Keresa neizšķirti nospēlēto partiju skaits. Vairāk nekā 40 gadus vecajam Igaunijas lielmeistaram nebija viegli sacensties garos maratonos. 1958. gada šaha olimpiādē viņš pabeidza bez zaudējuma (+7; =5; -0), un 1959. gada Padomju Savienības čempionātā dalīja 7.—8. vietu.

Dienvidslāvijā notikušā 1959. gada pretendentu turnīra favorīti bija Smislovs, Tāls, Keress un Petrosjans. Pēc otrā apļa Keress bija vadībā ar 10 punktiem no 14 punktiem, bet turpinājumā Mihails Tāls izdeva lielisku sēriju ar 5 uzvaram un 2 neizšķirtiem un ieguva pirmo vietu. Tāls ieguva 20 punktus, Keress — 18½, apsteidzot trešās vietas ieguvēju Petrosjanu par trīs punktiem. Divdesmit trīs gadus vecais Mahails Tāls ieguva tiesības uz mačiem par planētas čempiona titulu, bet četrdesmit trīs gadus vecais Keress bija spiests gaidīt vēl trīs gadus līdz nākamajam pretendentu turnīram. Ir vērts atzīmēt, ka Tāls zaudēja Keresam savstarpējo maču (1:3), bet uzvarēja turnīrā, jo ieguva vairāk punktu spēlējot ar sāncenšiem no tabulas lejas daļas.

1962. gada pretendentu turnīrs notika Kirasao salā Karību jūras krastā. Eksperti atzīmēja, ka sacensības ir iespējams pārsteigumi Tāla veselības problēmu un uz salas dominējušā 30 grādu karstuma dēļ. Līderu grupā bija Jefims Hellers, Tigrans Petrosjans un Pauls Keress. Izšķirošās bija pēdējās divas kārtas. Priekšpēdējā kārtā Keress pēkšņi zaudēja Pālam Benko (kuru iepriekš bija uzvarējis visās septiņās tikšanās reizēs), bet pēdējā — nespēja pieveikt 19 gadus veco brīnumbērnu Fišeru. Par pretendentu turnīra uzvarētāju kļuva Petrosjans. Maskavā spēlētajā astoņu partiju papildu mačā Hellers—Keress vajadzēja atrisināt otrās vietas likteni un tiešo biļeti pretendentu turnīru 1965. gadā. Pieveicot Helleru pēdējā mača partijā, uzvaru izcīnīja Keress.

1962. šaha olimpiādē Varnā Pauls Keress spēlēja pie 4. galdiņa un, nezaudējot nevienu partiju, ieguva 9,5 punktus no 13.

1964. gadā Keress pēdējo reizi spēlēja šaha olimpiādē: 10 punkti no 12 (83.3%) un pirmo vieta pie ceturtā galdiņa.

Saskaņā ar FIDE jaunievedumiem, 1965. gadā pirmo reizi pasaules čempiona pretinieku noskaidroja izslēgšanas mačos. Rīgā, ceturdaļfināla mačā Keress sacentās ar Spaski un zaudēja ar 4:6.[60]

Pēdējie gadi (1965-1975)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pauls Keress bija viens no tiem retajiem spēlētājiem, kuri, pat vairāk nekā 50 gadu vecumā, saglabāja savu meistarību. Viņš uzvarēja 1965. gadā Marianske Lāznes turnīrā (dalīta pirmo un otro vieta ar Hortu), 1966.—1967. gadā - uzvarēja Zviedrijas šaha savienības 60 gadu jubilejas turnīrā Stokholmā (apsteidzot Larsenu), 1968. gadā — Bambergas šaha kluba 100-gadu jubilejas turnīrā (par 2 punktiem priekšā Petrosjanam), 1970. gadā — Budapeštā (apsteidzot deviņus lielmeistarus), 1971. gadā — Tallinā (dalīta 1. vieta ar Tālu), 1975. gadā — Tallinā (apsteidzot Spaski un vēl 8 lielmeisterus).[61]

No 1975. gada 15. līdz 25 maijam Keress spēlēja Vankūveras atklātajā turnīrā, kur pārliecinoši ieguva pirmo vietu ar 8,5 punktiem no 10 (+7; -0; =3).[62]

Nāve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Paula Keresa kaps

Atgriežoties no Kanādas čempionāta Vankūverā, 1975. gada 31. maijā Keress ielidoja Helsinkos. Nākamajā dienā ar kuģi vajadzēja doties mājup uz Tallinu, bet viesnīcā Keress saslima. Viņu ievietoja slimnīcā, kur ārsti konstatēja infarktu. Viņš nomira 1975. gada 5. jūnijā. Igaunija bija zaudējusi nacionālo varoni, bet šaha pasaule vienu no visu laiku izcilākajiem lielmeistariem.

Keress tika apglabāts Tallinas Meža kapos. Pēdējā gaitā viņu pavadīja vairāk nekā 100 000 cilvēku.[63]

Šaha turnīru un maču rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Igaunijas čempionāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Igaunijas un Igaunijas PSR čempionāti (mači par čempiona titulu)[64]:

Gads Sacensību vieta Vieta S + - = P
1935 Tallina 1–2 9 6 2 1 6,5
Mačs ar Frīdemani 3 2 1 0 2
1936 Mačs ar Šmitu* 7 3 3 1 3,5
1942 Tallina 1 15 15 0 0 15
1943 Tallina 1 11 6 1 4 8
1945 Tallina 1 15 11 0 4 13
1953 Tartu 1 19 17 0 2 18

*Saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem 1936. gada čempionāta uzvarētājs (Pauls Šmits) ieguva tiesības spēlēt maču ar Keresu maču par valsts čempiona titulu 1936. gadā. Kopumā: Laika posmā no 1935. līdz 1953. gadam Keress spēlēja piecos Igaunijas čempionātos, visos izcīnot uzvaru. Kopsummā viņš ieguva 66 punktus 79 partijās (+60 -7 = 12; 83,5 %).

PSRS čempionāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Padomju Savienības čempionāti[65]:

Gads Sacensību vieta Vieta S + - = P
1940 Maskava 4 19 9 4 6 12
1941 Ļeņingrada—Maskava 2 20 6 4 10 11
1947 Ļeņingrada 1 19 10 1 8 14
1948 Maskava 6–9 18 5 4 9 9,5
1949 Maskava 8 19 7 4 8 11
1950 Maskava 1 17 8 2 7 11,5
1951 Maskava 1 17 9 2 6 12
1952 Maskava 10–11 19 5 5 9 9,5
1955 Maskava 7–8 19 7 4 8 11
1957 Maskava 2–3 21 8 2 11 13,5
1959 Tbilisi 7–8 19 5 3 11 10,5
1961 Baku 8–11 20 4 2 14 11
1965 Tallina 6 19 4 1 14 11
1973 Maskava 9–12 17 1 2 14 8

Kopumā: Laika posmā no 1940. līdz 1973. gadam Keress spēlēja 14 PSRS čempionātos, trijos kļūstot par čempionu. Kopsummā viņš ieguva 155,5 punktus 263 partijās (+88 -40 =135; 59,1 %).

Starptautiskie turnīri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākie starptautiskie turnīri, kuros piedalījās Keress[66]:

Gads Sacensību vieta Vieta S + - = P
1935 Tallina 2 8 5 2 1 5,5
Helsinki 2 8 6 1 1 6,5
1936 Bādnauheima 1–2 9 4 0 5 6,5
Drēzdene 8–9 9 2 4 3 3,5
Zandvorta 3–4 11 5 3 3 6,5
1937 Mārgeita 1–2 9 6 0 3 7,5
Ostende 1–3 9 5 2 2 6
Prāga 1 11 9 0 2 10
Vīne 1 6 4 1 1 4,5
Ķemeri 4–5 17 8 2 7 11,5
Pērnava 2–4 7 3 1 3 4,5
Zemmeringa—Bādene 1 14 6 2 6 9
1938 Hastings 2–3 9 4 0 5 6,5
Nordveika 2 9 4 0 5 6,5
АVRО-turnīrs 1–2 14 3 0 11 8,5
1939 Ļeņingrada—Maskava 12–13 17 3 4 10 8
Mārgeita 1 9 6 0 3 7,5
Buenosairesa 1–2 11 7 1 3 8,5
1942 Zalcburga 2 10 4 2 4 6
Minhene 2 11 6 2 3 7,5
1943 Prāga 2 19 11 1 7 14,5
Poznaņa 1 5 5 0 0 5
Zalcburga 1–2 10 5 0 5 7,5
Madride 1 14 12 0 2 13
1944 Līdšēpinga 2 7 4 2 1 4,5
1947 Maskava 6–7 15 6 3 6 4,5
1948 Hāga—Maskava
(Mačturnīrs par pasaules čempiona titulu)
3–4 20 8 7 5 10,5
1950 Budapešta
(pretendentu)
4 18 3 2 13 9,5
Ščavnozdroja 1 19 11 1 7 14,5
1952 Budapešta 1 17 10 2 5 12,5
1953 Cīrihe (pretendentu) 2–4 28 8 4 16 16
1955 Hastings 1–2 9 6 1 2 7
Gēteborga
(starpzonu)
2 20 9 2 9 13,5
1956 Maskava 7–8 15 4 2 9 8,5
Amsterdama
(pretendentu)
2 18 3 1 14 10
1957 Mara del Plata 1 17 13 0 4 15
Santjago 1 7 5 0 2 6
1958 Hastings 1 9 7 1 1 7,5
1959 Cīrihe 3–4 15 7 1 7 7,5
Dienvidslāvija
(pretendentu)
2 28 15 6 7 18,5
1960 Stokholma 3 9 6 1 2 7
1961 Cīrihe 1 11 7 0 4 9
Bleda 3–4 19 7 1 11 12,5
1962 Kirasao (pretendentu) 2–3 27 9 2 16 17
1963 Losandželosa 1–2 14 6 3 5 8,5
Maskava 6–7 15 5 3 7 8,5
1964 Beverveika 1–2 15 8 0 7 11,5
Buenosairesa 1 17 9 1 7 12,5
1965 Hastings 1 9 7 0 2 8
Mariānske Lāzņe 1-2 15 7 0 8 11
1966 Stokholma 1 9 7 0 2 8
1967 Maskava 9-12 17 2 2 13 8,5
Vinipega 3-4 9 2 0 7 5,5
1968 Bamberga 1 15 9 0 6 12
1969 Wijk aan Zee 2-3 15 6 1 8 10
Tallina 2-3 13 5 0 8 9
Luhačovice 2 15 7 1 7 5,5
1970 Budapešta 1 15 5 0 10 10
1971 Tallina 1-2 15 8 0 7 11,5
Amsterdama 2-4 15 4 1 10 9
1972 Sarajeva 3-5 15 4 0 7 9,5
Sanantonio 5 15 6 2 7 9,5
1973 Tallina 3-6 15 6 3 6 9
Dortmunde 6-7 15 3 1 11 8,5
Petropolisa 12-13 17 3 4 10 8
1975 Tallina 1 15 6 0 9 10,5
Vankūvera 1 10 7 0 3 8,5

Kopumā: Laika posmā no 1935. līdz 1975. gadam Keress spēlēja 67 starptautiskos turnīros 23 valstīs, no tiem 29 viņš ieņēma vai dalīja pirmo vietu. Kopsummā viņš ieguva 616,5 punktus 909 partijās (+413 -89 =407; 67,8 %).

Šaha olimpiādes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šaha olimpiādes, kurās piedalījās Keress (līdz okupācijai pārstāvēja Igauniju, pēc tam — PSRS)[67]:

Gads Sacensību vieta G KV IV S + - = P
1935 Varšava 1 11 5 19 11 5 3 12,5
1936 Minhene 1 10 1 20 12 1 7 15,5
1937 Stokholma 1 7 2 15 9 2 4 11
1939 Buenosairesa 1 3 5 19 12 2 5 14,5
1952 Helsinki 1 1 10 12 3 2 7 6,5
1954 Amsterdama 4 1 1 14 13 0 1 13,5
1956 Maskava 3 1 1 12 7 0 5 9,5
1958 Minhene 3 1 1 12 7 0 5 9,5
1960 Leipciga 3 1 1 13 8 0 5 10,5
1962 Varna 4 1 3 13 6 0 7 9,5
1964 Telaviva 4 1 1 12 9 1 2 10

Kopumā: Keress piedalījās 10 oficiālās un 1 neoficiālā olimpiādē, kā komandas dalībnieks, ieguva 7 zelta un 1 bronzas medaļu. Individuālā vērtējumā 6 reizes (5 oficiālajās olimpiādēs) uzrādīja labāko, vienreiz — otro, vienreiz — trešo rezultātu pie sava galdiņa. Kopsummā viņš ieguva 122,5 punktus 161 partijā (+97, -13, =51; 76,1 %).[P 1]

Starptautiskie mači un komandu turnīri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Starptautiskie mači un komandu turnīri, kuros spēlēja Keress[68]:

Gads Mačs/turnīrs Pretinieks S + - = P
1937 Igaunija—Lietuva Mikens 2 1 0 1 1,5
1938 Igaunija—Latvija Petrovs 2 0 1 1 0,5
Baltijas un Somijas studentu turnīrs 3 2 1 0 2
Igaunija—Somija Salo 2 2 0 0 2
Treniņa mačs Stolberjs 8 2 2 4 4
1939 Igaunija—Latvija Petrovs 2 2 0 0 2
Igaunija—Lietuva Mikens 2 0 0 2 1
1940 Mačs Eive 14 6 5 3 7,5
Igaunija—Lietuva Mikens 2 0 0 2 1
1944 Treniņa mačs Ēkstrems 6 4 0 2 5
1946 PSRS—Anglija (radiomačs) Kleins 2 1 0 1 1,5
PSRS—ASV Fains 2 1 0 1 1,5
1947 Anglija—PSRS Aleksanders 2 1 0 1 1,5
1954 Argentīna—PSRS Bolbočans 4 1 1 2 2
Francija—PSRS Tartakovers 4 1 1 2 2
ASV—PSRS Peivi, Kevics 4 3 1 0 3
Anglija—PSRS Veids 2 2 0 0 2
Zviedrija—PSRS Štolcs 2 2 0 0 2
1955 PSRS—Dienvidslāvija (mačturnīrs) 7 3 0 4 5
PSRS—ASV R. Birns 4 3 0 1 3,5
1956 PSRS—Dienvidslāvija (mačturnīrs) 7 2 1 4 4
Mačs Uncikers 8 4 0 4 6
1957 PSRS—Dienvidslāvija (mačturnīrs) 5 1 0 4 3
Igaunija—Ungārija Barca 2 0 2 0 0
Eiropas čempionāts 5 1 0 4 3
1958 PSRS—Dienvidslāvija Gligoričs 4 1 1 2 2
1959 Igaunija—Somija Ojanens 2 0 0 2 1
1960 Igaunija—Somija Ojanens 2 1 0 1 1,5
PSRS—VFR (mačturnīrs) 7 4 0 3 5,5
Tunisija 2 2 0 0 2
Itālija 1 1 0 0 1
1961 Eiropas čempionāts 8 4 0 4 6
PSRS—Dienvidslāvija (mačturnīrs) 5 1 1 3 2,5
1962 Igaunija—Somija Ojanens 2 2 0 0 2
Par 2. vietu pretendentu turnīrā Hellers 8 2 1 5 4,5
1963 Igaunija—Somija Ojanens 2 2 0 0 2
1964 Igaunija—Somija Bēks 2 1 0 1 1,5
1965 pretendentu mačs (1/4) Spaskis 10 2 4 4 4
1966 PSRS—Dienvidslāvija (mačturnīrs) 4 0 0 4 2
Igaunija—Somija Ojanens 2 2 0 0 2
1968 Igaunija—Somija Vesterinens 2 0 0 2 1
1969 Igaunija—Bulgārija Bobocovs 2 0 0 2 1
Igaunija—Somija Vesterinens 2 1 0 1 1,5
1970 PSRS—Pasaules izlase Іvkovs 4 2 0 2 3
Igaunija—Bulgārija Bobocovs 2 0 0 2 1
Eiropas čempionāts 5 5 0 0 5

Kopumā: 46 starptautiskos mačos un komandu turnīros Keress ieguva 118 punktus no 179 (+78 -21 =80; 65,9%) partijām.

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Paula Keresa piemineklis Tallinā.
Paula Keresa piemineklis Narvā

Pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Paula Keresa piemineklis Tallinas centrā.
  • 2016. gadā Narvā skvērā starp Puškina ielu un Pētera laukumu tika uzstādīts Keresa 100-gadu jubilejai veltīts piemineklis.[69].

Keresa gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atzīmējot Keresa 100-gadu jubileju FIDE pasludināja 2016. gadu par Keresa gadu.[70].

Memoriālie turnīri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Keresa memoriāli

No 1977. gada Tallinā un no 1976. gada Vankūverā notiek Keresa piemiņai veltīti šaha turnīri.

Ielas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Paula Keresa vārdā nosauktas ielas Tallinā, Pērnavā un Narvā.

Bonistika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pauls Keress attēlots uz Igaunijas pieckronu banknotes (bija apgrozībā no 1992. līdz 2011. gadam).

Numismātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2016. gadā par godu Keresa 100-gadu jubilejai Igaunijā bija izlaista divu eiro jubilejas monēta.[71]

Filatēlija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1991 CPA 6284.jpg
  • 1991. gadā PSRS bija izlaista Keresa 75-gadu jubilejai veltīta pastmarka.[72].
  • 2016. gadā Igaunijā izlaista Keresa 100-gadu jubilejai veltīta pastmarka.

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Rezultāti ieskaitot 1936. gada neoficiālo šaha olimpiādi.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Шахматы: Энциклопедический словарь / Гл. ред. А.Е. Карпов. Москва : Советская энциклопедия. 1990. 156.-157. lpp. ISBN 5-85 270-005-3. (krieviski)
  2. 2,0 2,1 Хеуэр 2004, 12. lpp.
  3. 3,0 3,1 Хеуэр 2004, 11. lpp.
  4. Хеуэр 2004, 13. lpp.
  5. Хеуэр 2004, 14. lpp.
  6. Хеуэр 2004, 15. lpp.
  7. Хеуэр 2004, 17. lpp.
  8. Хеуэр 2004, 18. lpp.
  9. 9,0 9,1 Хеуэр 2004, 19. lpp.
  10. Хеуэр 2004, 20. lpp.
  11. Хеуэр 2004, 47. lpp.
  12. 12,0 12,1 Хеуэр 2004, 48. lpp.
  13. Хеуэр 2004, 49. lpp.
  14. Solmanis, Zigfrīds (1938). "Latvietis cīņā ar Keresu". Šaha māksla (Nr. 22): 229.
  15. Хеуэр 2004, 50. lpp.
  16. Хеуэр 2004, 52. lpp.
  17. 17,0 17,1 Хеуэр 2004, 54. lpp.
  18. Хеуэр 2004, 55. lpp.
  19. Хеуэр 2004, 57. lpp.
  20. Хеуэр 2004, 79. lpp.
  21. Хеуэр 2004, 80. lpp.
  22. Хеуэр 2004, 81.—82. lpp.
  23. Хеуэр 2004, 83. lpp.
  24. Хеуэр 2004, 84.—85. lpp.
  25. Хеуэр 2004, 91. lpp.
  26. Хеуэр 2004, 96. lpp.
  27. Хеуэр 2004, 94. lpp.
  28. Хеуэр 2004, 95. lpp.
  29. Andris Frīde, Alnis Auziņš. Latvija pasaules šaha olimpiādēs. Rīga : Latvijas sporta muzejs, 1993. 61. lpp.
  30. 30,0 30,1 Хеуэр 2004, 97. lpp.
  31. Хеуэр 2004, 160. lpp.
  32. Хеуэр 2004, 161.—163. lpp.
  33. Хеуэр 2004, 164. lpp.
  34. Хеуэр 2004, 165.—167. lpp.
  35. Хеуэр 2004, 169. lpp.
  36. Хеуэр 2004, 175.—177. lpp.
  37. Хеуэр 2004, 186. lpp.
  38. Хеуэр 2004, 195.—197. lpp.
  39. Хеуэр 2004, 198.—199. lpp.
  40. Хеуэр 2004, 199. lpp.
  41. Хеуэр 2004, 200. lpp.
  42. Хеуэр 2004, 209.—211. lpp.
  43. Хеуэр 2004, 222.—223. lpp.
  44. Хеуэр 2004, 240.—241. lpp.
  45. Хеуэр 2004, 264. lpp.
  46. Хеуэр 2004, 270. lpp.
  47. Хеуэр 2004, 280—282. lpp.
  48. Хеуэр 2004, 291. lpp.
  49. Хеуэр 2004, 311. lpp.
  50. Хеуэр 2004, 313.—314. lpp.
  51. Шахматы: Энциклопедический словарь / Гл. ред. А.Е. Карпов. Москва : Советская энциклопедия. 1990. 550. lpp. ISBN 5-85 270-005-3. (krieviski)
  52. Хеуэр 2004, 334. lpp.
  53. Хеуэр 2004, 342. lpp.
  54. Хеуэр 2004, 360. lpp.
  55. 55,0 55,1 55,2 Сергей Воронков. «Тайна Пауля Кереса». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-04-22. Skatīts: 2018-11-29. (krieviski)
  56. Хеуэр 2004, 362. lpp.
  57. Нейштадт 1982, 362. lpp.
  58. Яков Дамский. Рекорды в шахматах (krievu). Москва : ЗИПОЛ классик, 2004. 10. lpp. ISBN 5-7905-3016-8.
  59. Нейштадт 1982, 27. lpp.
  60. Нейштадт 1982, 35. lpp.
  61. Нейштадт 1982, 36.—37. lpp.
  62. Нейштадт 1982, 37. lpp.
  63. «Последние дни жизни легендарного эстонского шахматиста Пауля Кереса». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-04-15. Skatīts: 2016-04-15. (krieviski)
  64. Heuer 1977, 13.—14. lpp.
  65. Heuer 1977, 14. lpp.
  66. Heuer 1977, 15.—17. lpp.
  67. Heuer 1977, 17. lpp.
  68. Heuer 1977, 17.—18. lpp.
  69. «Piemiņas zīme Paulam Keresam» (angļu). visitestonia. 2016-01-07. Skatīts: 2018-11-03.
  70. «2016 - Year of Paul Keres». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-04. Skatīts: 2018-11-06. (angliski)
  71. 2 euro piemiņas monētas – 2016. gads. Igaunija.
  72. Каталог почтовых марок СССР 1991 г. — Москва: ИТЦ «Марка», 1992.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • V. Heuer. Meie Keres (igauņu). Tallinn : Eesti Raamat, 1977. 382. lpp.
  • В. Хеуэр. Пауль Керес (krievu). Москва : Олимипия Пресс, 2004. 454. lpp. ISBN 5-94229-023-9.
  • Я. И. Нейштадт. Шахматный университет Пауля Кереса (krievu). Москва : Физкультура и спорт, 1982. 223. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]