Žans Parizo de Valeta

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Žans Parizo de Valeta
Jean Parisot de La Valette
JPDV.jpg
Žans de Valeta
Svētā Jāņa ordeņa lielmestrs
Amatā
1557. gada 21. augusts — 1568. gada 21. augusts
Monarhs Felipe II
Priekštecis Klods de la Sengla
Pēctecis Pjērs de Monta
Tripoles gubernators
Amatā
1537. gads — 1539. gads
Priekštecis Džordžs Šilings
Pēctecis Aurelio Botigella

Dzimšanas dati 1494. gadā
Valsts karogs: Francija Parizo, Ruerga, Francija
Miršanas dati 1568. gada 21. augustā (73 gadu vecumā)
Malta
Apglabāts Valletā, Svētā Jāņa katedrālē (pārapbedīts no Viktorijas Dievmātes baznīcas)
Tautība franču
Dzīvesbiedrs(-e) Katrīna Greka un citas
Bērni Bartelmī de Valeta
Izabella Gvaskoni
iespējams, citi, ārlaulības bērni
Reliģija katolisms

Žans Parizo de Valeta (franču: Jean de Valette[P 1]) bija franču dižciltīgais, 49. Neatkarīgā Maltas Bruņinieku ordeņa lielmestrs, no 1598. gada 13. septembra līdz savai nāvei. Kopā ar Hospitāliešu ordeni aizsargājās pret turkiem pie Rodas, "Langue de Provence" (etnolingvistiska administratīva vienība), kas beidzās ar zaudējumu. Būdams lielmestrs, 1565. gadā, vadot pretošanos pret Osmaņiem Maltas Lielajā aplenkumā, ko dažkārt uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem aplenkumiem, Valeta kļuva par Ordeņa varoni un visizcilāko vadoni.[1]

Jaunības gadi un karjeras sākums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ž. Valeta statuja Valletā.
La Valeta bruņas Lielmestru pilī.

Valeta piedzima 1594. gadā cēlā ģimenē Parizo, Ruergā, Francijas dienvidrietumos. Lai gan viņa dzimšanas gads parasti tiek minēts kā 1494. gads, abi Maltas Lielā aplenkuma hroniķi, Fransisko Balbi di Korredžo un Hipolito Sans, min, ka Ž. Valetam tolaik bija 67 gadi, tādējādi norādot, ka viņš bija dzimis 1498. gadā. Valeta Ordenim pievienojās 20 gadu vecumā, aptuveni 1514. gadā, un viņš kopš tās dienas vairs nekad neatgriezās Francijā vai pie savas ģimenes īpašumiem.[2] Žans de Valeta 1522. gadā piedalījās Rodas Lielajā aplenkumā pret turkiem, pēc zaudējuma un Ordeņa izraidīšanas pavadīja lielmestru Filipu Vilē de Lilu-Adanu (Philippe Villiers de L'Isle-Adam).

Pēc Rodas zaudēšanas, imperators Kārlis V piedāvāja Ordenim apmesties Tripolē, kuru apdraudēja Musulmaņi, taču Ordeņa vadība kategoriski atteicās apmesties tik nedrošā vietā. Galu galā imperators 1530. gada 30. martā nodeva Bruņinieku ordenim Maltas arhipelāgu kā lēni. 1537. gadā viņu iecēla par Tripoles gubernatoru Huans de Omedess i Koskons (Juan de Homedes y Coscón, 47. lielmestrs). Valeta pilsētā centās atjaunot kārtību.[2] Gadu vēlāk viņš pavadīja četrus mēnešus Audešas cietumā par uzbrukumu vīrietim.[3] 1541. gadā bija iesaistīts jūras kaujā ar Abd-ur-Rahman Kust Aly, kur viņš tika ievainots un viņa galera, "Svētais Džovanni", tika sagrābta. La Valeta uz gadu kļuva par galeru vergu Draguta pirātiem, bet vēlāk pēc gūstekņu apmaiņas nokļuva brīvībā.[4]

1554. gadā kļuva par Ordeņa galeru virspavēlnieku. Tas "Langue de Provence" bija liels pagodinājums, jo virspavēlnieki parasti nāca no Ordeņa itāliešu vienības.

Kļūšana par lielmestru[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielmestra La Valeta ģērbonis.

1557. gadā pēc Kloda de la Sengla nāves, bruņinieki, pārliecināti par tuvojošos karu, ievēlēja Žanu Valetu par lielmestru. 1560. gadā viņš izveidoja apvienību ar Hābsburgu impēriju, lai atkarotu Tripoli, bet ekspedīcija cieta neveiksmi kaujā pie Džerbas salas. Ordeņa flote spēja izglābt vairākus citus apvienības kuģus. Vēlāk Valeta stiprināja Ordeņa jūras spēkus.[2]

Maltas Lielais aplenkums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viņš organizēja Maltas aizstāvēšanu, cīnījās aplenkuma laikā un 1565. gadā veiksmīgi atvairīja turkus aplenkumā. Osmaņu spēki ievērojami pārspēja kristiešu spēkus skaita ziņā, kuri vairāk nekā 3 mēnešus cīnījās pret Osmaņu spēkiem, kurā bija vismaz 30 000 karavīru, tostarp janičāri, un sultāna flote ar 193 kuģiem. Aplenkumā krita Svētā Elmo forts, kam pēc turku domām bija jākrīt trīs vai četrās dienās, bet kas noturējās 30 dienas. Cīņās krita Žana agrākais sagūstītājs — Draguts (Džuzepes Kali glezna Draguta nāve). Bet Ordeņa spēkiem izdevās noturēties Birgū un Islā līdz ieradās papildspēki.

Pēc papildspēku ierašanās no Sicīlijas, no Maltas nogāzēm uzbruka Ordeņa spēki turkiem kamēr pretinieki atkāpās līdz jūrai. Tie iekāpa kuģos un devās atpakaļ uz Konstantinopoli. Osmaņi kuģos īslaicīgi apsvēra pretuzbrukumu, bet nolēma to neīstenot, jo zaudētie spēki bija pārāk lieli.

Pēc Ordeņa uzvaras Žans Valeta ieguva lielu prestižu Eiropā, bet viņš atteicās no kardināla amata piedāvājuma, jo vēlējās saglabāt neatkarību no pāvesta varas.

Valletas dibināšana un nāve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valletas pamatakmeni uz Sibēra paugura nogāzes nolika lielmestrs Žans de Valeta 1566. gada 28. martā. Vietā, kur krita ievērojama daļa Osmaņu armijas, cenšoties ieņemt Svētā Elmo fortu, kam pēc turku domām bija jākrīt trīs vai četrās dienās, bet kas noturējās 30 dienas. Pilsētu nosauca par godu tās dibinātājam — Humilissima Civitas Vallettae. Tā kļuva zināma kā aristokrātiskākais un smalkākais cietoksnis Eiropā.

Žanu Valetu ķēra trieka, lūdzoties kapelā, un viņš nomira drīz pēc tam 1568. gada 21. augustā, tieši vienpadsmit gadus pēc stāšanās lielmestra amatā. Viņš nepiedzīvoja Valletas pabeigšanu, jo nomira 1568. gadā. Bet pēc viņa nāves amatā stājās Pjērs de Monta.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Viņa oficiālais vārds bija Jean de Valette, bet "Parizo" bija plašāk lietota iesauka. Viņu bieži dēvē par "Jean de La Valette", lai gan viņš savas dzīves laikā nelietoja "La" savā vārdā (citi Valetu saimes locekļi tolaik lietoja abas versijas).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Džefrijs Hindlijs. Medieval Sieges & Siegecraft (angļu). Skyhorse Publishing, 2009. 158. lpp. ISBN 1602396337.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Jean Parisot de la Vallette». South African Relief Organisation of the Order of Malta (angļu). Skatīts: 2020. gada 2. aprīlī.
  3. «Old Prison». heritagemalta.org (angļu). Skatīts: 2020. gada 2. aprīlī.
  4. «Jean Parisot de la Valette». Knights of Malta. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 17. augustā. Skatīts: 2020. gada 2. aprīlī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]